Tūlīt pēc Dziesmu svētkiem Latvijas Koncerti rīko XIV Starptautisko Senās mūzikas festivālu, kas šogad notiks no 17. līdz 20.jūlijam Rīgā un Rundālē. Franču, vācu un Latīņamerikas baroka mūziku klausītājiem piedāvās zviedru ansamblis Villancico, viesi no Kolumbijas Musica Ficta, igauņu ansamblis Maderconsort, valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, Vidzemes kamerorķestris un baroka orķestris Collegium Musicum Rīga.
18.jūlijā Rīgas sv.Pētera baznīcā nakts koncertā Mistērijas koncertēs ansamblis Taureņi debesīm — baroka vijolniece Alise Juška, ērģelnieks Jānis Pelše, violists Ainārs Paukšēns un viesmākslinieki. Programmā — Dītrihs Bukstehūde, Niklauss Brūnss un Marēns Marē. "Mistērijas ir stāsts par mums, cilvēkiem, par laiku un telpu tagadnē. Vārti, ceļš, kurš noteikti kaut kur ved. Instrumentāla improvizācija, XVII gadsimta vācu un franču kamermūzika, ēnu teātris un modernā deja šajā vakarā piepildīs laiku un telpu," iepriekš sagatavotu koncerta aprakstu nolasa Alise Juška. Stāsts tomēr būšot par ko citu, tikai negriboties klausītājam un skatītājam pārāk daudz pateikt priekšā.
Vai vizuālais koncerta papildinājums — deja un ēnu teātris — ir atslēga uz baroka mūziku modernajam klausītājam? "Lielākoties. Mūsdienu cilvēks pieradis ikdienā pie tāda informācijas apjoma... Viņiem pieslēgties kamermūzikai stundas garumā un mums to pasniegt tik garšīgi, lai to var baudīt kā konfekti, ir mērķis, uz ko tiekties. Lai varētu spēlēt kamermūziku un būtu cilvēki, kam ar to pietiek. Bet... Lai cik jocīgi būtu, valstī, kur nav milzīga finansējuma mūzikai, cieņā ir lielie projekti. Un jālīferē starp to, ko vēlamies, un to, lai piesaistītu klausītāju, kas maz zina par vācu astoņpadsmitā gadsimta mūziku. Lai viņam būtu interesanti," stāsta A.Juška.
Mūsu sarunai ir vairāki caurviju motīvi. Piemēram, klausītāju audzināšana. Nākamsezon Traureņi debesīm gribot izveidot projektu, kurā pirms koncerta daļas skatītājam piedāvās īsu lekciju. "Lai neprofesionāliem būtu interesanti ienākt procesā. Tas, ka tu pats esi iegrimis mūzikā līdz ausīm un tālāk, jau pats par sevi skaidrs. Bet vajag odziņu, kā to, kas tevi aizrauj, pasniegt cilvēkiem."
Otrs jautājums — kāpēc vēl šodien baroka mūzika piesaista. "Liekas, tur ir atbildes vai jautājumi, kas līdz mūsu dienām nav mainījušies. Mainījies cilvēka ārējais veidols, paātrinājusies dzīve, bet vai iekšēji esam tik ļoti savādāki nekā Bukstehūde un Brūnss..." Un arī veids, kā baroka mūziku spēlēt. "Apakšā ir informatīvā bāze — tu zini, kāda komponistam bija dienas kārtība, kā viņi spēlējuši. Tā, man liekas, jāpieiet katrai mūzikai. Reālistiski, protams, mēs nekad nespēlēsim šo mūziku tā, kā to spēlēja tolaik, jo ir būtiska nianse — informācijas daudzums. Mēs spēlējam mūziku no viduslaikiem līdz XXI gadsimtam un arī gribēdami nespējam vienā tradīcijā iedziļināties līdz galam. Bet noteikti mēģināsim piekļūt maksimāli tuvu, ņemot vērā, ka esam attīstības rezultāts.
Tā kā trio nepieciešamas§ papildu krāsas, koncertā piedalīsies zviedru baroka vijolniece Katarina Bengtsone, portugāļu baritons Hugo Oliveira, teorbists Jans Čizmārs un latviešu trompetists Jānis Porietis.