Jau svētdien notikušā TV šova "Cīņas klubs" sākumā grupa "Pienvedēja piedzīvojumi", vadītājas Annas Lieckalniņas jautāti par savu cīņas sparu, mierīgi un bez jebkādas nožēlas atbildēja, ka viņi jau tagad uzvaru atdod Donam. Vadītāja, nedaudz vīlusies, skaļi izsecināja, ka šiem nu gan cīņas spars nav nekāds lielais. Savas mazās izredzes pieveikt jau "Talantu Fabrikas" laikā milzu popularitāti ieguvušo Donu apzinājās arī divi pārējie dalībnieki — "Satellites LV" un "Zig Zag", jo viņiem to nevajag. Vajag vienīgi atgādināt par sevi lielākam skatītāju lokam, jo abiem šogad iznāks gadiem ilgi gaidīti albumi. Visiem trim Dona konkurentiem vairs nevienam nekas nav jāpierāda, jo viņi ar saviem darbiem jau ir iegājuši Latviešu rokmūzikas vēsturē, bet Donam pēc tā vēl jātiecas. Brīžiem liekas, ka viņam tas varētu izdoties, brīžiem tomēr, ka nē. Laiks rādīs, bet progress ir jūtams.
Ja pirmās pēc dueta "Dons & Lily" salkanajām popsām tapušās Dona solodziesmas vēl lika par šo puisi šaubīties, tad jaunā albuma hiti jau ir galvas tiesu pārāki un Dons patiešām dzied labi, pat izcili. "Cīņas klubā" brīžiem gan likās, ka viņš to dara pārāk demonstratīvi, kā mēģinot pierādīt, ka viņš ar savu izcilo balsi katru, atvainojos, sūdu padarīs baudāmu — savu nepatiku pret "Zig Zag" dziesmu "Man ir silts" Dons pauda arī pirms šova. It kā iedomīgi, bet konkursam "Jaunais vilnis" apstiprinātam māksliniekam tas piedienas. Dons ir radīts tam, lai kļūtu par rokzvaigzni, bet "Satellites LV", "Zig Zag" un "Pienvēdēja piedzīvojumi" ir grupas, kurām sava slava ir otršķirīga, toties viņi mani ir aizkustinājuši jau ar saviem pirmajiem darbiem. "Zig Zag" — ar čerkstošu koncertieraksta kaseti kaut kad astoņdesmito gadu vidū, "Pienvedēja piedzīvojumi" — ar vēl tikpat kā nevienam nezināmā Sabiles aktīvista Māra Žigata uzdāvināto Talsu sakaru mezgla studijā tapušo kaseti "Gumijas līme", bet nākamais "Satellites LV" dibinātājs Jānis Žilde — jau ar savu agrīno grupu "Pilots Buda". Un es neesmu zaudējis uzticību viņiem joprojām.
Pirmoreiz vēroju "Cīņas klubu" klātienē LNT studijā, kā to laikam brīžiem varēja manīt arī ekrānā, jo mana vieta gadījās tieši aiz grupu un Lieckalniņas interviju vietas. Bija karsti, bet interesanti - šis šovs patiešām rāda īstus mūziķus, dodot viņiem iespēju spēlēt dzīvajā un netālot tos, kas viņi patiesībā nav.
Tomēr šādas tādas lietas prasās pēc uzlabojumiem, ko ceru drīzumā sagaidīt. Pirmkārt, nesaprotu, kāpēc šova vadītājiem jārunā ar tik ļoti izteiktu akcentu? Ja par Lieckalniņu vēl varētu diskutēt, tad Rūdolfs Reihs ir ārpus jebkuras kritikas. Ja jau Ksenija no grupas "The Tribes Of The City", kurai latviešu valoda nav dzimtā, no akcenta ir tikusi vaļā, kā tas bija dzirdamas arī filmā "Amatieris", tad neticu, ka arī šiem diviem tas nebūtu pa spēkam. Diezgan jau i vecišķi, i muļķīgi ir teikt, ka agrāk bija tā vai šitā, tomēr cilvēkiem, kuri runāja radio vai TV ēterā, bija jākalpo par runas kultūras piemēriem, no kuriem vērts pamācīties. Ja gribam vēl briesmīgāku piemēru, kur katrs burts “t” tiek tik ļoti akcentēts, ka izklausās drīzāk pēc “ķ”, un rodas "pasķāsķi man, par saviem sapņiem", vajag paklausīties Radio SWH "Priekšnamā" grupu "Amadeus". Nu saņemas taču, džeki, tai studijā pie mikrofona un atbrīvojas pirms dziedāšanas, citādi izklausās patiešām stulbi!
Arī karsējmeitenēm vajadzētu mazliet izglītoties, lai saprastu, ka atbilstoši popmūzikas standartiem iestudētās deju kustības vajag mazliet uzlabot, lai tās piestāvētu arī "Satellites LV" un "Pienvedēja piedzīvojumu" dziesmām. Izmisumam vai aizvainojumam nav pamata — sākumam pietiks pavērot "Whitesnake" klipu "Still of the Night" vai Keitas Mosas dejas pie stieņa "The White Stripes" dziesmas "I Just Don't Know What To Do With Myself" klipā. Ne nu gluži tā vajadzētu, bet tas palīdzētu saprast, ka ne tikai straujas kustības ir seksīgas un ka uz instinktiem balstītajā rokmūzikā ir daudz vairāk seksuālas enerģijas nekā lielākoties izrēķinātajā popmūzikā. Bet iespējams, ka man tomēr nav taisnība, jo tādā gadījumā uz grupām neviens vairs neskatītos, un arī operatori filmētu tikai meitenes. Ne velti tai melnbaltajā klipā ar Mosu "The White Stripes" vispār neparādās.
Apnicīga ir arī vienas un tās pašas dziesmas atskaņošana viena raidījuma laikā vairākās versijās - ja konkurentu dziesmas kaverversija sevi vēl attaisno, tad galīgi bezjēdzīgi šķiet, ka arī šīs dziesmas oriģinālizpildītāji spēlē to otrreiz nedaudz citādā versijā. Gan Dona, gan Zig Zag dziesmas uz raidījuma beigām jau krita uz nerviem, jo bija dzirdētas jau sazin cik reižu. Tāda veidā cilvēkus varētu pieradināt pie dziesmām, ja raidījumā tās tiktu atskaņotas pirmoreiz, bet šīs jau daudz dzirdētas radio.