Artis Svece: Pret pozitīvismu

nevis lēta didaktika, bet filosofija! Ja to kāds nesaprot, tad vnk nav dots!

aprobežotu ļautiņu "uzvara" ir šis rakstiņš - kamēr bija nauda ķešā, tikmēr bija normāli visādi ekscentriski ākstīties, emociju līmeni un skaļumu turēt augstu. Kad nauda beigusies, bļaustīties vairs nepiestāv, tāpēc to pašu tukšību runās tādā zolīdā klusā tonīti. Klīrīgi un prātīgi. Bet ir taču skaidrs, ka Ir pilnīgi vienalga, cik skaļi uzgriež radio, ja tajā raida stulbības (tā ir līdzība) , un šis rakstiņš ir 0 - nevis domas, bet lēta didaktika

Beidzot labs raksts. Paldies. Man šķita vērtīga doma par lietišķumu ! Tas ir mēs nez kapēc esam ļoti dumi, kā sabiedrība tieši attiecībās. Nespējam ģimenēs nošķirt dažādas nozīmes tematus un to kā par tiem vispār ir jēga/vērts runāt. Tas pats sabiedriskajās attiecībās. Lietišķums ir vērtīgs kaut vai tapēc, ka tas ir pretējs emocionālajam ! un "pozitīvisms" ir galvenokārt neizglītotu cilvēku arguments, jo citu, precīzāku nav tieši dēļ lietišķu attiecību neeksistēšanas - viss ir personisks. Šim pat var piekarināt arī kritikas zemo līmeni, jeb neeksistenci Latvijā - tapēc, ka netiek nošķirta RUNA PAR LIETU no visa pārējā tik ļoti daudzslāņainā, kam ar šo konkrēto lietu NAV NEKĀDA SAKARA!

piedzīvojuši pozitīvisma kampaņu, kuru tagad tikai tā īsti var izvērtēt. Eksperts eksperta galā, gan pašmāju, gan ārzemju atzīst iepriekšējo valdību nesaprātīgo politiku, kas tagad likumsakarīgi nonākusi krīzes visdziļākajā posmā. Un šo politiku vainagoja pozitīvisma kampaņa, sakarīgiem brīdinājumiem par krīzes tuvumu: absolūts kurlums. Lielais reklāmists Stendzenieks tagad var apsvērt, kāds labums bija viņa īstenotajām grandiozajām reklāmām, to tagad miljonu vērtie runājošie akmeņi varētu mums visiem pastāstīt. Rezultātu mēs tagad redzam, cik tālredzīgi tas bija, un kam par to visu jāmaksā.

komjauniešu sekretārs meklē salmiņu, kur pieķerties, bet komjaunieši vispār šī laikraksta stilā. komisks rakstelis

"neviena drauga (...) kur tad smelties spēku?" --------------------------------------------------- --------------------------------------------------------- Ti eshaam neviena?! Tad taa nav kriize, bet gan suudi vagaa. Es gan iisti neticu, ka neviena. Taa nemeedz buut. Atver acis un sirdi.

""atvēlēt savu vietu darbam, savu — naudas lietām, savu — ģimenei, savu — draugiem, savu — avīzei, savu — grāmatai vai mūzikai, turklāt tā, lai viena sfēra nepārņem pārējās.'' citāta beigas Ja nav naudas - tikvien kā izdzīvošanai; un neviena drauga, avīzes vai uzņēmējdarbības - to manuprāt jāsauc būtu -"Pārdošandarbībā ""- kur tad smelties spēku? Uzņēmēji krīzē nevar plaukt, jo nav pircēju, var tikai slaukt tūristus, kamēr tie vēl paretam atbrauc. Un autoram ""gm"" neieteiktu ar kaiminjiem jo kaimins par nokrasotu zjogu nokrasos jums pašam un piedzerties krīzē nav iespejams, jo savāks policijā un visu atlikušo mūžu būs jāārstējas psihenē. Tā lūk mans pozitīvnegatīvs skatījums uz šolaiku un vietu zem saules.

Vārda "pozitīvs" ar nozīmi 'pozitīva attieksme pret pasauli/ realitāti utt.' izmantošana pretstatā "negatīvajam" - vai arī "pozitīvisms" un "negatīvisms" visai plaši tika izmantots 20. gadu krīzes laikā. Arī tad tas tika jaukts ar pozitīvismu filozofijā un radīja strīdus vēlāk. Tā kā nekas jauns. Tāds pats laiks un tāda pati domāšana.

Patieshaam labs raksts. Taisniiba, ka paarprasta aizraushanaas ar pozitiivismu var paarsveersties par riiciibu, kas piedien putnam, kuram acis lielaakas par smadzeneem. Man patiik domaashanas veids, kas veersts uz Liidzsvaru jeb Balanseetu dziivi. Tas gan ir atsevishkjs, plashaaks staasts. Tajaa pashaa laikaa, apsveicami ir gudrie pozitiivisti, taadi, kur nesleepjas no sliktaam zinjaam, nesatraucaas par zheeloshanos. Vinjie vienkaarshi censhas skatiities uz lietaam konstruktiivi, izvairiities no prasta gaaniishanaas, no pashmeerkjiiga ljaunuma, paarlieka pashtaisnuma. Piemeera peec - Kalviiti un vispaar TP vajag un ir pa ko kritizeet, bet nav gluzhi obligaati vinjus lamaaat par pretiigajaam cuukaam. Protams, ja pashaa ir sakraajies lieks ljaunums, tad to der izvemt aaraa, bet vai gluzhi labaak paliks, ja to uzvemj citiem. Kaut vai sev nepatiikamiem cilveekiem. Ir jaadomaa par kljuudaam, no taam ir jaamaacaas, ir jaaspeej buut kritiskiem un nosodoshiem pret cilveekiem, kuri apzinaati dariija nepareizas lietas, lai iedziivotos, bet nedriikst pashiem nolaisties liidz tam liimenim. Nav to veerts. Ir jaaskataas ar apnjeemiibu un pashcienju uz priekshu. Vienkaarshi runaajot - ja reizeem uzmaacas izmisums, tad vienmeer ir izveele - piedzerties kaa lopam vai, piemeeram, paliidzeet kaiminjam nokraasot zhogu, paliidzeet novaakt sienu vai ar kaiminju puikaam uzspeelet futeni, basiiti. Izveele ir katra pasha zinjaa.

Vai tad sūkstīšanās nav savā veidā domāšana par lietu? Kur loģika autoram?

"Praktiskā pozitīvisma" piemērs mūsu apstākļos varētu būt tāds, ka katrs uzņēmējs ar savu pieredzi praktiski palīdz citiem līdzcilvēkiem iedrošināties dibināt savu uzņēmumu. Un pozitīvi būtu tas, ka valsts organizācija būtu tā ,kura veicinātu šādu sistēmu. Vislabāk jau Valsts ieņēmumu dienests. Un tā, lai šī kustība būtu visaptveroša.