Hosē Karrerasa dzīves skola

Pasaulslavenais kataloniešu tenors Hosē Karrerass pirmais un līdz šim vienīgais no slaveno trīs tenoru trijotnes (viņš, Plāsido Domingo un nu jau aizsaulē aizgājušais Lučāno Pavaroti) ir jau reiz dziedājis Rīgā un nu, pēc desmit gadiem atgriežas Latvijā, lai 26.jūnijā sniegtu koncertu Dzintaru koncertzālē. Dziedātājs uzstāsies Jaunā itāļu kvarteta un sava pastāvīgā pianista Lorenco Bavaha pavadījumā programmā Mediterranean Passion (Vidusjūras kaislība), izpildot ārijas no itāļu operām, kā arī neapoliešu un spāņu dziesmas. Daži skaņdarbi iekļauti no kādreizējiem tenoru kopīgajiem koncertiem, kuri kopš Pavaroti nāves nu jau ir leģenda.

1946.gada 5.decembrī Spānijā, Katalonijas provincē, dzimušā tenora vārds komentārus neprasa. Ne tikai izcils dziedātājs un spilgts skatuves mākslinieks, kura radošajā kontā ir neskaitāmas lomas visdažādākajās operās un mūziklos no Dž.Pučīni Bohēmas un Toskas līdz pat L.Bernsteina Vestsaidas stāstam un neaizmirstamajiem koncertiem trīs tenoru brālībā 1990.gados, bet arī stipra personība, kas spēja stāties pretī vissmagākajiem likteņpārbaudījumiem.

Tas, kā pasaulslavenais dziedonis cīnījās ar smagu slimību, izveseļojās un atsāka dziedāt, ir viens no gadsimta lielākajiem brīnumiem. Pieteicis sevi Barselonā 1970.gadā, viņš spoži debitēja visos slavenajos operu namos, it visur izceļoties ar īpaši siltu, sirsnīgu balsi, muzikalitāti, inteliģentu skatuves stāju un ārējo pievilcību.

Un tad, pašā slavas zenītā, 1987.gada jūlijā Parīzē ārsti konstatēja viņam asins vēzi. Nezaudējot cerības, Karrerass pārcieta kaulu smadzeņu pārstādīšanas operāciju ASV. Viņa koncerts — atgriešanās dzīvē un uz skatuves — 1988.gada jūlijā Barselonā ierakstāms zelta burtiem gan mūzikas, gan medicīnas un cilvēka ticības spēka apliecinājuma vēsturē. Tajā pašā gadā viņš Barselonā nodibināja Starptautisko Hosē Karrerasa leikēmijas fondu ar filiālēm ASV, Šveicē un Vācijā. Tagad viņš dzied, daudz neprātojot par karjeru vai konkurenci, par dzīves moto izvirzot dziedāšanu kā prieku — pateicībā par atdzimšanu.

Tagad H.Karrerass ir 61 gadu vecs un joprojām valdzina ar dziļi jūtīga un patiesa interpreta šarmu, kurā nav nekā ārišķīga. Pirmoreiz uzstājoties Latvijā, viņš, piemēram, dziedāja nevis opermūzikas hitus, bet gan izsmalcinātu un maz pazīstamu vokālo kamermūziku (itāļu, spāņu, brazīliešu). "Esmu operdziedonis un neprātīgi mīlu operskatuvi. Taču koncertdarbība man devusi ļoti daudz — dziedot koncertos operārijas, iemācījos pavisam citādi dziedāt arī operā. Esmu viens kopā ar pianistu un izjūtu intimitāti attiecībās ar publiku," viņš toreiz teica Dienai. "Par sev vissvarīgāko uzskatu dziedāt tautai. Katram neatkarīgi no tautības un sociālās piederības būtiskākais ir būt brīvam, meklēt laimi, cieņu un cienīt citus."

Uzziņai: Rosīni konservatorijas Pezaro profesors, pianists, ērģelnieks un mūzikas pētnieks Lorenco Bavahs, kurš muzicējis ar daudzām operzvaigznēm (arī ar Karrerasa tautieti Montserratu Kavaljē un Leo Nuči) ir Karrerasa pastāvīgais pianists. Viņi kopā uzstājās arī neaizmirstamajā koncertā 1998.gada pavasarī uz Latvijas Nacionālās operas skatuves Rīgā. Savukārt Jaunais itāļu kvartets, kurā kopā muzicē Alesandro Simončini, Luidži Maca, Demetrio Komuci un Luka Simončini, jau vairāk nekā 20 gadu tiek uzskatīts par vienu no labākajiem pasaules stīgu kvartetiem. Kopā ar Hosē Karrerasu pirmoreiz viņi uzstājās 2001.gadā un kopš tā laika bieži koncertē kopā.