Mihoelss piedzima Daugavpilī (toreiz Dvinskā) 1890.gadā patriarhālā ebreja Vovsi ģimenē Postojalaja ielā, kas tagad nodēvēta pasaulslavenā aktiera vārdā. Zēnu nosauca par Šloimi. 1905.gadā Vovsi ģimene pārcēlās uz Rīgu. Šloimi ļoti saistīja aktiermāksla. Kādā no mācību nodarbībām, nospēlējis karali Līru, Šloime paziņoja, ka reiz spēlēs šo lomu uz lielās skatuves. Šie vārdi piepildījās. 1935.gadā viņš nospēlēja karali Līru un kļuva pasaulslavens.
Pēc tēva gribas Šloime 1915.gadā iestājās Petrogradas universitātes Juridiskajā fakultātē, bet pēdējā kursā pameta universitāti un kļuva par A.Granovska dibinātās pasaulē pirmās ebreju teātra studijas audzēkni. 29 gadu vecumā Šloime Vovsi savu vārdu nomainīja pret pseidonīmu un kļuva par Solomonu Mihoelsu. Kad teātra studiju pārdēvēja par Valsts ebreju teātri, Solomons Mihoelss 1929.gadā sāka strādāt par tā māksliniecisko vadītāju. Šajā postenī viņš atradās līdz savai traģiskajai bojāejai. Pēc Otrā pasaules kara S.Mihoelss kļuva par sava teātra režisoru. Viņš radīja arī spilgtas kino lomas filmās Cirks, Ebreju laime un Openheimu ģimene. 1946.gadā aktierim piešķirta PSRS Valsts prēmija.
1941.gadā Staļins nodibināja Ebreju antifašistisko komiteju. To vadīja Solomons Mihoelss. Komitejas uzdevums bija lūgt ASV palīdzību. Padomju savienības kasē ieplūda daudzi desmiti miljonu dolāru. Kad karš beidzās, starp Krieviju un ASV sākās aukstais karš un kodolsacensība. Antifašistiskā komiteja vairs nebija vajadzīga. S.Mihoelss gāja bojā 1948.gadā Minskā pēc Staļina pavēles inscenētā autokatastrofā — kravas automašīna viņu sabrauca, sakropļojot līdz nepazīšanai.
Stāstu par izcilo ebreju mākslinieku Solomonu Mihoelsu skatuves tēlā iemūžināja Krievijas Tautas skatuves mākslinieks, režisors un dramaturgs Marks Rozovskis. Viņš sacerējis, režisējis un pats izpilda monoizrādi, kas vedina uz pārdomām par mākslinieka un varas attiecībām, par ebreju tautas likteni. Divdesmit piecās muzikālās epizodēs gan iekļauti daži Mihoelsa biogrāfijas fakti, taču tā ir brīva muzikāli poētiska fantāzija. Izrādi caurvij aktiera 1935.gadā radītais karaļa Līra tēls. Iestudējumā piedalās arī mūziķu ansamblis.
Pašlaik septiņdesmit vienu gadu vecais mākslinieks Marks Rozovskis joprojām ir slavenā Maskavas teātra U Ņikistskih vorot mākslinieciskais vadītājs, Amerikas Puškina akadēmijas akadēmiķis. Viņa luga Zirga stāsts (Holstomer) ir vienīgais padomju dramaturga darbs, kurš 1979.gadā uzvests Brodvejā un ar ovācijām spēlēts uz daudzām pasaules teātru skatuvēm. Latvijas teātra mākslas cienītāji atceras šīs lugas iestudējumu uz Rīgas Krievu teātra skatuves ar talantīgajiem aktieriem Ņinu Ņeznamovu un Marku Ļebedevu (1979).
Festivāls Zvaigzne 2008 turpināsies Neatkarīgajā teātrī Kabata, E.Smiļģa Teātra muzejā, Jaunogres vidusskolā, Ventspils kultūras centrā. Latviju festivālā pārstāv Viktors Jansons un Māris Pūris. V.Jansons Jāņa Akuratera muzejā lasīs pēc paša idejas uzrakstītu darbu Es eju bojā, iekārodams tevi. M.Pūris E.Smiļģa Teātra muzejā piedāvās franču dramaturga Marsela Mituā monodrāmu Koncertmeistars.