«Esmu liels «Air» fans — viņi manā skatījumā ir ļoti interesanti mākslinieki. Varbūt tas tāpēc, ka no muzikālā viedokļa es tur saklausu daudz sava albuma «Oxygene» vēsmu,» — jautāts par franču mūsdienu skaņu burvjiem — elektroniski atmosfērisko duetu «Air» — telefonintervijā mēnesi pirms sava slavenākā albuma «Oxygene» trīsdesmit gadu jubilejas turnejas koncerta Rīgā teica par elektroniskās mūzikas, sintīpopa un «new age» žanru pionieri uzskatītais Žans Mišels Žārs (60). Tā nu mums šai rudenī, noslēdzoties ar popzvaigznēm tik bagātajai koncertsezonai, laimējas sastapt arī tos, kurus, liekot roku uz sirds, atļaušos dēvēt nevis par popzvaigznēm, bet tieši par skaņu burvjiem, kuri liek klausītājiem labi justies — gremdēties un veldzēties šīs mūzikas okeānā kā svētā ūdenī un sajūsmā sastingt, nevis saklausīt radiohitu tik pazīstamās pirmās taktis un sākt kustināt gurnus vai lēkāt.
Klubā «Depo» nesen uzstājās divi «Arcade Fire» dalībnieki, kuri nevēlas aprobežoties tikai ar popzvaigžņu statusu savā psihiski slimo kolektīvu atgādinošajā kanādiešu grupā (tas domāts labā nozīmē — mūzika ir izcila) un spēlē instrumentālu akustisku mūziku kā «Bell Orchestra». Šonedēļ pēkšņā kanādiešu invāzija «Depo» turpinājās ar politiski psihopātisko avangarda dziedātāju «Dora Bleu», bet nākamnedēļ — 4. oktobrī — turpat uzstāsies Monreālas indie grupa «Handsome Furs», kuras sastāvā ir divi cilvēki — slavenās grupas «Wolf Parade» līderis Dan Boeckner un viņa sieva, rakstniece Alexei Perry. Tepat pie durvīm arī Monreālas avangarda postroka kolektīva «Thee Silver Mt. Zion Memorial Orchestra» koncerts 8.oktobrī «Grīvas Mēbelēs»… Arī šīs visas pieminētās grupas kaut kādā ziņā gādā par franču juteklisko muzikālo pieskārienu, jo Kanādā taču pilns ar francūžiem, un otrā oficialā valoda tur ir franču.
Gatavoties visiem šiem notikumiem vērts jau šovakar, 25.septembrī no plkst. 20 «Meta Café», kur notiks «Air» koncerta gaidīšanas svētki ar amerikāņu režisora Maika Milza dokumentālo filmu «Eating, Sleeping, Waiting and Playing» par grupu, kas radniecīga režisora Granta Džī filmai «Meeting People Is Easy», kur stāstīts par «Radiohead» sūro likteni šovbiznesa patrulajā pasaulē, kur jāierunā radiodžingli un intervijās jāstāsta desmitām reižu viens un tas pats. «Air» savukārt dabūjuši izjust nievājošu dažu Ņujorkas un Londonas žurnālistu attieksmi par to, ka ir savas nācijas patrioti un neuzskata, ka mūzikas izplatību var ierobežot viņu valodas barjera. Tiks izrādīts arī nesen tapušais video stāsts — mākslinieciski noformētu interviju cikls par jaunāko «Air» studijas albumu «Pocket Symphony».
Apskaužot savu kolēģi, kura intervija ar «Air» būs lasāma 2.oktobra «TV Izklaidē», turpinu gaidīt 5.oktobri, jo tik daudzajos apmeklētajos ārvalstu festivālos sastapt «Air» dzīvajā man vēl diemžēl nav palaimējies. No otras puses, tas pat labāk — man vismaz nebūs iespējas salīdzināt un atkal kaitināt sajūsmināto Rīgas publiku, bārstot savas izlepušā koncertapmeklētāja piezīmes, kā nesen, kad, lūk, «Sigur Ros» Londonā vai Beļģijā man bija labāks nekā Rīgā, bet «Placebo» savā otrajā Rīgas koncertā pērn tikai bezkaislīgi atspēlēja savas dziesmas. Sakiet, ko gribiet — pirmā reize vienmēr ir un paliek pirmā reize. Un otrā — attiecīgi — tikai otrā.