Bilans un Kaupers

Es te negrasos diskutēt, ko gan, Jēziņ saldenais, šī Pēterburgas kundzīte saprot ar vārdu „kultūra” (ja jau Eirovīziju saista ar Krievijā burtiski svēto kultūras vārdu), vien atgādināšu, ka pirms neilga laika ZiemeļuVenēcijas mēram tika nosūtīta pilsētas Domes deputātu daļas un dažu politiski partiju vadoņu parakstīta sašutuma pilna depeša, kurā tika kategoriski pieprasīts „nepieļaut Pēterburgā rīkot šo apkaunojošo šovu, kurā savāksies pederasti, narkomāni un lētas gaumes patērētāji no visas Eiropas Savienības”. Iespējams, Matvijenko kundze uz Eirovīziju prot lūkoties stratēģiskāk – re, bijušajam prezidentam Puķinam gan nekas nav pret to, ka Maskavā ālējās minētās marginālās grupas, imitējot ar mūziku saistītu sacensību, kurā „uzvar draudzība”. Turklāt – un tas ir galvenais – Eirovīzija ir ienesīgs mediju bizness, kā arī lieka reize pirms Soču Olimpiādes Krievijai/Maskavai apliecināt savu eiropeisko dzīves stilu: lai uzzied visas varavīksnes krāsas!Tomēr daudz intriģējošāki par Pēterburgas/Maskavas ķīviņu uz „pirmās nakts tiesībām” iegūt Eirovīziju, ir divi citi fakti.2008. gada Eirovision uzvarētāja Dimas Bilana akcijas korporatīvajās večerinkās ir trīskāršojušās un kā savā livejournal ziņo ietekmīgais krievu mūzikas kritiķis Mr. Parker (Maksims Konoņenko), „tas ir prātam neaptverami – Bilana honorāri par stundas koncertu pie oligarhiem pārspļauj Madonnas un Maikla Džeksona darba apmaksu privātās ballītēs viņu ziedu laikos!” Pa to laiku Dimas Bilana jaunais ripulis Protiv pravil (Likumiem spītējot) tiek kritizēts uz nebēdu („ šie neizturami banālie biļīvē un possibal dziesmā, kas atnesa Bilanam uzvaru Eirovīzijā – kāds kauns sevi cienošam artistam” – tas vēl ir maigākais, kas tiek teikts par Dimas CD), bet arī pirkts uz nebēdu.Otrs fakts ir tas, ka pat tik cienījamam cilvēkam kā muzikologam Artēmijam Troickim tomēr ir nācies publiski formulēt savu kritisko viedokli par Eirovīziju, jo, kā ziņo Troickis: „man pat kādā Maskavas televīzijā atklāti pateica – kopš jūsu nicīgās uzstāšanās pēc Bilana uzvaras Belgradā, jūs esat Krievijas valsts nodevējs”. Jautrākais ir tas, ka Troickis joprojām paliek viens no principiālākajiem mūzikas tirgus un situācijas analītiķiem, jo savā „paskaidojumā” krievu žurnālam Rolling Stone (sīkāk skatīt www.rollingstone.ru) Troickis rezumē – „par kādu Krievijas triumfu vispār var būt runa, kad viduvējs dziedātājs sliktā angļu valodā brēc vārgu dziesmiņu?”Ak, jā, šī žurnāla drukātajā versijā atradīsit arī mūsu nacionālā varoņa Renāra Kaupera smuku bildīti, praktiskus padomus, kā ģērbties „kauperiski” un atzīšanos, ka Renārs labprāt valkā savas sievas drēbes.