Andrejsalā aktrise, kas studē režiju Latvijas Kultūras akadēmijā, rūpēsies par "vizuāli māksliniecisko atmosfēru". "Galvenais izaicinājums — nenoņemt pārāk daudz uzmanības, ļaut klausīties, identificēties. Saprast, ka tu esi šeit un tagad, šajā makiavelliskajā valstī. Man liekas, ka telpa un mūzika viena otru papildinās," saka R.Kalniņa, kuru koncerti iedvesmojot. Uz jautājumu, kāpēc viņai radās vēlme studēt režiju, aktrise atrauc: "Lai rastos šādi koncerti." Telpas meklējumi Uz sarunu Dailes teātrī, kur norisinās pēdējie mēģinājumi pirms Mihaila Gruzdova režisēto Biļanas Srbļanovičas Siseņu pirmizrādes, R.Kalniņa uzaicinājusi diriģentu Aināru Rubiķi. Nemitīgi atkārtojot, ka viņa projektā ir tāda "pieskrējēja — paskatīties, novērtēt, ieteikt", viņa tomēr nenoliedz, ka "atmosfēra" koncertā būs viņas darbs. Par koncertu kopumā gan lai stāstot A.Rubiķis, kuru R.Kalniņa "radoši atradusi", strādājot pie Siguldas koncerta. A.Rubiķis ar aizrautību stāsta— ideja noskatīta, kādā festivālā Itālijā, kur koncerts rīkots fabrikas teritorijā. "Metāla izstrādājumi bija izvākti pa malām, un telpa pārvērtās — nedaudz gaismu, maksimāli vienkāršas lietas, kas pastiprināja XXI.gadsimta industriālo vidi." Rīgā pie idejas domubiedri atgriezušies, kad sākuši meklēt koncertēšanai piemērotas telpas. "Sofijas Gubaiduļinas skaņdarbs ir ļoti reālistisks, nolēmām sameklēt telpu, abstrahējoties no ierastajām vietām — Universitātes aulas, Jāņa baznīcas, Doma baznīcas, Lielās ģildes... Idejas bija dažādas, izbraukājām autosalonus, bet likās, ka vajag ko industriālāku. Tad nonācām Andrejsalā. Lai arī kāda tur vide, Andrejsalā ir ļoti patīkami atgriezties," viņš apgalvo. Akustika "šķūnī", kur iekārtota fotostudija Imagine, esot lieliska, tādēļ tieši tur skanēs Arvo Pērta Lamentate un Sofijas Gubaiduļinas Jezt immer Schnee. Abi Latvijā tiks atskaņoti pirmo reizi. Sazvērnieciski klusējot Par koncerta noformējumu abi mākslinieki klusē kā sazvērnieki — prese tincinot jau kuro dienu, bet telpai esot savi noslēpumi, ko atklāt aicināts skatītājs. Viens gan — loma telpas veidošanā būs kontrastam starp skarbo realitāti un, piemēram, Pērta meditatīvo mūziku. "Paradoksāli, kāpēc mēs XX.gadsimta mūziku gribam atskaņot baroka baznīcā, lai gan vēsturē mūzika allaž ir gājusi kopā ar arhitektūru?" jautā A.Rubiķis. Ar industriālu vidi mūzika saderot kā cimds ar roku. Būs gaismas, projekcijas, "faktūras", kā tās sauc R.Kalniņa, turklāt arī pati mūzika ļauj gaidīt netradicionālu telpas izmantojumu. Vai koncerti iezīmē tuvošanos režisora profesijai? "Aktrise šobrīd ir egoistiska — neļauj studēt. Režisora darbā tomēr jāatsakās no pasaulīgā, jāziedo sevi. Režisoram jāzina, kas aiz viņa paliks. Man nav interesanti iet pavadā -— "kas maksā, tas pasūta mūziku". Bet pie apvāršņa ir parādījies mans izteiksmes veids, cilvēki, kam gribu ziedot brīvo laiku," saka R.Kalniņa. Tāds teātris esot iespējams šajos koncertos, bet ne uz valsts teātra skatuvēm. "Piemēram, Dailes teātra Ziemassvētku koncerts laikam bija tik ekskluzīvs, ka plašākai publikai par grūtu sagremojams. Teatrālā puse bija par smagu. Cilvēki gribēja redzēt skaistus bērniņus un brīnišķīgas aktrises kā princeses. Mani interesē mistērijas. Dvēseles ceļš."
Rēzija Kalniņa. Dvēseles kalpošana
Rēzija Kalniņa veido vizuālo noformējumu akadēmiskam koncertam Andrejsalā Kāpņu telpā ir dīvaina sajūta — nenojaust, ka nonāksi telpā, kur būs simfoniskais orķestris, koris, mūzika, par akadēmiskās mūzikas koncertu Andrejsalā 7.oktobrī saka Rēzija Kalniņa. Teātra skatītāji ievērojuši, ka populārā aktrise veidojusi Ziemassvētku koncertu, šogad Siguldas festivālā — koncertu baznīcā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.