Izrāde mūsdienīgā skatuves valodā runā par vienu no 20. gadsimta pirmās puses Latvijas leģendām – mākslinieku Voldemāru Irbi, tautā sauktu par baskāji Irbīti. Titullomā – ilggadējs liepājnieks, bijušais Liepājas teātra aktieris un direktors Juris Bartkevičs.
Irbīte (1893–1944) – latviešu pasteļglezniecības lielmeistars – bija savdabīgs cilvēks ar askētisku dzīvesveidu. Uzmanību viņš saistīja ne vien ar savu neparasto talantu un fantastiski ātro gleznošanas tempu, bet arī īpatnējo vizuālo tēlu. Visbiežāk teciņus skrienošais nelielā auguma vīrs tika manīts Rīgā, Jūrmalā un Tukumā, allaž ar basām kājām, izspūrušiem matiem un pinkainu bārdu, ģērbies noskrandušās biksēs un virsvalkā, ar padusē iespiestu krītiņu kasti un papīra mapi.
Irbītes lomas atveidotājs Juris Bartkevičs stāsta, ka izrādē distancējas no šī tik ierastā “dīvaiņa” tēla, tā vietā cenšoties pietuvināties Irbītes dvēseles stāvokļiem un iekšējai pasaulei: “Savos darbos, gleznās un atziņās, Irbīte cenšas pasauli mainīt uz labu, iepotēt cilvēkos labestību pret pasauli. Izrāde ir liels tuvplāns, kurā veidoju dižā latviešu naivista iekšējo dzīvi. Tas prasa milzīgu enerģiju – uz vairāk nekā stundu ievest skatītāju citā pasaulē, bet reizē ir arī labs uzdevums, kur aktierim pakāpties. Nav neviena ieraksta vai filmas, kurā būtu redzams, kā Irbīte runājis, kustējies, izturējies, tāpēc viņa tēls ir radīts iztēlē, uzburts fantāzijā. Liels prieks, ka skatītāji pēc pirmizrādes atzina – šim tēlam esam noticējuši!”
Arī izrādes dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce norāda uz mākslinieka iekšējās pasaules dziļumu, ko centusies tvert iestudējuma radošā komanda: “Man šī izrāde bija iespēja ielūkoties fantastiska mākslinieka domu gājienā, cenšoties tajā iejusties, cenšoties to izprast, pieņemt, iedziļināties. Viņš redzēja pasauli uzņēmumos – zibšņu bildēs, kā pats saka, un caur to, iespējams, daudzi viņu uzskatīja par dīvaini, bet, ja viņu neuzlūko tik virspusēji, tad Irbītes pasaule kļūst par ārkārtīgi aizraujošu un spožu domu kolāžu.”
Zibeņu domas. Irbīte pirmizrādi piedzīvoja 2018. gada februārī. Izrādi producē Mūzikas un mākslas atbalsta fonds (www.kulturmarka.lv), un darbs tapis kā sestais uzvedums izrāžu ciklā par spilgtām personībām Latvijas kultūrā un mākslā. Izrādes dramaturģe – Rasa Bugavičute-Pēce, režisore – Inga Tropa, aktieris – Juris Bartkevičs, videomāksliniece – Elīna Matvejeva, scenogrāfe – Ūna Laukmane, komponists – Edgars Raginskis, horeogrāfe – Liene Grava.
No 27. līdz 29. septembrim Liepājas koncertzāle Lielais dzintars svinēs mūsdienu mākslas festivāla Liepājas Mākslas forums piekto jubileju. Festivāla programma šogad pārsteigs ar desmit dažādu žanru notikumiem – koncertiem, dejas izrādi, mākslas izstādi, teātri, kino un operu. Festivāls aicina ļauties sarunai par aktuālām, pasaulīgām un pārpasaulīgām tēmām caur mūsdienu jauno meistaru un jaunās mūzikas vecmeistaru darbiem no Nīderlandes, Somijas, Beļģijas, Lielbritānijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Festivālu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Liepājas pašvaldība.
Biļetes nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs un interneta vietnē www.bilesuparadize.lv. Pieejama arī festivāla kopbiļete, kas sniedz iespēju apmeklēt foruma pasākumus izdevīgāk. Vairāk: lielaisdzintars.lv.