"Vectēvs" - ekspresrecenzija

Recenzija jau pasena, bet ļoti trāpīga. Pievienojos:). Daudziņam visu cieņu:).

Recenzente, lūdzu, pievērsiet otrreiz savu uzmanību pašas piedāvātajai tēlu klasifikācijai pēdējā rindkopā! "Leģionārs", "partizāns" un "tāds, kam laimējies dienēt abās pusēs" nav korekts ne pēc būtības, ne hronoloģijas konkrētajā izrādē.

Ļoti patika izrāde. Pilnīgi piekrītu arī recenzijā secinātajam, ka šī izrāde atdod balsi veselai paaudzei un ka beidzot Latvijā ir izrāde, kas pretrunīgā jautājumā pieļauj dažādus skatu punktus. Es priecājos, ka beidzot uz teātra skatuves tiek runāts tieši par to, kas man personīgi un daudziem latviešiem ir svarīgs, kas parāk bieži ticis noklusēts un neizrunāts. Liels paldies izrādes autoriem, jau pagājušas divas dienas kopš izrādes noskatīšanās, bet joprojām ik pa laikam prātā rosās pārdomas par to, ko domāja mani vectēvi toreiz, kad bija ierauti kara mašīnā.

Manuprāt, ļoti trāpīgs vērtējums. Šī izrāde liek daudz domāt gan par konkrētiem likteņstāstiem, gan pārvērtēt savu vēstures uztveri. Un noelsties apbrīnā par Viļa Daudziņa darbaspējām un pilnasinīgo dzīvošanu uz skatuves un ārpus teātra.

Piekrītu visam, ko kritiķe redzējusi, sapratusi un tagad ietērpusi vārdos. Īpaši šajā recenzijā patika doma par tai veselai paaudzei atdoto balsi. Lai nu mēs vēl sadzirdētu, ko viņi saka. Būsim godīgi - katram rados taču vēl ir tie, kas piedzīvoja karu, pēckaru un daudzas izšķiršanās pēc tam. Runāsim ar viņiem!

Fantastiska izrāde! Vilis Daudziņš ir ģeniāls. Trīs stundas pagāja nemanot, un es viņam noticēju. Noticēju ikvienam no trīs stāstiem. Paldies!