Eurovision, mon amour – I (Eirobloga I sērija)

..), tagad sparīgi lamājot gan Intaru Busuli par to, ka viņš _Probku _dzied krieviski (kaut pirms neilga laika, pieļauju, šie paši komentētāji bija sajūsmā par Busuļa patiešām lielisko ripuli _KINO_, citstarp, kur arī bija dziesmas krievu mēlē), gan konkursa atbaidoši zemo gaumes un dziesmu kvalitātes līmeni, EIROVĪZIJA tomēr ir ievērojams kultūras fenomens, kas par kontinenta «psiholoģisko stāvokli» (ne mākslu) pasaka pat vairāk, kā mums pašiem gribētos. Nu, te būs daži vērojumi no šova un tā aizkulišu norisēm pavisam eksotiskā teritorijā – Krievijā, Maskavā.Svētdienas vakarā Maskavas Manēžā, kas veiksmīgi pārvērsta par EIROMĀJU – 2400 akreditēto pasaules žurnālistu un konkursantu, kā arī viņu uzaicināto viesu pulcēšanās jeb tusiņa vietu ar Eiropā garāko bāra leti, uz kuras vakara/nakts pasākumu laikā ar apskaužamu regularitāti tiek servēts bezmaksas alkohols (sevišķi - vodka) un «sīkas uzkodas» (tostarp, pankūciņas aar ikriem, storu, sīgu un lašu _buterbrodi_), notika oficiālā konkursa atklāšanas ceremonija. _Face control_ bija zvērīgs, nekādu nereģistrētu, pie _Eurovision _siles nepiederīgu «tautu» iekšā uz ceremoniju nelaida laipni brutālu miliču pulki, tādēļ milzīgie _EUROHOUSE _plašumi izskatījās patukši – tāds dīku ļautiņu pulciņš, kas gozējās ap skatuvi, kamēr aiz Manēžas logiem pār Kremli nolaidās nakts (šī gada pasākumu norises īpatnība ir arī tā, ka visi koncerti/konkursi sākas 23.00 – šāds laiks izvēlēts neba Maskavā neesošo romantisko Balto nakšu dēļ, bet gan lai pēc iespējas attālinātu Maskavas proletariāta iespēju kontaktēties ar šī «glamūrā poptusona» varoņiem – kā zināms, darba tauta ap 11 vakarā iet gulēt un metro strādā līdz pusvieniem; otra īpatnība, ka vairums Eirovīzijas pasākumu vispār netiek translēti Krievijā, lai gan konkursa rīkotājs ir Krievijas Pirmais valstiskais kanāls, bijusī Centrālā televīzija – šķiet, ar domu: nav ko tracināt tautu krīzes priekšvakarā).No otras puses, atklāšanas ceremonija, ko kulturālā ziņā trāpīgi raksturo krievu vārds «baraholka» – seno jeb retro (jeb «mūsu kopīgās popvēstures») krāmu kolekciju. Bija sapulcināti pārstāvji no dažādu gadu _EUROVISON_ uzvarētājiem – sākot ar 1956.gada Šveices meiteni Lisu Asiju, kas pirmajā Eirovīzijas konkursā Lugano dabūja 1.vietu par sentimentālu, nepretenciozu serenādīti, beidzot ar pirmo pasaules slavu ieguvušo Izraēlas transvestītu _Dana International_, kura/-as _Diva _joprojām skan aplam draivīgi, Serbijas lesbieti Mariju Šerifoviču, kuras _Molitva _skanēja vēl sirdi plosošāk, un viņas krievu «imitācijām» – pāraugušām bārbijām līdzīgajām meitenēm/sievietēm no _T.a.T.u._, pussabrukušo vācu veterānu popgrupu _Dschingis Khan_ ar kaulzāģu sāpes svelošajiem polithitiem _Rasputin _un _Moskau_, zviedrieti_ Carola_, holandiešu vokāli instrumentālo ansambli _Teach-In _(starp citu,tieši viņu plate bija pirmais popmūzikas dižpārdoklis PSRS – miljons ripuļu!), zvērādās ievīstīto Ruslanu un, protams, Krievijas popscēnas caru Filipu Kirkorovu, kurš daudzus samulsināja, nez kādēļ strausa spalvu oreolā rotājies un žiperīgi noaurodams... Kailijas Minougas dziesmu _Your Disco_ (Kirkorovs dzied arī Danas Int. _Divu_). Koncerta finālā uzstājās Dima Bilans ar abām dziesmām, ar kurām viņš startēja Eirovīzijās, tikai šoreiz bez meičas, kas lien laukā no flīģeļa un drauga Pļuščenko, kas tēlo, ka slido. Toties Dima Bilans un pati pēdējā – leģendāro krievu rokeru grupa _Gorky Park_ bija vienīgie šajā koncertā, kas riskēja dziedāt «BEZ FAŅERAS»/bez fonogrammas – proti, ar savām dzīvajām balsīm! Tā kā Maskavas mērs Jurijs Lužkovs nav atļāvis 16.maijā rīkot _Moscow Pride_ – Krievijas geju, lesbiešu un transpersonu organizāciju parādi pie _Eurovision _galvenās norises vietas - Olimpiskā sporta kompleksa Miera prospektā, tad «attaisnoties» Eiropas priekšā par šo cilvēktiesību neievērošanas aktu nācās atklāšanas šova rīkotājiem.Un visa Eiropa ieraudzīja, ka ar geju un lesbiešu tiesībām Krievijā viss ir kārtībā: tik daudziem koncerta numuriem bija izteikti homoerotisks zemteksts (vai pat «tiešā runa»), ka šaubīties par citādāko mutes aizbāšanu nu būtu kauns pat visliberālākajam eiropietim. Kronis visam bija Krievijas prezidentam tieši pakļautā Kremļa elites armijas daļas kora un deju ansambļa jauno un kā konfektes glīto kadetu uzstāšanās Valentīna Judaškina dizainētajās Krievijas jaunās armijas formas tērpos ar gaišziliem eņģeļu spārniņiem aizmugurē! Ģeniāls un vissmieklīgākais atklāšanas ceremonijas numurs! Bravo! Uz kaut ko tādu – pilnīgu kiča neprātu – ir spējīgi tikai krievi. Militārie zilie eņģeļi – kur vēl jautrāka zīme tam, kas notiek Maskavā? (pirmā pusfināla apraksts – jau rīt)