Kopš 8.novembra Valmierā notiek IV Rūdolfa Blaumaņa teātra festivāls. Ar vērienu, jo astoņās festivāla dienās Valmieras Drāmas teātris uzņems divpadsmit izrādes un zinātnisku konferenci.Blaumanis kontekstā Festivāla programmā šogad plaši pārstāvēti Latvijas teātri, ar R.Blaumaņa laikabiedru lugu un to modernu pārstrādājumu iestudējumiem viesojas ciemiņi no ārzemēm. Festivāla programmā Konteksts piedalās Maskavas Strelkovteatr iestudētā britu dramaturga Braiena Frīla Pēc priekškara, kas veidota kā Antona Čehova varoņu gaitu turpinājums šodienas pasaulē, kā arī Novgorodas Mazajā teātrī iestudētais Debesu tilts — Marinas Cvetajevas un Rainera Marijas Rilkes romāns mīlestības vēstulēs. Viens iemesls droši vien tāds, ka R.Blaumaņa lugas ārzemēs neiestudē. Otrs, mums, iespējams, vēl svarīgāks — tas ir atgādinājums latviešiem, kādu izcilu personību laikā mūsu spožais dramaturgs dzīvoja. Kā intervijā Kultūras Dienai pirms dažām nedēļām teica režisore Māra Ķimele, ka "nepiespiedās pie balta bērziņa, lai uzrakstītu lugu par laukiem". Latviešu literatūrzinātne pēdējos gados nopietni pievērsusies jautājumam par R.Blaumaņa un modernisma saiknēm. Šī R.Blaumaņa "ielikšana kontekstā" šķiet viena no interesantākajām festivāla iezīmēm žurnāla Teritorija galvenajai redaktorei teātra zinātniecei Ingai Rozentālei, kura šogad strādās festivāla žūrijā: "Tā kā festivālā piedalos pirmo reizi, intriģē gan Blaumaņa stereotipu apspēlēšana, gan tradicionālā iestudējuma un aktualizējuma kontrasts. Laba šķiet ideja skatīt Blaumani kontekstā ar ārzemju autoriem un iestudējumiem. Iespējams, tas ļaus atbrīvoties no virspusīga klišejisma viņa dramaturģijas interpretācijās un skaidrāk ieraudzīt pārnacionālās vērtības." Otrs pievilcības aspekts festivālam ir iespēja vienkopus novērtēt visdažādākās R.Blaumaņa interpretācijas. Festivāls tika atklāts ar Māras Ķimeles Valmierā iestudētajiem Indrāniem, turpinās ar Teātrī TT Laura Gundara iestudētajiem Indrāniem un Edmunda Freiberga Ļauno garu Nacionālajā teātrī. Daugavpils teātris rādīs Velniņus, ko iestudējis Viktors Jansons, bet VDT— Mārtiņa Eihes Nāves ēnā. Skatītāji varēs salīdzināt divas Skroderdienu Silmačos versijas — Kārļa Auškāpa un Valda Pavlovska iestudējumu Latvijas Leļļu teātrī un Ivara Lūša Liepājas teātrī veidoto.Sirds un ēverģēlības Ko žūrijas locekļi gaida no festivāla? "Domāju, ka gaida sirsnību, atvērtību. Katrs laiks ir uz sevi iedomīgs — domā, ka ir nesalīdzināms. Bet ja Blaumanī ņem cilvēcisko, labo, nevar kļūdīties. Gaidu tikšanos arī ar Līviju Volkovu. Lasīju viņas Blaumaņa zeltu. Tā ir grāmata, kas mūs visus apzeltī," tā J.Streičs, uzsverot, ka festivāls ir iespēja iedziļināties latvietībā. L.Volkova, kura jau tradicionāli ir žūrijā, saka: "Iespēju redzēt vienkopus tik ļoti dažādas interpretācijas. Kāpēc Blaumanis ir aktuāls? Kāpēc teātris vispār ir aktuāls? Tas, ka teātri tik daudz pievērsušies Blaumanim, runā par sevi. Neesmu orientēta uz pārāk asiem pārsteigumiem, bet teikšu bērnišķību — man šausmīgi patika mīļais, sirsnīgais, amizantais, brīnišķīgais Leļļu teātra iestudējums. Tie lopiņi ir tik atbilstoši saviem raksturiem. Iedomājos, ka Blaumanis skatoties sirsnīgi smietos. Tas ir tik atbilstoši viņa paša ēverģēlībām.
Uzminētais latvietības kods
Šonedēļ Valmierā notiek IV R.Blaumaņa teātra festivāls Nelatvietis Felikss Deičs, kas manā izpratnē ir viens no labākajiem Blaumaņa interpretētājiem, teica — lai izprastu latvieti, jālasa Blaumanis — saka viens no šī gada R.Blaumaņa festivāla žūrijas locekļiem kinorežisors Jānis Streičs. Tradicionāli un novatoriski "Blaumaņa nacionālais kods" lasīts tiek arī šodien.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.