Ar veselīgām emocijām

"Protams, viņa uz savu draugu ir mazliet greizsirdīga, bet tas ir tikai tā — spēlējoties. Manuprāt, veselīga greizsirdība attiecībām vienmēr nāk par labu," puisis spriež un turpina — ja tu uz savu tuvāko esi nedaudz greizsirdīgs, tas nozīmē, ka viņš tev rūp. "Ja tu galīgi neesi greizsirdīgs, tas nozīmē, ka starp jums nav īpašas uzticības, ka tu kaut kādā veidā esi vienaldzīgs. Tas viss pieder pie lietas." Īpaši Raimonds priecājas par faktu, ka šajā izrādē varēs dejot kopā ar savu draudzeni Elzu Leimani — ir ļoti svarīgi uz skatuves atrasties blakus cilvēkam, ar kuru saproties bez vārdiem. Par izrādi Raimonds Martinovs daudz runāt negrib. "Tur ir daudz komisku situāciju, kas izrādi padara vēl interesantāku," viņš uztur intrigu, piebilstot, ka Kopēliju pilnīgi noteikti varot raksturot kā jautru stāstu ar laimīgām beigām. "Nezinu, vai tā varētu gadīties arī dzīvē, jo — kā var sajaukt dzīvu cilvēku ar lelli? Ja nu vienīgi vaska figūru muzejā…" Viņš ir pārliecināts: šajā pelēkajā laikā, kad apkārt ir tik daudz negāciju, Kopēlija ir īstā izrāde, kuru vajadzētu atnākt paskatīties, lai no teātra mājās dotos ar pozitīvām emocijām: "Tā, lai, šo baletu noskatoties pulksten 12, tev visu dienu būtu labs garastāvoklis vai, noskatoties to vakarā, labs noskaņojums būtu vismaz līdz nākamajam rītam," smej baletdejotājs. Kopēlija gan neesot gluži tik klasisks un pedantisks balets kā Gulbju ezers, kurā dejojot nevar nevienam skatītājam ne pamāt, ne pasmaidīt. Vai tas nozīmē, ka Raimonda varonis Francis Kopēlijas izrādes laikā koķetēs ar skatītājām? "Protams! Domāju, ka kontakts ar skatītāju noteikti ir vajadzīgs. Ja tā nebūs, nebūs arī dzirkstelītes. Vienmēr vajag paskatīties zālē, jo — skatītājam patīk, ka viņu iesaista izrādē, ka neatstāj aiz durvīm." Dejotājs piekrīt, ka baletā tas nenākas viegli: dejotāji nedrīkst runāt, taču viņiem kā profesionāļiem publika jāievelk ar žestiem, kustībām un mīmiku. Aizrunājamies līdz tēmai, ka noteikta publikas daļa pret vīriešiem baletdejotājiem izturas ar skepsi. "Daudzi, kas to saka, baletu vispār ne reizi nav redzējuši. Vienkārši paskatās un spriež: fui, džeks zeķubiksēs skraida pa skatuvi…" Šādiem cilvēkiem Raimonds Martinovs novēl saprast: balets ir mākslas augstākā pakāpe. "Mums, puišiem baletdejotājiem, bērnībā nebija laika slaistīties apkārt, un astoņpadsmit gadu vecumā bija stabils darbs, ar kuru pelnījām naudu. Labāk lai atnāk, paskatās, novērtē un tad izdara secinājumus!4 Balets Kopēlija. Pirmizrāde 23.I plkst.19 Latvijas Nacionālajā operā