Karstie igauņi
Āriene ir maldīga. Pavalkātajos Tkreklos un biezajās neilona jakās iepakotie, viesnīcas Gutenbergs klubkrēslos ieslīgušie dzejnieki Svens Sildniks (dzimis 1964.gadā) un bārdainis Marguss Konnula (dzimis 1974.gadā) savā miegainajā paskatā iemieso izdaudzināto igauņu lēnprātību. Patiesībā viņi ir divi igauņu dzejas teroristi, poētiskas lokomotīves, kas pieder tā dēvētajiem etnofutūristiem. Ar formā vienkāršām un atskaņotām, bet saturā rupjām rīmēm, pantiņiem par sportu un Latviju labsirdīgais Contra (Konnula) dzimtenē iemīlēts kā nerātns "dziesminieks". Turpretim (:) kivisildnika (Sildniks) necienīgā ironija raisa skandālus, izklaidē un liek padomāt. Abu dzejas krājumu latviski ir atdzejojis Guntars Godiņš, kurš arī tulkoja šo sarunu.
Vai, apciemojot Latviju, jūs nemulsināja fakts, ka jūsu Veselības inspekcija brīdināja nebraukt uz mūsu zemi A hepatīta izplatības dēļ?
C. Hepatīts mani biedēja mazāk. Mani vairāk biedēja latviešu disko.
Atvainojat, kas tas ir?
G.G. Vai tad jūs neesat to klausījusies youtube? Tad jūs nezināt kontekstu. Ir dziesma Läti disko par inflāciju Latvijā, kurai tekstu sarakstījis Contra un ko izpilda grupa Traffic. Šī dziesma bija populāra Igaunijā un arī Latvijā, kur to rādīja TV3. Tajā pieminēta Parex banka, Raimonds Pauls.
Igauņiem patīk jokot par Latviju?
C. Tāpat kā latviešiem par igauņiem...
(:) k. Kad igauņiem iet šķībi, viņi saka, ka Dievs ir latvietis.
Iznāk, ka Igaunijā latvieši bieži tiek asociēti ar neveiksmi?
C. Igaunijā ir bijis ļoti daudz ziņu par to, ka Latvijā ir krīze. Es strādāju televīzijā, kur vadu populāru raidījumu. Tajā piedalās dažādas grupas, uz kuru melodiju bāzes allaž saceru dziesmas par kādu jautājumu, viena no tām ir Läti disko. Tajā laikā avīzēs daudz rakstīja par to, cik Latvijā ir slikti. Mēs uztaisījām dziesmu, kurā dziedājām, ka igauņiem vispār nav problēmu, bet paskatieties, kas notiek Latvijā!
(:) k. Igaunijas valsts televīzijas uzdevums ir rādīt, ka citiem iet vēl sliktāk.
Jums ir vairāki pantiņi par Latviju, arī dzejolis Natural Born Lāčplēsis. Kā tas tā nācies?
C. Es jau no jaunības skatos Latvijas televīziju. Urvaste, kur augu, nav tālu no Latvijas. Kopš Latvijas futbolisti iekļuva Eiropas finālturnīrā, es ar Guntaru Godiņu allaž sveicinos tā: "Verpakovskis!". Dažreiz arī: "Vara-Vīksne Freiberga!"
Pastāstiet par etnofutūrismu, šo dzejas novirzienu, kura pārstāvis jūs esat.
C. Tā ir folklora, kas apvienota ar moderno, un to piekopj jaunie dzejnieki. Var teikt — senās tautasdziesmas mūsdienu valodā.
Tas sākās kā joks?
(:) k. Tā bija nopietna lieta! Valstis un impērijas ir brukušas, bet mazas tautas valoda ir izdzīvojusi. Tur savu lomu spēlēja arī etnogrāfiskais faktors.
C. Piemēram, Parex banka ir sabrukusi, bet latvieši joprojām eksistē.
Daži pesimisti uzdod jautājumu, vai Latvija var izdzīvot.
(:) k. Pasaules ekonomiskā krīze nav nekāda lielā lieta. No pasaules kara var baidīties. Cik cilvēku palika dzīvi pēc lielā mēra? Tā ir tik nenozīmīga lieta, šī ekonomiskā krīze. Es par to uzrakstu dzejoli un pārstāju domāt.
Jums ir vairāki dzejoļi par politiskajiem jautājumiem. Vai jums arī ir kāds dzejolis par Simmu?
C. (iepleš acis)
Krievu spiegu Hermani Simmu?
C. Ā, Simmu... Par to tagad daudz tiek rakstīts. Es atkal meklēšu kādu populāru melodiju, uz kuras bāzes sacerēt dziesmu par viņu. Nu jā...
(:) k. Es neesmu sarakstījis dzejoli par viņu, bet reiz izteicos pa radio. Es nesaprotu, kas ir šīs valsts nodevība. Jo praktiski jau mūsu valsts nav valsts. Visas direktīvas nāk no Briseles, bankas arī nepieder mums, tā ka es neredzu, ko tur vispār var nodot.
C. Būt par Igaunijas nodevēju ir aptuveni tas pats, kas būt par kalnu slēpotāju Austrālijā.
Vai igauņi ir dusmīgi uz latviešiem, ka viņi velk Baltiju uz leju?
(:) k. (abi iesmejas) Man nav daudz ko zaudēt. Ceram, ka krīze padarīs dzīvi lētāku. Varēšu tikt pie lētāka benzīna, grāmatām, varbūt varēšu paēst...
Atgriežoties pie etnofutūrisma — ar ko tas ir tik radikāls un atzīts?
(:) k. Igaunijā jaunu dzejas tendenču ir ļoti maz un, ja parādās pat viens tāds iespaidīgāks virziens, tas tiek pamanīts. Tas, visticamāk, saistīts ar to, ka gribējām līdzīgi domājošu cilvēku sabiedrību. Bet ir arī citi virzieni, citas grupas.
C. Es arī pārstāvu veru (vļro) valodu (veru ir viens no igauņu dialektiem, lietots Igaunijas reģionā netālu no Alūksnes — aut.). Igauņiem, protams, tā izklausās smieklīgi. Padomju laikā tā tika ignorēta, bet tagad tajā raksta dzejoļus, izdod grāmatas.
Un tas ir, pateicoties etnofutūrismam?
C. Tieši tāpēc. Veru arī ietilpst etnofutūrismā. Arī latvieši, kas dzīvo pierobežā, prot veru. Ir tāds mazs ciematiņš Alūksnes rajonā Korneti, tajā runā veru. Tie latvieši igauņu valodu vispār nesaprot, bet var mierīgi runāt veru.
Jūs sacījāt, ka etnofutūrisms nav sniedzis neko citu kā iespēju socializēties, bet, kā izskatās, tas arī ir atmodinājis interesi par veru kultūru.
(:) k. Nu jā, jo igauņiem jau pašiem nekādas kultūras nav!
Kas tajā etnogrāfiskajā elementā ir tāds bagātinošs?
C. Es to vienkārši reizēm labprāt izmantoju.
(:) k. Man žēl, ka tas vāļājas kaut kur nevienam nevajadzīgs. Vecās lietas vajag celt gaismā, atkārtot. Protams, tās diez vai šodien der. Bet mums no tautasdziesmām, atšķirībā no latviešiem palikušas tikai dažas detaļas, izteicieni, joki. Es reizēm tās vecās lietas ar modernu aranžējumu šķietami atdzīvinu.
Jautājums (..) kivisildnikam. Jūsu slavenais dzejolis Igaunijas Padomju Rakstnieku savienība uz 1981.gadu, būtiskākais noveda pie tā, ka 1996.gadā jūsu mājās ieradās policija un konfiscēja datoru. Kāpēc tā?
(:) k. Tas tā bija, bet provokācija no manas puses nebija tīša, tā ir sarežģīta lieta. Bija daži rakstnieki Tartu, atzīti. Mēs bijām jauni un mēdzām konfliktēt ar viņiem. Notika literātu konference, kurā es kopā ar Indreku Sāru pieteicos lasīt lekciju par Hando Runnelu, vienu no atzītākajiem igauņu dzejniekiem. Viņš sataisīja traci un sacīja, ka nedrīkst mūs laist pie vārda, un nosauca mūs nejaukā igauņu vārdā. Runnels pielīdzināms jūsu Ziedonim, viņa vārds bija ļoti ietekmīgs. Konference notika Literatūras muzejā. Tā direktors atbildēja, ka nevar neļaut uzstāties, jo tā būtu cenzūra. Tad Hanno Runnels kopā ar draugu skrēja uz policiju, ne tā referāta dēļ, bet tāpēc, ka es biju internetā izplatījis šo savu dzejoli, kas viņiem šķita zākājošs. Taču ironija ir tā, ka mēs bijām uzrakstījuši referātu, kurā Runnels tika slavēts kā tiešām labs dzejnieks, labāks par citiem... Viņš bija sagaidījis zākāšanu. Jautājums ir, ko varam pārdot. Starp citu, pārdot var brīvāku attieksmi pret svētākām lietām, autoritātēm.
Bet kādēļ policija ieradās jūsu mājā?
(:) k. Tāpēc, ka tajā dzejojumā par katru Rakstnieku savienības biedru bija uzrakstīts kas aizskarošs, visai rupjas lietas. Un tas bija pieejams internetā. Pēc tam es avīzē uzrakstīju, ka nevajag jau apvainoties, jo mani apgalvojumi nav pierādāmi. Krimināllietu beigās neierosināja. Runnels ap to laiku zaudēja savu padomju laika autoritāti un to ļoti pārdzīvoja. Varbūt tāpēc viņš reaģēja tik asi uz jaunāko literātu zobošanos. Igaunijas televīzijā pirms vakara ziņām lasa vienu dzejoli. Runnels neieradās uz savu lasījumu, jo iepriekšējā raidījumā kāds jaunais dzejnieks uzrakstīja par Runnelu parodiju. Viņam ir dzejolis par dzirnavām pie ezera, šis dzejnieks bija uzrakstījis par ateju pie ezera.
Vai šāds pašironijas trūkums vispār ir raksturīgs igauņiem?
(:) k. Agrāk viņam piemita lieliska pašironija. Viņš rakstīja ļoti foršus dzejoļus, bet tad 1996.gadā notika lūzums, kas laikam atstāja iespaidu. Viņš dusmojās par visu.
Vai etnofutūristus kāds, izņemot Runnelu, vispār uztver nopietni?
(:) k. Mēs rakstām nopietni.
Mana paziņa, pārskrējusi ar acīm dažiem jūsu dzejolīšiem, sacīja — tādus var lasīt uz tualetes sienām.
(:) k. Nu un kāpēc lai tā nebūtu?
C. Es domāju, ka tas būtu liels gods, ja mani dzejoļi būtu tualetēs.
(:) k. Ir masu kultūra, ko saprot gandrīz visi, un ir nepieciešama subkultūra, kas ir pret to. Lai cilvēku pārsteigtu un liktu paskatīties citādi. Taču pliks humors nav laba lieta. Ja ir tikai humors, tas arī nekam neder. Bet redziet, igauņu dzeja ir tāda patiesa, īsta, nopietna un arī garlaicīga. Tas arī ir bīstami. Tāpēc mēs tomēr vēlamies rakstīt nedaudz citādi.
Vai tas, ko jūs rakstāt, joprojām skaitās radikāli?
(:) k. Viens ir tas, ko cilvēks uz ielas domā, otrs — tas, ko literatūras profesionālis domā. Tie ir ļoti dažādi cilvēki, tas ir relatīvi. Esmu gana populārs, nevaru sūdzēties, man pat avīzes lūdz dzejoļus.
C. Arī viena dzejnieka dzejolis var mainīties atkarībā no noskaņojuma — pēc sešiem aliem tas noteikti tiks uzrakstīts vai nolasīts citādi nekā skaidrā prātā. Taču mana preču zīme ir vienkāršība. Ja es ielikšu dzejolī ļoti dziļu domu, citi to nesapratīs. Ja tā nopietnāk par dzeju runā, man ļoti patīk dzejas spēle ar vārdiem, un, ja tajā iespīd kāda doma, tad tas ir labāk nekā doma bez vārdu spēles. Nav svarīgi — būt radikālam vai modernam, svarīgi, lai pašam patīk. Tad patiks arī lasītājam.
(:) k. Kritiķu tieksme klasificēt literatūru bieži aiziet ļoti tālu no literatūras būtības. Emocijas radīšana ir pats galvenais.
Kā noprotu, ar formu jūs spēlējaties, neievērojot nekādas robežas?
G.G. Svenam, piemēram, ir gan īsi dzejolīši, gan gari blāķi, viņš raksta arī dzeju prozā. Contram tieši tas pats — viņš raksta dziesmas ar parafrāzēm, Igaunijā viņu visi zina, zina viņa tekstus no galvas. Contram ir ļoti mazi dzejolīši, taču viņš spēlējas ar formu, vārdiem, skaņām. Kad es atdzejoju, mēs bieži sarakstāmies, lai saskaņotu, teiksim, asonansi, aliterāciju, lai atrastu dzejolim piemērotu formu.
(..) kivisildnik, jums ir pagarāks dzejolis par taksistu kanibālu un tajā ir frāze "valoda ir izmiruša dzīves uzskata pīslis". Ko tas nozīmē?
(:) k. Tiešām šāds cilvēks ir bijis pirms kādiem 15 gadiem. Pavārs, tiesa, ne taksists. Viņš arī taksistu apēda, taču ir daudz interesantāk, kad taksists apēd cilvēku, nevis — kad to dara pavārs. Es gan ar šo dzejoli neko nemēģinu pateikt, vienkārši redzu un rādu ainas. Ir atšķirība, kā tu redzi lietas un kā tu tās apraksti. Man šķiet, ka bildes dzejā reizēm ir svarīgākas.
Jūs identificējaties ar šo kanibālu? Jūs rakstāt, ka gribētu nogalināt sliktus rakstniekus.
(:) k. Katrs rakstnieks ir sava veida kanibāls. Jūs izmantojat valodu un citu cilvēku darbu.
C. Man, piemēram, ir dzejolis par nekrofilu klubu, arī par kādu sirmgalvi, kurš uzkāpj tornī un no tā nokrīt. Šādas tēmas var attīstīt bezgalīgi.
Vai ir kādas domas, ko jūs neatļautos paust dzejā?
C. Man nav problēmas dzejā kaut ko ielikt, bet varbūt dažus dzejoļus es tomēr nepubliskotu. Runa nav par to, ka man būtu bail šokēt, bet par personiskāka rakstura dzejoļiem.
(:) k. Šoku nedrīkst plānot, tas var nākt tikai dabīgi. Plānojot nekas nesanāks. Kad uzraksti patiesību, cilvēki apvainojas.
Jums bieži sanāk aizvainot cilvēkus savā dzejā?
(:) k. Es nekad neapvainoju bez pamata...
C. Savukārt es reiz skolā nolēmu šokēt publiku un uzrakstīju diezgan rupjus dzejoļus, bet nebija nekāda skandāla...
(:) kivisildnik, kāpēc jūs vienā savā dzejolī Mozu nosaucat par arābu?
(:) k. Tāpēc, ka viņš ģenētiski bija arābs.
Vai valoda jūs ierobežo?
(:) k. Tas ir jautājums par valodas pārvaldīšanu. Ja tu pārvaldi valodu pilnīgi brīvi, nekas tevi nevar ierobežot. Tie cilvēki, kuri prot uzrakstīt grāmatas, nav analfabēti, bet tie, kuri neprot, acīmredzot ir analfabēti... Valoda ierobežo daudzus cilvēkus, bet mūs mazāk.
C. Mana stiprākā puse ir atskaņas. Kad es rakstu ar atskaņām, es pārkāpju visas valodas robežas, es izgudroju savām vajadzībām vārdus, kādi nemaz igauņu valodā nav.
Jūsuprāt, dzeja ir brīvākais valodas izpausmes kanāls?
(:) k. Dzejā vispār nav brīvības, dzeja ir šausmīga forma... (abi sirsnīgi smejas). Prozā var vieglāk un brīvāk justies. Prozu fiziski ir grūti uzrakstīt, tas ir drausmīgs darbs.
Kāpēc, jūsuprāt, dzejā nav brīvības?
(:) k. Dzejā ir šī spontānā atbrīvošanās — pretēji prozai, kur tu vienkārši ej uz priekšu. Bet tieši šīs spontanitātes dēļ dzeja nav brīva.
C. Mēs abi mīlam rakstīt haikas un tad ļoti koncentrējamies, jo sekojam zilbju skaitam.
(:) k. Haikās ir loģiski izveidota struktūra, tur nedrīkst muldēt. Tur nav nekā lieka.
Iznāk, ka valoda ir neierobežota, bet dzeja tomēr ir tik regulēta?
(:) k. Dzejā ir kompozīcija, visas šīs fona lietas, kas ir pirms tevis, no kurām nevar atbrīvoties. Dzeja nav vien skaisti vārdi skaistās rindās. Dzejā vienmēr saskaries ar to, kas ir bijis — kaut kas no apkārtējās dzīves, no līdzšinējās literatūras. Vislabākais, manuprāt, tāpēc ir tāds žanrs kā japāņu dzeja, tās pašas haikas un tankas, ko ierobežo forma, fons, mitoloģija, sabiedrība. Valoda ir brīva, bet dzeja tomēr ir ierobežota. Valoda, ko mēs lietojam ikdienā, ir tāda eksistēšana caur valodu, bet dzejā ir savi noteikumi. Jautājums ir par redzēšanu. Dzejolī mēs arī redzam bildi. Tās ir divas atšķirīgas lietas — valoda kā materiāls un valoda, kas jau ir ielikta formā.
Kāpēc tad jūs nerakstāt haiku formā visu laiku?
(:) k. Tas nav ekonomiski.
C. Ir ļoti daudz labas dzejas līdz šim rakstīts, bet tā bieži ir fragmentāri laba — garlaicīga, izplūdusi. Es bieži izņemu to labāko, vēl noīsinu, un sanāk ļoti labs dzejolis!
(:) k. Ideālākais ir, ka cilvēks, kurš lasa dzejoli, dzejoļus arī mēģinātu rakstīt pats. Tad viņš sajustu materiālu labāk.
C. Kādai igauņu meitenei autobusā nozaga somu. Viņa iesniedza policijā iesniegumu dzejā. Sagadījās, ka to saņēma policists, kurš sievai dzimšanas dienā ilgus gadus rakstīja dzejoļus. Uz iesniegumu viņš arī atbildēja dzejā. Tie dzejoļi nokļuva Delfos, kur, kā zināt, visam vienmēr ir indīgi komentāri. Bet šeit bija tikai pozitīvi. Protams, ja viņi par to dabūtu kādu prēmiju, komentāri vairs nebūtu tik pozitīvi.
Kā jūs vērtējat viens otra dzeju?
(:) k. (Piemiedz acis, savelk dūri un nikni paskatās uz kolēģi)
C. Es pārāk viņu neslavēšu. Es pats sevi gribu slavēt.
***
Marguss Konnula
Dzimis 1974.gadā, pseidonīms Contra, dzimtenē iemīlēts kā nerātns "dziesminieks".
Latvija ir viena no Contras mīlestībām. Viņam ir ļoti daudz dzejoļu par Latviju, par Lāčplēsi, Raimondu Paulu un Renāru Kauperu.
Svens Sildniks
Dzimis 1964.gadā, pseidonīms — (:) kivisildniks, viņa ironija raisa skandālus. Sešos gados izdevis 11 grāmatas
Abu kopīgo dzejas izlasi Abi labi atdzejojis Guntars Godiņš
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.