6.martā režisors, kas līdz šim darbojies neatkarīgos teātra projektos, debitē Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē ar izrādi Neuzticīgie. Materiāla izvēlē gan nekāda pielāgošanās nav gaidāma — Jāņa Veseļa romāns Dienas krusts, pēc kura motīviem top izrāde, A.Jarovoju interesējis jau studiju laikā.
"Ir tādi autori, kas vienkārši izsvītroti no mūsu pagātnes mantojuma," par J.Veseli saka A.Jarovojs. 1931.gadā publicētā Dienas krusta autors tiek uzskatīts par vienu no latviešu modernisma romāna aizsācējiem, ietekmējies vienlaikus no Dž.Džoisa Ulisa un ekspresionisma. Abas ietekmes savdabīgā veidā saplūdušas arī Dienas krustā, darbā, kas stāsta par moderno Rīgu diennakts garumā — pilsētu kā dzīvu organismu un iznīcinošu mehānismu vienlaikus. 1944.gadā J.Veselis devās trimdā uz Vāciju. Līdztekus viņa politiskajiem uzskatiem un darbam vācu okupācijas laikā ar šo faktu bija pietiekami, lai autora darbi no latviešu grāmatplauktiem pazustu uz ilgāku laiku.
"Visvairāk mani lasot uzrunāja precīzā tā laika elpa, pilsētvide, gluži kā Anšlava Eglīša darbos. Varoņi iet pa konkrētām ielām. Tā sajūta — mūsdienās Rīga ir cita, bet tāda tā kādreiz ir bijusi… Teātrī gan to grūti panākt, tāpēc izrāde būs par ko citu. Protams, arī tas ir darbā. Droši vien var teikt, ka tā ir izrāde par mīlestību. Par to, ka cilvēkiem ir nepieciešama doma par mīlestību, jo, kā mīlēt, mēs bieži nezinām. Darbā attēlota krīze, cilvēki nodarbojas ar sociāli politiskām, ekonomiskām problēmām, ir neapmierināti ar sevi un pazaudē to, kas dzīvē ir daudz svarīgāks." Režisors esot sev formulējis, ka izrāde nav par šodienu, bet "par veciem latviešiem, kas sen dzīvojuši, kuru vairs nav", tomēr "asociatīvais aparāts jau strādā, skatītājam robežas nenovilksi. Domāju, ka paralēles ar mūsdienu sabiedrību vilks. Kā bija kādreiz, kā ir tagad".
Vai A.Jarovojs, iestudējot izrādi, domāja, kā tā sasauksies ar teātra šīs sezonas koncepciju — Sapni par Latviju? "Sapnis? Nē, nebūs. Kaut gan — droši vien tomēr jā. Izrāde ir par to, ka cilvēki sapņo, ka viņi grib kas būt. Par to, kur un kas viņi ir un ko viņi gatavi upurēt, lai dabūtu to, par ko sapņo." Smejoties režisors teic, ka romāna nosaukums esot upurēts "dubultzīmju dēļ": "Es iedomājos blakus teātra logo, kas arī pēc krusta. Neliekas labi. Ja godīgi jāsaka, veidojot dramatizējumu, mēs ar Ingu Gaili tomēr esam pakāpuši pāris soļu prom no romāna — nav vairs īsti tā tēlu sistēma, tie tēli. Uzskatīju, ka būtu godīgi mainīt Veseļa nosaukumu." Nacionālā teātra Jaunajai zālei izrāde gan atbildīšot: "Neatceros, kā īsti teātris ir formulējis šīs zāles tematiku: "Indivīda izdzīvošanas taktikas laikmetu līkločos?" Bet tas ir par izrādi.