Brīvības cena viduslaikos

Ja vien tūristu blīvums vecpilsētās kaut ko nozīmē, tad, šķiet, tas ir cilvēku kopš bērnības lolotais sapnis aizceļot laikā uz viduslaiku pilsētu ar visiem tās tumšajiem pakšiem un ejām. Ildefonso Falkonesa divos miljonos eksemplāru pārdotais katalāņu vēsturiskais eposs Jūras katedrāle, kurš savā triumfa gājienā ir nonācis arī līdz Latvijai, to ļauj darīt tik izjusti, ka, reiz ierauts romānā, negribi no tā izkļūt, līdz nonāc līdz pēdējām pāris lappusēm, kurās mūza autoru jau bija pametusi.

Falkoness, pēc pamatnodarbošanās jurists, atbild uz daudziem intriģējošiem jautājumiem par viduslaikiem (piemēram, kā katedrāļu celtnieki bez ceļamkrāniem pacēla milzu bluķus) un reizē aizkustinoši izstāsta indivīda cīņu par izdzīvošanu un savām tiesībām uz patiesu politisku notikumu fona. Pateicoties rūpīgajam tulkojumam, lasītājam ir iespēja arī papildināt savu vārdu krājumu ar daudziem retiem vārdiem, piemēram, emfiteize — īpašuma sava veida nodošana ilgstošā nomā. Ziepju operas elementi Jūras katedrāle ir paredzams, tradicionāls un melodramatisks romāns, taču tas nemazina tā pievilcību — sevišķi ņemot vērā, ka daži tā tēli tiešām ir dzīvojuši. Pamatā šim romānam ir tajā izteiktais jautājums: "Kāda ir brīvības cena?" Stāsts ir par to, kā dzimtzemnieku Estaņolu ģimene savu brīvību zaudē, kā to atgūst un cik relatīva ir brīvība. Grāmatas varoņi — dzimtzemnieks Bernats un viņa dēls Arnauvs Estaņoli — ir "mazie cilvēki", kuri ir pakļauti dzimtkungu un dižciltīgo patvaļai. Tomēr ar laiku, spītu un pacietību viņi gūst sev labvēlīgu rezultātu. Ne vienmēr viņiem pašiem ir iespēja pieredzēt savas neatlaidības augļus, bet par tiem vismaz uzzina lasītāji. Romāns sākas, nežēlīgi pazemotajam Bernatam ar savu jaundzimušo dēlēnu nāves briesmās bēgot no savas dzimtas senās saimniecības Katalānijas laukos uz izslavēti brīvo Barselonu, kur viņi mēģina sākt jaunu dzīvi. Kā izrādās, Katalānijas lielākā pilsēta tik brīva nemaz nav: "Lēmēji ir dižciltīgie. Viņi valda visur: tā bija laukos, un tā arī ir te, pilsētā." Retoriski un mūsdienīgi kāds romāna personāžs vaicā: "Kāds labums no brīvības, ja pilsētnieki savām mājām ir piesaistīti tāpat kā zemnieki savai zemei?" "Garšas pastiprinātāji" Jūras katedrāle ir sarakstīta vienkārši — to pilda blīva darbība un dialogi, zemtekstu, šķiet, nav. Lai arī romāns ir pvairāk nekā pustūkstoti lappušu biezs, tas izlasāms ātri. Romānā ir daudz teksta "garšas pastiprinātāju". Pieviltas cerības un nodevība, visa zaudēšana un sākšana no jauna, cilvēku vājums un triumfs, ļaunā un labā pretnostatījums, negantas pamātes, sirsnīgas verdzenes, sulīgas vardarbības un seksa ainas. Piemēram, ar sevišķi izjustu pretīgumu ir aprakstīts, kā kāds sažuvis vecis iegūst savu jauno līgavu, kura savukārt tvīkst iekārē pēc jauniem puišiem — Alesida pretīgumā ciešoties ļauj, lai "drebelīgās veča rokas viņu izģērbj, lai slienainā mute skūpsta krūtis", bet mirkli vēlāk viņas skatiens slīd pār jauno mācekļu "muskuļiem un tīksminās par sviedru lāsītēm, kas izspiežas tiem uz kakliem". Falkoness romānā sievietes attēlo kā kaut ko pa vidu starp svētajām, padauzām un raganām. Te pamāte ar ļaunu smīnu noraugās bērna mocībās — aiz atriebības ("nekas cits man nerūp", viņa paskaidro), te Arnauvs bijīgi apbrīno Jaunavas Marijas skulptūru (viņš nepazīst savu īsto māti un neapzināti meklē surogātu). Jaunavai Marijai arī ir veltīta allaž romāna fonā vai priekšplānā esošā katalāņu gotiskā stila Jūras katedrāle, kura tika celta no 1329. līdz 1383.gadam (tiem laikiem tas bija ātri). Atšķirību starp sievietēm un vīriešiem pusaugu Arnauvam paskaidro viņa draugs: "Kad piedzimst sieviete, pirmais burts, ko tā izrunā, ir e, un tas ir strīdu un nesaskaņu burts, turpretī vīrietim pirmais izrunātais burts ir a, kas ievada alfabētu un ir e pretstats." Saskaņā ar šādiem uzskatiem nav jābrīnās, ka puiku reakcija ir visai bezkaislīga, kad sievietēm tiek darīts pāri, piemēram, kad kāds vīrs no sievas "ar mietu mēģina izdauzīt neiespējamo atzīšanos". Turpretim globālākos jautājumos autors uzskata, ka viņam jāprecizē varoņu vērtības. Un tad varoņi moralizē, talkā ņemot īstus štampus. Piemēram, kad Arnauvs reflektē, ka "viņš bija nogalinājis. Bija cirtis kokus. Bija iznīcinājis vīna dārzus un labības laukus, nelikdamies ne zinis par zemnieku un to bērnu izmisušajiem skatieniem. Vai tad šis bija karš? Tie bija nožēlojami slaktiņi". Daudz intriģējošāk Jūras katedrālē ir izzināt viduslaiku dzīvi, pārvaldi un likumus. Piemēram, ka senjoriem bija tiesības gulēt ar dzimtzemnieka sievu tās pirmajā seksuālās tuvības naktī. Ka kungam, kura parādnieki izcieš cietumsodu par saviem parādiem, ir jāsamaksā viņu uzturs. Par slepkavniecisko antisemītismu viduslaikos tiek sniegta īsta politinformācijas stunda. Pieminētajos un citos jautājumos Arnauvam atklājas ļoti mūsdienīga vērtību sistēma — ticība cilvēktiesībās un naudā.