Eksistenciālisma filozofijas pārstāvji, īpaši Žans Pols Sartrs, uzskata šo stāstu par eksistenciālās domas aizsācēju un savas filozofijas inspirētāju, savukārt Frīdrihs Nīče par "Piezīmēm no pagrīdes" teicis, ka tās "izkliedz patiesību no asinīm". 22.aprīlī Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde režisores Ilzes Olingeres jaunajai izrādei. Izrādei tās veidotāji likuši apakšvirsrakstu: "Veltījums visam skaistajam un cēlajam!". Pats F.Dostojevskis par darbu teicis lakoniski: "Es vienkārši gribēju zināt, ka es esmu spējīgs just. " Izrādes galvenais varonis ir četrdesmit gadus vecs izbijis Pēterburgas ierēdnis. Viņš aktīvi nodevies gribas brīvības meklējumiem, klejojot starp sapņiem un īstenību, ideāliem un realitāti. Paša radītajā izolētībā viņš filozofē par cilvēka rīcības motivāciju, slēptākajām dziņām un attieksmi pret tām. Izraušanās no paša radītā apburtā loka un vakariņas ar bijušajiem skolas biedriem – veiksminiekiem, pēkšņi dāvina viņam tikšanos ar meiteni... Tiešais pretinieks, pret kuru Dostojevskis uzstājās "Piezīmēs no pagrīdes", ne reizi neminēdams to vārdā, ir N. G. Černiševskis, romāna "Ko darīt?" autors. 1860. gadu liberālās idejas un saprātīgā egoisma teorija, pēc kuras cilvēks rīkojas sava labuma vadīts, ir tas, ko noliedz un kam pretojas Dostojevska pagrīdnieks.
Stāstu tulkojuši un dramatizējuši Ģirts Krūmiņš un Ilze Olingere. Izrādes scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone. Savukārt lomās iejutīsies Ģirts Krūmiņš, Jana Čivžele, Andis Strods, Edgars Samītis, Ivars Krasts un Andris Keišs.