KDi lasi: Dzīve jūs viļ? Aizmirstiet!

un ļoti uzspēlēta reliģiozitāte. Tieši tas KĀ viņi darās kļūst iezīmīgs. Abi ar Gruzdovu sarīkoja DT laboratoriju, kuras ietvaros izcilniece spēlēja darbu ar dejošanu, būdama gaidību pēdējā brīdī. Visiem bij jāpieņem ar bailēm skats, vai tūdaļ nesāksies dzemdības. Diplomdarbs režijā ar vienu lomu, bet izcilu "Amokā", tiesa, neradot ne mazākās jausmas, kas ir apgūts inscenējuma virzienā. Ibsena "Nora"- sabalansēta ansambļa izrāde, kura daudzi apbružājušies vidējās paaudzes aktieri atklājās kā no jauna. Pati Nora un režisore vienā personā spītīgi palika pie sava atraduma- finālam tuvojoties, naturāli grauzt pagali. Anna Kareņina, kura veikli izlīferēja uz spoži dejojo;ša ansambļa fona un Edmunda Freiberga aktierdarba. Skroderdienas ar Bīrona krāsni, izķēmotu Ābramu, Bebeni kā naivisti-gleznotāju, spožs risinājums- lietus un mazā Toniņa, kas aizvien aizmirsta. Tad nu labais jāsajauc ar "es" pirmajā vietā. No interesantajiem "Smiltāju mantiniekiem" atkārtojoties ar "čauksteņiem", vadošajiem aktieriem liekot attēlot kurkstēšanu un citus jaukumus, labi, ka ne piršanu. Šoriņam, līdz nāve mūs šķirs, cerības uz kādu lomu jāpakar vadzī. Kultūras Akadēmijas aktieru rūpnīca darbojas ar atvēzienu. Papriekš atlasa no baru bariem labākos, tad no labajiem izmet pa kādam mācību laikā, tad kādus paņem teātrī, tad noslauc dabiskos dotumus ( arī Krilovs, Ķimele ), tad uz sētas mietiem kā turandotas sasprauž, lai vējš izpūš... bet algas un grādi nodrošināti. Vis notiek kā pie oļiņiem- ar Dieva vārdu mutē, bez tā nekust, ne uz vienu, ne uz kādu citu pusi. P. S. Tā kā komentāri tiek dzēsti ( ar kā palīgu?), tad sirsnīgs sveiciens mūsu demokrātijai un atsevišķu kermeņu miesassargiem! ( Citādi nevar, degradētie lumpeņi sākuši domāt?) KĀ, KĀ,KĀ...Citiem vārdiem- klausieties mūsu vārdos, darbi būs kā MĒS savā pašapliecināšanās kārē un neizslaucamajās ambīcijās gribēsim...

"slavenā mūzikla dziesmas pirmo reizi skanēs latviski" Nebūs tiesa. 1987.gadā " Kabarē" Valmieras teātrī iestudēja režisors V.Maculēvičs. Salliju spēlēja Inese Ramute, Klifu - Andris Jozēns, Ceremonijmeistaru - Māris Auziņš. Un dziesmas skanēja latviski. Kad pirms dažiem gadiem iestudēja "Vestsaidas stāstu", arī izskanēja informācija, ka pirmoreiz Latvijā, lai gan Operetes teātrī to uzveda jau 60.gadu beigās. Nekas nav jauns šai pasaulē... :)