Juris Lisners. Aktieris pie sarkanā galda

Lai arī neesmu "Sniegbaltītes" vecumā, tomēr LISNERS vienmēr būs Princis! Visu cieņu, - viens no dažiem Latvijas talantīgajiem AKTIERIEM!

Tiešām jauka ziņa! Lisners jau pēc savas būtības varētu būt K.Sebra līdzinieks - staltais augums, humoriņš, ārišķību noliegums, patiesums, darba tikums. Lai arī parasti uzteic aktieru veidotās dramatiskās vai traģiskās lomas, es Lisneru uztveru arī kā spīdošu komisko lomu tēlotāju. Kaut vai izrāde "Pusdūša.Mundis". Tajā sevi interesanti parādīja arī citi aktieri, bet līdz asarām smējos tieši par J.Lisneru - piemēram, viņa deja pirmā cēliena beigās bija vienkārši šedevrs /žēl, ka aizkars tika aizvilkts tik ātri/. Arī "Mērnieku laiki" - kopā ar J.Reiņa Ķenci Juris Lisners Pāvula lomā bija vienkārši ideāls. Goda mielasta laikā abu izpildītā deja bija tik atraktīva, tik pārdzīvojumiem bagāta, izjūtu gammas sejā mainījās tik izteiksmīgi, ka atkal bija jāsmejas līdz asarām. Fantastiski jauka sajūta, jo ikdienā tāda gadās ļoti reti. Tāpēc PALDIES Jurim Lisneram par spēju radīt skatītājos smieklus - visi to nevar!

Drusku nevīrišķīgi jau ir, bet gan nāve visu izlabos! Man tāda indive uz teātra mākslu, ka vai nu! Gribas izrādes palūkot, neietekmējoties ne no kritiķu vērtētā, ne no vienas tantes mājas trepēs sacītā. Ja eju, tad eju! Brīvs cilvēks anarhijas pilnā pasaulē. Līdz šim par brīvības etalonu zemsaules teātra lauciņā (tūliņ aiz Mildas un Laimas pulksteņa) uzskatīju kino un teātra mākslas zinātnieku no Dieva žēlastības Normundu Naumani, kurš recenzējis arī šo izrādi. Dāmas jau gan mēdz iedegties, saflammēties un pāremocionalizēties, ūdens glāzē saviļņoties. Tikai retajai, un tad arī tikai ar plīša krēsla atzveltnes palīdzību, izdodas līdzsvarā noturēties. Es domāju - galvenokārt ārīgi, iekšķīgi jau vienalga vētra! Kā es to zinu? Man ir tāds mēraparāts. Varu izīrēt, bet par NAUDU. Galu galā tas viss ļoti sievišķīgi. Padomājiet vien: kādi tik veči pa skatuvi negrozās un visi GANDRĪZ nedabonami! Piedodiet, ja būšu kā akla vista vai gailis (ak, kāda tam nozīme!) pie mūsu "Pīļu dīķiem" kādam "graudam" nejauši uzkūlies, kādu pelēku smilktiņu , tārpiņa gribēdams, nesmuki uzirdinājis. Cik vien sirsnīgi tas iespējams, sveicu JŪs ar ilgi gaidītu atzinību, Kārļa Sebra gredzenu un gaidāmiem suminājumiem dzimumdienā, kā arī viedajā "Spēlmaņu naktī". Esmu tas laimīgais, kam bijis dots acīm un ausīm apgramstīt ik kuru Jūsu tēlu un feierverku no pašiem Jūsu skatuves gaitu pirmsākumiem. Godīgs un cēlsirdīgs esat bijis. Tā es domāju. Bet nekas. Viss, ko esat darījis še, Jums atmaksāsies TUR. Palieku pie savām domām "Jūdasa skūpsta" sakarā. Piemetinot vēl klāt , ka šī izrāde ir arī drusku ļeņiniska: padomju (Džilindžera ) vara + visas zemes ( izrādes baudītāju) elektrifikācija. Piedodiet, bet ieviesto jaukumu - ne tikai dziedāt, bet visu izrādes laiku arī runāt mikrofonā, es kā pastāvīgs radioklausītājs , esmu baudījis gana. Jebšu tad varūt jāiet līdz galam: aktierus uznes vai uzstumj austrumnieciski rotātos paliktņos, lai pašiem nav arī jāstaigā. Bet izrādei novecojoties, kā nebijušu novitāti izstrādāt tādu numuru, ka premjera vai dīvas vietā nostata kādu volontieri, lai IMITĒ, atvieto oriģinālu. Kā saka, viss atkal notiek, un Džilindžers rullē. Jūs, lūdzu, Lisnera kungs, kā sirdscilvēks, neturiet mani par galīgi dullu, tikai tā drusciņ nojūgušos. Mani nepurina un nepuritanizē izrādes tēma. Tikai risinājums. Un salīdzinājums ar paša Dž.Dž.Dž. labākajiem darbiem, kā piemēram'"Kaligulu". Vēlreiz SVEICU JŪS viļņa galotnē. Vēlu veiksmīgi pārvarēt visus JŪRAS paisumus un bēgumus, radošu garu, mīlestību un saticību vistuvāko lokā. Par šiem labiem vārdiem man, saprotams, pienākas atlīdzība. Kad pienāks laiks, palūgšu uz mirkli aizdot Kārļa Sebra gredzenu. Mani glavenokārt interesē tā sadaļa, kas saucas INDES grope. Arī demokrātiskā valstī par izrunāšanos ir jāmaksā. Turpmāk vēl.