Ciklā Pasaules Saules dziesmas latviešu komponists Raimonds Pauls
Vai Raimonds Pauls bieži prātojis par Saules tēmu? "Piedomāju Latvijas klimata kontekstā. Ja nācies mēnešiem dzīvot vienā pelēcībā, pelēkos mākoņos, kad pēkšņi vienu dienu parādās saule, cilvēks atdzīvojas. Pat aizmirstu ka mugura sāp!" Viņa dziesma Grezna saule debesīs par tautas dainu stilā rakstīto Ineses Zanderes dzeju izrādījusies visīsākā no 16 dažādu zemju komponistu jaunajiem kora opusiem, kuri pēc diriģenta Māra Sirmā lūguma tapuši projektam Pasaules Saules dziesmas.
"Ar to atšķiršos no kormūzikas ģēnijiem," sev raksturīgajā, ironiskajā intonācijā komponists komentē to, ka dziesma ilgst tikai aptuveni pusotru minūti. Toties tā zaigo izsmalcināti neoimpresionistiskā harmoniju un a cappella kora faktūras krāsu bagātībā. Tāpēc M.Sirmais tieši šo dziesmu izraudzījies visas koncertuzveduma programmas sākumam Latvijas Universitātes aulā 3. un 4. jūlijā.
"Neesmu nekāds lielais korists. Koriem parasti tika taisītas manu dziesmiņu apdares, lai pašdarbnieki var izdziedāt. Kamēr… ir pavisam cits līmenis," saka R.Pauls, priecājoties par sestdien Dailes teātra festivālā Siguldas pilsdrupu estrādē kopā spēlēto izrādi Emīls Dārziņš. "Muzicēt ar M.Sirmo ir liela bauda. Bet, ziniet, būt par koncertmeistaru pie viņa nav tik vienkārši — pamēģiniet izsekot viņa rokām, interpretācijas brīvībā viņš ir neparedzams! Tu nekad nezini, kad viņš pieliks punktu skaņai, ka izplūst gaisā. Esmu viņa darba stila cienītājs, viņa atdeve ir fantastiska. Tāpēc arī ir rezultāts," norāda Maestro, kurš pēdējos gados daudz sadarbojies ar diriģentu un viņa kori. Tam radīti gan vācu baroka J.S.Baha Labi temperētā klavesīna prelūdiju un fūgu aranžējumi, gan jauni paša Paula veco, labo dziesmu aranžējumi, kas Kamēr.. programmā kopā ar džeza solistu Intaru Busuli un R.Paulu pie klavierēm šogad saviļņoja arī klausītājus Maskavā. Bet Grezno sauli līdz ar vēl vienu kora a cappella miniatūru uzrakstījis vienā paņēmienā, tiklīdz diriģents iedevis Ineses Zanderes dzeju. Zvanot vēl tikai apjautāties, vai šie panti derētu, M.Sirmais saņēmis atbildi: gatavs!
"Neko nesolīju, taču esmu pieradis strādāt. Ja dari, tad dari — jākustas, kamēr var! Nemīlu nest pēdējā dienā savas lapiņas. Kādreiz var uzrakstīt meldiņu divās minūtēs, citreiz vari gaidīt kaut zemestrīci," tā pats Raimonds Pauls.
Spēlēdams Mārim priekšā savu Grezna saule debesīs, viņš teicis: "Nezinu, kā to panāksi, bet gribu no kora dabūt ārā to pašu impresionismu, aizplīvuroto skaņu kā klavierēm ar trešo pedāli Debisī prelūdijās. Māris tā ilgi uz mani skatījās," komponists stāsta, atzīstoties, ka franču impresionisma skaņu gleznas viņam iet pie sirds. Korim nav pedālis, kas sapludina skaņu, taču viņš ir pārliecināts, ka gaisīgais skanējums būs…
"Tomēr, kad Māris nosauca uzvārdus, kas vēl piedalīsies Saules dziesmās, sapratu ka es tur neiederos. Esmu par to, lai koris parādās melodiskā daudzbalsībā. Esmu tuvāk virzienam ar sentimentu un par to nekaunos un nebaidos," R.Pauls saka stingrā balsī.
Vai Pauls iederas? Par Maestro "neiederēšanos" kormūzikas komponistu vainagā pilnīgi pretējās domās ir Māris Sirmais. Diriģents priecājas, ka projektā piedalās divi latviešu mūzikas ģēniji — pretpoli Raimonds Pauls un Pēteris Vasks, ar kuriem abiem viņš sadarbojas jau ilgi. "Latvija vienīgā šajā plašajā pasaules spektrā ir pārstāvēta ar diviem komponistiem, jo gribējās parādīt, cik daudzveidīga ir mūzika un priekšstati par Sauli Latvijā. Labi pazīstot Kamēr… iespējas, R.Pauls uzrakstīja ļoti skaistu darbu," vērtē M.Sirmais.
Kad Maestro "nekoristam" atgādinu, ka viņa Manai dzimtenei taču jau gadu gadiem ir viens no Dziesmu svētku simboliem, viņš tik nosmejas. "Bet tā nebija rakstīta kā kora dziesma. Pirmie izpildītāji bija Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere. Mēs, estrādnieki, toreiz Dziesmu svētku simtgadē, mēģinājām dot nelielu savu veltījumu. Pirmajā reizē to pat svētkos neiekļāva runātā teksta dēļ. Tikai pēc tam tā sāka savu uzvaras gājienu un to dziedāja varbūt pat par daudz," R.Pauls uzjautrinās, ka gaidāmo XXIV Dziesmu svētku reklāmā viņš pats sākumā to pat neesot pazinis. Licies — kas tur sten un vaid tajā televīzijā? "Beigās tik, kad atskanēja divi pēdējie akordi, sapratu ka tā ir Manai dzimtenei." Kopā ar citiem "vieglā žanra" pārstāvjiem — džeza, roka un popmūziķiem — viņš sagatavojis īpašu programmu arī tūliņ gaidāmajiem XXIV Dziesmu un XIV Deju svētkiem. Tā nosaukta Veltījums tautasdziesmai un skanēs Rīgas Kongresu namā 10.jūlijā.
Bet ja par kori — tam R.Pauls rakstījis jau kopš jaunības. Spilgtā atmiņā palicis H.Ibsena drāmas Brands iestudējums vēl vecajā Dailes teātrī ar R.Paula rakstītām, skaudrām kora vokalīzēm bez teksta un televīzijas raidījums, kurā toreiz vēl Edgara Račevska diriģētais Latvijas Radio koris dziedāja izjustu, klasiskajās latviešu mūzikas tradīcijās rakstīto Dārzs ziemā. Izrādās — šī a cappella dziesma ar M.Čaklā vārdiem bija pats pirmais R.Paula kora opuss, rakstīts vēl studējot latviešu simfoniķa Jāņa Ivanova klasē. "Radio fondos to ierakstījām 1975.gadā. Viņš arī bija viens no tikai diviem, kuri atsaucās, kad desmit skaņražus mudināju komponēt R.Blaumaņa balādi Tālavas taurētājs," atminas diriģēšanas vecmeistars.
Savukārt M.Sirmais ar Paula dziesmām pats saskāries, dziedot Dārziņskolas zēnu korī. Nākamais diriģents ar prieku dziedājis slavenos Circenīša Ziemassvētkus un citas publikas iemīļotās dziesmas. "Bet vēl pirms tam mana mīļākā dziesma bija Resnā Minna kokā kāpa. Ar to viss sākās. To visur dziedāju," atceras M.Sirmais.