Šīs sezonas vērtētāji – žūrija mēģina "kļūmi" labot, un pirmo reizi Spēlmaņu nakts "mūža balva" nonāks skatuves mākslinieka, scenogrāfa rokās – izcila mākslinieka, grafiķa, grāmatu ilustratora, plakātista, gleznotāja Ilmāra Blumberga (1943) rokās, kurš vairāk kā trīsdesmit gadus veltījis skatuves vides radīšanai visos Latvijas teātros un ir septiņdesmito gadu kultūrfenomena – izcilās padomju jaunās scenogrāfijas skolas "latviešu sekcijas" (A.Freibergs, G.Zemgals, J.Dimiters) – neapstrīdami atpazīstamākais zīmols Latvijā. Pietiek atmiņā atsaukt viņa radītās telpas izrādēm Žanna D'Arka (1972), _Spēlē, spēlmani_ (1972), _Brands_ (1975), _Fedra_ (1975), _Bastards_ (1978), _Kaija_ (1976), Jāzeps un viņa brāļi (1981), _Stepes vilks_ (1981), Pilna Māras istabiņa (1985), _Putenī_ (1985), _Tikai muzikants_ (1987), operām _Aīda_ (1998), _Burvju flauta_ (2001), lai atdzīvotos vesels latviešu modernā teātra "zelta laikmets", raksturojams ar skatuves "iekārtas" formu maksimālu lakonismu un vienlaikus – apbrīnojami precīzu tēlainību. Gatavojot UNESCO rosināto izstādi _Aīda/Burvju flauta_ Parīzes Luksemburgas dārzu _Pavillon_ _Orangerie _ (2002), Blumbergs katalogā ar milzu grafikas loksnēm-ilustrācijām atbildēja uz virkni manu jautājumu, starp tiem arī šādas IB replikas:
Laiks ir iznīcināšana. Skaistums – to, kas ir svarīgs, nevar redzēt. Iztēle ir pasaule. Jēga – prast izvēlēties nejaušību. Laiks teātrī nozīmē iznīcināšanu. Ideālais režisors teātrim – es pats.
Vai scenogrāfija ir lietišķā (pielietojamā) māksla? – Jā. Scenogrāfija ir pielietojama māksla. Tā pati par sevi nevar būt fundamentāla māksla, jo tā ir atkarīga, tā neatbild par neko un bez tās var iztikt.
Spēlmaņu nakts 2009 ceremonija notiks Dailes teātrī 23. novembrī plkst. 21 (tiešraide arī LTV 1).