Staprāna izstādes LNMM Un man žēl ka man nav Saulainā saliekamā krēsla Kalifornijas cepamās pannas Kastes ar sarkanu līniju To daudzo nemierīgo apelsīnu Un tāda ceļa uz "D" koledžu Taču man ir daudz kas cits Savs bet ne tik skaists Varbūt tāpēc Ka tas vēl nav uzgleznots *** No rīta, atstājot māju, Neveiksminieks padomāja un lietussargu nepaņēma. Visu dienu pūš, ielās čaukst izmirkuši mēteļi un cilvēku sejas, visas kā viena, viebjas jautājumā par nolaupīto siltumu. Tā turpinās mēnešiem: vētras pieņemas spēkā, elektrība zūd, iepriekšējā vakara laika ziņas izrādās kļūdainas. Un viss tikai tāpēc, ka Neveiksminieks aizbraucis bez lietussarga? *** Pavasari Pavasari dzirdu kā tu smaidi pacēlis klausuli un čuksti saliem piesmakušu balsi tā atskan ieplīstot otrpus krasta ledum tā atplūst kā pali un apvijas stumbru kājām zeme zem tevis kļūst par čukstošu spoguļvirsmu noreibst un ietrīcas kad nolaižos kā tikko turpatakaļceļu veicis ūdensputns atplešu spārnus skūpstiem plaši Pavasari Pavasari iepriecini mani maigi *** nabaga bērns iet lielā bērnudārzā vienā no pasaules nabadzīgajām filiālēm kopā ar citiem mazajiem plastilīna cilvēciņiem svešas un vienaldzīgas rokas sajaukdamas tīrās krāsas viņu staipa nedēļu no nedēļas un liek gulēt nogalēs visas viņa jūtas aizlidojušas ķer pretvēju savos melnajos spārnos tikai klusa acs no putna lidojuma raugās kā nabaga bērns ceļ pats savu pilsētu no pazaudētiem klucīšiem *** Vilciens Es atvainojos, šeit brīvs? žžžžžžžžžžžžžzzzzzuuuuu dug dug dugdug dugdug bērnakliiiiieeeeedziiieeeeeeeeens Švīkst –st "...lūdzu ...,jā" –stoņa Poga? tellNĀefKAffonaMĀPIETUzvaansnsnsRA telleffĶEonaGUMzvaaansS žžžžž "Nākamā pietura Ķegums" žžžžž karstums, caurvējš un kņada. *** ANONĪMAIS ANARHISTS ĻEVS KARMĪNS KORERASS (TAS PROTAMS NAV VIŅA ĪSTAIS VĀRDS) IR SLEPENS LĪDZ MANAM ĀRPRĀTAM MANS ANONĪMAIS ANARHISTS NĪMS AKOMS MAKĪNS (KAS PROTAMS ARĪ NAV VIŅA ĪSTAIS VĀRDS) IR PASAULES NEPILSONIS KAD NĀKU VIENMĒR SAKĀS NEESAM MĀJĀS BET PIEEJAMS JA TUVOJAS UZMANĪGI ISTABĀ DŪMAKAINĀ VARBŪT VIENKĀRŠI PUTEKĻAINĀ SIENAS PULKSTEŅU RĀDĪTĀJU VAIRĀK KĀ 3 REIZ 3 ANONĪMS KĻŪST ARĪ LAIKS KAMĒR VIŅŠ REIBINOŠI SPĒLĒ MANDOLĪNU MANS ANONĪMAIS ANARHISTS MIHAILS NAHALOVIČS KALKĪNS ĪSTO VĀRDU DRĪKST NEUZMINĒT 3 REIZES KAMĒR VIŅŠ SPALGI SVILPO REVOLUCIONĀRAS DZIESMIŅAS PAR MIERU *** pilna galva ar cilvēkiem pamostos no tā ka viņi tik skaļi kliedz un lillā lillā dienā eju pār tiltiem slīcināt nervu kamolīšus lavandas laukos kamēr tiem nav atvērušās acis bet cauri laukiem ātrvilcieni elso lūdzu paņem mani līdzi un aizlaižam uz paradīzi vienā elpas vilcienā *** kad pēc mums noraudājies laiks es pagriežos uz tavu debespusi autobusi ir tajās pašās krāsās un laikos vilcieni šūpodamies atstāj peronus un veic tos pašus attālumus kurus pārvaru atpakaļejošās domās *** nolasi Dievam dzejoli liekas viņš iemidzis gadsimtiem ilgas lūgšanas lūgšanas vien klausot mūžam tās pašas it kā nemainītos nekas nolasi Dievam dzejoli par izsalkušām pilsētām kurās daudzstāvu mājas slīkst kā kuģi ja nu viņš uzmodies atnāk un pastāsta kā jūtas šajā pasaulē kurā jāizdzīvo *** Modi Pār nogurušo vīrieti dzīve kā netikle noliecas un jautā: "Vai tev ir nauda? Es varu darīt tevi ļoti laimīgu, ja tev ir nauda." Ar lietus mākoņu smagumu acīs viņš klusējot skaita punktiņus virmojošā kleitā, tie pārlec kā aitiņas viņa pārdzīvotām skumjām, tie pārlec viņa neuzgleznotām kaislībām. Ir tikai atlikušais laiks, ko piespiedis slimajām plaušām. "Viss būs labi. Viss būs labi," viņš vēl mierinot saka.
***
Justīne Janpaule
Esmu dzimusi 1989.gada 14.aprīlī Rīgā. Dzīvoju Aizkrauklē.
Mani interesē mākslas vēsture un valodas. Kādreiz patika gleznot,
mācījos mākslas skolā, vēlāk arī mūzikas skolā, spēlēju vijoli.
Cik sen rakstu dzeju, vairs neatceros. Vecmāmiņa Ilūkstē ir saglabājusi
visas kopš manām bērnu dienām viņai sūtītās vēstules. Gandrīz katrā no
tām ir kāds dzejolītis, piemēram, par ozolzīlēm, kas krīt ar cepurītēm
un bez.
2007.gadā piedalījos vasaras literārajā nometnē Aicinājums un jauno
autoru seminārā. 2008.gadā pabeidzu Literāro akadēmiju un
meistardarbnīcu pie Kārļa Vērdiņa. Tagad dzejas rakstīšanai pievēršos
nopietnāk.