Andris Pudāns. Mazliet ārprāta katrā no mums

Mazu zēnu Natanaēlu vajā fantāzijas par briesmīgo Smilšu vīru, kurš naktī piezogas bērniem un izrauj acis. Zēnam pieaugot, fantāzijas pieņemas spēkā. Tās ņem virsroku pār viņa saprātu, un Natanaēls sajūk prātā. Šajā neoklasikas baletā skan Roberta Šūmaņa, Alfrēda Šnitkes un Martina Donnera mūzika. "Brīžiem skaņas ir tik griezīgas, ka — ai! — skatītāji tiešām varbūt saraujas," stāsta jaunais baleta solists Andris Pudāns. Jauneklīgo baletdejotāju ar gaišu smaidu un absolūti pozitīvu skatījumu uz dzīvi grūti iedomāties smagā lomā. Līdz šim viņš skatītājiem vairāk bijis pazīstams kā lielisks komiķis. Tagad A.Pudānam ir iespēja parādīt sevi dramatiskā lomā. Turklāt neoklasiskā baletā, kas nozīmē emocionālu dziļumu, gan arī sarežģītu tehniku, kurā apvienoti klasiskā baleta un mūsdienu dejas elementi.Briesmas nav tik lielas! "Mūsdienu pasaulē, kur ir tik daudz informācijas — kaut vai, piemēram, kas Gruzijā notiek, — cilvēku aizķer ļoti daudz kas. Mums katram ir iespēja aiziet neceļos, sabojāt nervus," saka jaunais baletdejotājs. Viņaprāt, baleta Smilšuvīrs sižets ir par kādu jaunu cilvēku, kuram realitāte sajūk ar fantāzijām, visbeidzot iedzenot vājprātā, nav vis aizvēsturisks stāsts. Tā ir mūsdienu cilvēka realitāte. "Cilvēku stāsti, ko bieži vien lasām avīzēs, ir daudz briesmīgāki par Smilšuvīra stāstu," A.Pudāns saka. Tādēļ skatītājiem, kurus izrāde interesē, tomēr mazliet biedē skarbais sižets, viņš iesaka to noskatīties. Horeogrāfam K.Špukam esot lieliski izdevies baletā parādīt cilvēka dvēseles pasauli. Trauslo robežu starp īstenību un sapņu pasauli, ko pazīstam mēs katrs. To, cik maz reizēm cilvēkam vajag, lai gluži ikdienišķi "norautos no saites" jeb mazliet sajuktu prātā. Izrādē dejotāji uz skatuves redzami klasiskos, elegantos kostīmos un kurpēs, kas pat neoklasikas baletā šķiet neparasti. Kādam jau gadījies sastiept potīti. Kādam citam sakost zobus, lai pie speciālajiem baleta apaviem pieradušās kājas iedīdītu brīvi justies arī kurpēs. Profesionalitātes latiņa ir likta augstu. Scenogrāfijas labad izmainīta skatuve — tā nedaudz saliekta uz zāles pusi, lai skatītājiem radītu iespaidu par ļoti tiešu, "uzbrūkošu" izrādes norišu klātbūtni. Dejotājiem tas ir liels pārbaudījums. Tik ļoti pierasts pie skatuves klasiskā izvietojuma: galva, rokas un kājas katru kvadrātmetru izjūt intuitīvi. Smilšuvīrā viss ir citādi. Aizmirstoties ir viegli pazaudēt skatuves robežu realitāti. Lai gan izrādei piemeklētā mūzika retos brīžos skatītāju ausīm var šķist pat mokoša, A.Pudāns uzskata, tā ir ļoti piemērota izrādes tēmai. M.Donnera mūzikas fragmenti uzbur mazliet baisas sajūtas. Savukārt R.Šūmaņa mūzika skatītājus nomierināšot. "Šūmaņa mūzika ir lieliska — tā skan Natanaēla duetā ar Klāru, un jūtams emocionāls gaišums, skaistums," A.Pudāns stāsta. Tikai piekrīti! Uz Rīgas horeogrāfijas vidusskolu A.Pudānu savā laikā aizveda mamma. Zēns bija dejojis gan tautiskās, gan sarīkojumu dejas. Parādījis sevi kā kustīgu, labu dejotāju. Kad Andrim bija desmit gadu, ģimenē tika nolemts: kāpēc zēnu neaizvest uz konkursu baletskolā? "Protams, es negribēju. Mamma man apsolīja vienu kilogramu banānu, un tas mani uzpirka," baleta mākslinieks sirsnīgi smejas. Banānu ķekaru tā arī neesot saņēmis. Toties par dēla sasniegumiem mākslā mamma ļoti priecājoties. "Bija atnākusi uz izrādi. Teica labus vārdus," viņš smaidot atklāj. "Izrādē man ir lieliskas partneres: Baiba Kokina un Sabīne Guravska. Īpaša atzinība jāizsaka arī pianistam Jurim Žvikovam, kurš pielāgojas katram solim." Baletdejotājs mēģinājumā pianistam lūdzis: vai varētu spēlēt mazliet lēnāk? A.Pudāns uzskata, ka 26 gadu vecumā tikt pie pirmās lielās lomas ir ļoti veiksmīgs dzīves pagrieziens. Lielākoties baleta solistus pamana jau deviņpadsmit divdesmit gadu vecumā. Viņus mērķtiecīgi gatavo lielajām lomām. Ap divdesmit piecu gadu vecumu gaidāmi lielākie panākumi. "Es nekad neesmu bijis ar milzīgām ambīcijām. Arī kordebaletā varētu nodejot visu mūžu, nejūtoties par to bēdīgs," atzīst baletdejotājs. Viņš esot reālists un vienmēr rēķinoties ar mazumiņu. Neļaujot sev aizsapņoties par neiespējamo. "Tieši tāpēc prieks par galveno lomu tagad ir ļoti liels," viņš neslēpj. Pirmā Smilšuvīra pirmizrāde notika 26.septembrī. A.Pudāns jau saņēmis labas atsauksmes. Šovakar viņš dejos galveno lomu otrajā pirmizrādē.