Arī Žako ir papagailis — viens no dresētāja Jevgeņija Šmarlovska
mīluļiem. Tiesa, Žako pagaidām Rīgas cirka arēnā neredzēsim. Pēc
Jevgeņija Šmarlovska un viņa dzīvesbiedres Jeļenas domām, pelēkais
skaistulis, kas, spalvas izbozis, grozās pa būri, priekšnesumam
publikas priekšā nav gatavs. Tomēr mūs abus ar fotogrāfu putns izklaidē
nopietni: dzied, svilpo, uzdejo, kūko kā dzeguze, atdarina kaķa
ņaudēšanu un durvju čīkstoņu… Nenoskatīties! "Ja labi veiksies ar
mācībām, cerams, Žako Rīgas skatītāji tomēr redzēs," dresētājs sola,
piebilstot, ka šim papagailim būs gods piedalīties priekšnesumā, kur
abi putnu dresētāji pārģērbušies par pirātiem. "Nedomājiet, ka bez Žako
mūsu priekšnesums ir garlaicīgs! Diez vai kaut kur pasaulē cirka arēnā
vienlaikus redzēsiet vairāk kā desmit dresētu papagaiļu," uzsver abi
mākslinieki.
Laiks nav iztērēts
Rīgā Jevgeņijs un Jeļena atgriezušies pēc divdesmit divu gadu pārtraukuma, lai piedalītos Rīgas cirka 120.sezonas izrādēs, kas turpināsies līdz oktobra beigām. "Beidzamo reizi šeit uzstājāmies 1986. vai 1987.gadā, un tad taisnā ceļā devāmies iekarot Parīzi. Tādēļ tagad īpaši interesanti ir atgriezties Rīgā un pavērot, kā pilsēta šajos gados mainījusies. Mums jau šķiet, ka Rīga ir kļuvusi par īsti eiropeisku pilsētu," stāsta Jevgeņijs Žako un pārējo papagailīšu radītās kakofonijas pavadībā.
Divdesmit prombūtnē pavadītie gadi nekādā gadījumā nav palaisti vējā — sava radošā mūža laikā Jevgeņijs Šmarlovskis paguvis kļūt par Montekarlo starptautiskā festivāla, Festival de Cirque de Paris, Milānas starptautiskā festivāla, Romas Golden Circo Festival u.c. laureātu. Šīs prestižās balvas saņemtas par darbu ar cirkam neraksturīgiem dzīvniekiem — savulaik tie bija sabuļi, ar kuru palīdzību dresētājs veidoja priekšnesumu Dzīvais kažoks; tagad — mazie papagailīši. Izrādās, cirkā parasti rādot dresētus lielos papagaiļus. Mazos — tikai Jevgeņijs un Jeļena.
Ar kārumu un sirsnību
Taujāts, kādēļ viņš dresūrai izvēlējies mazos papagailīšus, Jevgeņijs atteic — pēc tam, kad divdesmit piecus gadus viņš cirkā bijis klauns, iluzionists un rādījis priekšnesumus ar dresētiem sabuļiem, uz vecumdienām sagribējies ko citu. "Pirms astoņiem gadiem ar sievu nopirkām papagaiļu pārīti un sava prieka pēc sākām dresēt. Pēc tam vēl pārīti un vēl vienu, un te nu mēs esam." Dresētājs apgalvo, ka papagailīšiem trikus varot iemācīt itin viegli, turklāt, būdami gudri, šie putni visu apgūstot gana ātri. "Viņi visu dara ar prieku un labi zina, ka pēc labi padarīt darba dabūs arī kārumu — prosas slotiņu. Tas viņiem ir kā konfekte!" Nekādus brīnumus šie putni nemēdzot izstrādāt, vienīgi priekšnesuma laikā viņu uzmanību var novērst kas negaidīts. Tā gadījies mēģinājumā, kad cirka tehniķi negaidot nolaiduši videoekrānus. "Tad gan papagailīši nobijās un pamuka uz visām pusēm! Bet tas nav nekas traks," Jevgeņijs pasmaida. Citādā ziņā ar mazajiem lidoņiem problēmu neesot; vienīgi šīs sugas papagaiļiem nevar iemācīt runāt. "Šo jomu mums aizpilda Žako, kurš prot gan vāciski, gan krieviski; tiesa gan, tikai lamuvārdus…" dresētājs smejas, piebilstot — šis putns gan runā tikai tad, kad pats vēlas. Un kaut ko darīt viņu var pierunāt tikai ar laipnību — Žako šķiet, ka labākā balva ir nevis kārums, bet gan kārtīga samīļošana. Izrādās, ka pirms uzstāšanās papagaiļus labāk nepārbarot — tad viņi kļūst slinki un miegaini.