Nemaz neceriet – runa nav par britu publikas pēkšņu atsalumu pret tradicionāli visos sabiedrības slāņos prestižo nodarbi – teātru apmeklēšanu. Kā vēsta Society of London Theatres (biedrība apvieno 52 galvaspilsētas lielākos un ietekmīgākos Vestenda teātrus), neraugoties uz globālo ekonomisko krīzi, 2008/09 gada sezona Londonas teātros noslēgusies varāk kā optimistiski – par 3 procentiem pieaugusi peļņa no pilsētā pārdotajām teātru biļetām, turklāt situācijā, kad biļešu cenas lielākajā daļā teātru tieši krīzes dēļ ir nevis celtas, bet gan pazeminātas! Sezonas pirmajā pusgadā pārdots 13,8 miljoni biļešu (9 miljoni – uz mūzikliem), bet uz 1. jūliju prognozes ir vēl iepriecinošākas, jo paredzēts skatītāju pieaugums par 2 procentiem. Pussezonas peļņa – 480,6 miljoni sterliņu mārciņu (salīdzinājumam – Ņujorkā peļņas cipars ir tikai 940,9 miljoni USD, kaut teātru Brodvejā vairāk; Ņujorkā arī mazāk skatītāju – vien 12 miljoni). BBC ne bez lepnuma nosauc britus par "nāciju, kas mīl savu teātri". Latviešiem atliek tikai pamācīties.
Taču uztraucošā jaunā teātru nelaime pielavījusies no pavisam negaidītās puses. Sakarā ar biļešu cenas pazemināšanos, pārāk demokrātiska šī vārda sliktajā nozīmē ir kļuvusi publikas uzvedība. Daudzu cienījamu Londonas teātru administrācijas ir spiestas vērsties pēc palīdzības policijā, lai... nodrošinātu elementāru kārtību skatītāju zālē. Ir pat tādi teātri, kas jau algo drošības dienestu darbiniekus – nepieklājīgo skatītāju-huligānu laukā sviedējus, kā kādreiz krogos.
Pieradināta pie lētām biļetēm, teātros arvien biežāk nokļūst bezkaunīgu, pārsvarā jaunu skatītāju daļa, kas atļaujas izrāžu laikā visdažādākajos veidos pārkāpt uzvedības normas. Visbiežākais pārkāpums – skatītāji izrādes laikā lieto līdzpaņemto alkoholu. Nākamie pārkāpumu sarakstā ir skatītāju kaušanās savā starpā (!) un nodarbošanās ar seksu. Protestējot pret šādām vaļībām kultūras iestādēs, Britu Teātru Asociācija vairākos Londonas masu medijos publicējusi cienījamu skatuves meistaru "lūgumvēstuli" ar aicinājumu publikai nākt pie prāta un neuztvert teātri kā "lētu pornoķinīti", kurā apmierināt savas primitīvās vajadzības.
Kā kliedzošākos huligānisma piemērus ietekmīgais britu laikraksts Guardian min neseno incidentu Stīvena Sondheima mūzikla Mazā nakts serenāde izrādes laikā, kad kāds prātu pārdzēris skatītājs pačurāja pie skatuves orķestra bedres. Savukārt, gluži nopietnas, kritiķu augstu vērtētās Royal Haymarket Theatre izrādes Gaidot Godo laikā leģendārajam aktierim, Seram Ianam Makkīlenam un viņa jaunākajam kolēģim Patrikam Stjuartam nācās pārtraukt Beketa lugas darbību, lai palūgtu skatītāju izbeigt filmēt izrādi mobilajā telefonā, jo šis ziņkārīgais bija jau gandrīz uzlīdis uz skatuves. "Daži teātrī uzvedas tā, kā kad viņi savās mājās skatītos televīzoru", komentēja Stjuarts. Viņš arī atgādināja, ka to "jauniešu pārīti, kas zāles pēdējā skatītāju rindā sāka pārlieku intīmi uzvesties izrādes Hamlets laikā teātrī Young Vic, saniknotais ārā sviedējs esot izraidījis uz ielas... pilnīgi kailus". Teātris drēbes iereibušajiem jauniešiem neatdeva un, būdami bez naudas taksometram, viņi dabūja skriet uz mājām pliki. Laba teatrāla mācība.