"Es esmu strādīgs cilvēks. Tā labā lieta ir tā, ka šis darbs man ļoti patīk. Esmu iepazinusies ar vislieliskākajiem cilvēkiem visā pasaulē. Man ir paveicies, ka pati izvēlos ko darīt, jo Jaunā teātra institūtā ir plašas iespējas, un visi šeit vairāk vai mazāk ir ideālisti," stāsta ļoti lielo un zilo acu īpašniece Gundega Laiviņa (31). Galvenais, lai ikdienas darbs nepaliek garlaicīgs un festivāls nekļūtu par stabilu, bet iepriekš paredzamu pasākumu, tāpēc katru gadu jāmeklē jauni idejiskie pagriezieni. Jau šogad situācija izskatās "bīstama" — nedēļu pirms Homo alibi sākuma Jaunā teātra institūta telpās valda pārsteidzošs miers. Viss esot jau gandrīz gatavs, uz galda stāv pusizdzerta kafijas prese ar svaigi gatavotu kafiju, un, pēdējā sapulcē apsēžoties pie šī galda, īsti pat neesot bijis, par ko runāt. Jo lelles ir gatavas startam!
Humors + tehnika
Šogad Homo alibi viesosies leļļu pavēlnieki no Vācijas, Francijas,
Krievijas un Lielbritānijas, kas pārstāv dažādas leļļu un objektu
teātra jomas. Turak teātris un tā vadītājs Mišels Laubu no Francijas uz
Rīgu atvedīs izrādes Divi Pjēri un Kopš vakardienas 4 iemītnieki un
leļļu izstādi Ģimenes albums. Šis teātris ir slavens ar savu unikālo
leļļu veidošanas tehniku, kuras pamatā ir dažādu sadzīves priekšmetu un
materiālu otrreizēja pārstrāde. Vācu Frenka Zēnles un Tībingenes
Marionešu teātris skatītājus iepriecinās ar marionešu teātri izrādē
salto. lamento, bet huligāniskais krievu inženieru teātris Akhe no
Pēterburgas visnotaļ oriģinālā veidā izstāstīs un ilustrēs doktora
Fausta neticamos piedzīvojumus izrādē Fausts. 2360 vārdi. Gundega
stāsta, ka festivāla programma un cenu politika veidota tā, lai
skatītājam piedāvātu pēc iespējas lielāku izvēli, jo katrai valstij un
teātra trupai ir savas raksturīgās iezīmes.Franči ir orientēti uz
humoru un attīstījuši objektu teātri, savukārt nekas nevar stāvēt līdzi
vācu tehniskajam izpildījumam, operējot ar marionetēm. Arī pašmāju
leļļu mākslinieki sagatavojuši pārsteigumus, ieskaitot divas
pirmizrādes — režisora Mārtiņa Eihes un dramaturģes Kristas Burānes
skatuves versijas Ērika Kestnera stāstam Mazais cilvēks, kā arī
režisora Vara Klausītāja veidoto muzikālo vizuālo izrādi par vilku
pelēci, kur galveno lomu spēlē… vilka zīmējums!
Izrādes kā spogulis
Gundegai ļoti patīk teātris, bet viņas sirdslieta ir mūzika. Īpaši pasaules mūzika, jo tā ir balstīta etniskajā mūzikā un saistīta ar dažādām kultūrām. Pavisam nesen viņa pabeigusi pirmo kursu maģistrantūrā sociālantropoloģijas studijās Stradiņa universitātē. Plāna braukt uz kādu tālu salu un pētīt vietējos iedzīvotājus gan viņai nav, kaut atzīst, ka tas varētu būt ļoti skaisti. "Mani vairāk interesē urbānā jeb pilsētu antropoloģija. Arī teātrī ienāk sociālantropoloģiskas tendences, un ne tikai Alvja Hermaņa izrādēs, tas notiek visā pasaulē. Izrādes ir spēcīgs sabiedrības atspoguļojums." Vēl Gundega pārvietojas ar velosipēdu, īpaši neuzsverot modīgo zaļā dzīvesveida propagandu, turklāt ārpus pilsētas viņa braucot ar auto. Gundegai nepatīk cilvēki, kas tikai runā par savu dzīves filozofiju, bet patiesībā uzvedas pavisam pretēji. "Nav ko tur daudz filozofēt! Tas, ko tu dari, tā arī ir tava dzīves filozofija!"