Konkurence būs nežēlīga

Tādējādi pirmo reizi pēc ziņas, ka dramatiski samazināts VKKF finansējums, iezīmējas aptuvens priekšstats par reālo situāciju. VKKF finansējums gada pirmajā ceturksnī ir Ls 209 876, un fonds šonedēļ lēma, kā summa tiks sadalīta. Konceptuāli finansējums krīzes apstākļos tiks liegts tehniskā aprīkojuma iepirkumiem, nozaru gada balvām, amatiermākslas atbalstam, novirzot visus resursus "procesa nepārtrauktības nodrošināšanai". Jautāju VKKF nozares ekspertu komisiju priekšsēdētājiem — pēc kādiem kritērijiem tika izlemts, kuri projekti pirmajā ceturksnī atbalstāmi, kuri tomēr nē? Vai iespējams iezīmēt nākotnes prognozes?Dace Meiere, Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dažas valstis cīnās ar krīzi, samazinot nodokļus un palielinot finansējumu kultūrai, mana valsts (sakožu zobus un nelietoju pēdējā laikā iecienīto "šī valsts") zina labāk, drošu roku apturot neskaitāmas kultūras norises un braši sagraujot ilgi būvēto. Ir savādi, ka daudzu acīs ļaundara lomā ir nonācis VKKF — aplaupītais VKKF, kas "neizprotamu iemeslu dēļ" nepiešķir līdzekļus, kuru tam nav. Uz vispārējā posta fona vairāk nekā 4,6 miljoni latu izskatās gana liela summa, taču rīkošanās ar tiem pagaidām līdzinās lāčādas dalīšanai, kamēr lācis vēl mežā. Puslīdz droši varam būt tikai par gada pirmā ceturkšņa finansējumu (Ls 209 876, kas dalāms uz visām nozarēm un mūža stipendijām). Lai piedod solītāji, es vairs nespēju noticēt tiem, kuri apgalvo, ka nākamajos ceturkšņos stāvoklis mainīsies uz labo pusi un VKKF tiks pie budžetā ierakstītajiem (liesajiem) miljoniem. Vēl nesen naivuļi (arī es) domāja, ka pietiek ar esošo VKKF likumu, kas garantē līdzekļu pieaugumu un fonda padomes tiesības tos pārvaldīt pēc saviem ieskatiem, taču, izrādās, nav nekā vienkāršāka par jebkura likuma grozīšanu. VKKF padome būtu uzskatāma par slimīgi optimistisku, ja budžetā apsolītos līdzekļus tā sadalītu proporcionāli, saskaņā ar 2008.gada lēmumiem par finansējumu kultūras programmām, mērķprogrammām un valstiski nozīmīgajiem pasākumiem. Padome nolēma pilnībā atteikties no atbalsta balvām un visu nozaru amatieru pasākumiem (literatūras jomā zem bendes cirvja pakļuva Baltvilka balva bērnu literatūrā un Literārā Akadēmija) un ar niecīgajiem līdzekļiem censties sniegt maksimālu atbalstu profesionālam radošajam procesam. Ja pesimistu prognozes nepiepildīsies un solīts makā, tas ir, VKKF kontā, tomēr kritīs, notiks projektu konkursi, kuros, protams, varēs piedalīties arī tie, kuri tagad cietuši. Edīte Tišheizere, Teātra nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Teātra nozares eksperti par absolūto prioritāti šajos apstākļos uzskata kārtējos projektu konkursus, kas ļautu teātriem izdzīvot un turpināt darbu. Vienojāmies, ka esam gatavi atteikties gan no mērķprogrammām, gan valstiski svarīgu pasākumu programmas, jo tās ir ekstras. Galvenais — saglabāt teātru darbību. Ja būs līdzekļi, esam vienojušies pirmām kārtām atbalstīt mērķprogrammas Nevalstiskie teātri un teātra organizācijas un Teātru viesizrādes. Tomēr jārēķinās, ka neatkarīgo teātru atbalstam ir vajadzīga nopietna nauda, nelielas summas te neko nelīdzēs. Krīzes situācijā, mūsuprāt, visi līdzekļi būtu jāizmanto tikai projektu konkursiem. Neaizskaramas, protams, ir mūža stipendijas. Ilze Martinsone, Starpnozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja VKKF finansējums, kurš arī agrāk nebija pietiekošs, pašlaik pārslēdz kultūras procesus izdzīvošanas režīmā. Tieši šādā griezienā jāvērtē projekti — nevis savstarpēji plūcoties, velkot deķīti katram uz savu pusi, bet skatoties uz kultūras ainu kopumā un atbildīgi izvērtējot, kas izdzīvošanas procesā ir būtisks un ko, kaut ar zaudējumiem, tomēr varam pārdzīvot. Neraugoties uz to, ka attīstība pašlaik šķietami apturēta, jāsaglabā laikmetīgums, aktualitāte un nākotnes redzējums. Priekšrocības iegūst tie projekti, kuri sevi jau pierādījuši kā kvalitatīvi, būtiski kultūras procesa pasākumi. Vērtējot projektu kvalitāti, līdztekus jāvērtē mērķauditorijas lielums un jāveido apzināts kultūras pārklājums, kurā ievērtētas potenciālo kultūras patērētāju intereses. Mēs nevaram kā pārtikusi sabiedrība šaut gaisā salūtu un investēt līdzekļus prezentācijas projektos, piemēram, svētkos vai apbalvojumos.Dace Lamberga, Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Mērķprogrammā Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi (samazinot finansējumu par 16,5%) atbalstīti divi projekti — Restauratoru biedrības divdesmit gadu darbības konference un izstāde, kā arī Eiropas kultūras mantojuma dienas 2009 ar īpašu piebildi, ka jāatbalsta notikumi Latvijas pagastos. Daudzu baznīcu, muižu un citu objektu atjaunošanas tāmes ir tik iespaidīgas, ka 2008.gadā kārtējo konkursu budžets tās neļāva atbalstīt, un projekti tika novirzīti uz mērķprogrammām kultūras pieminekļu glābšanai, celtniecības saglabāšanai un restaurācijas nozares attīstībai. Taču nācās zaudēt 58% no plānotā finansējuma, un eksperti nolēma izveidot vienu mērķprogrammu — Latvijas kultūras mantojuma konservācija un restaurācija, lai kopējā konkursā varētu objektīvāk izvērtēt katru projektu. Gribu tomēr atgādināt, ka pretendenti nedrīkst naivi paļauties, ka VKKF spēs atrisināt gadu desmitiem samilzušās problēmas — jāmeklē arī līdzfinansējums. Satrauc 21% PVN grāmatu izdošanai, kas smagi ietekmēs jau tā nedaudzo kultūras mantojuma pētījumu publicēšanu. Ja VKKF ar likumu piešķirtais finansējums pēc martā paredzamajiem budžeta grozījumiem netiks vēlreiz samazināts un projektu konkursi beidzot tiks izsludināti, jārēķinās, ka konkurence būs pamatīga.Dace Džeriņa, Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Prioritāte ir radošā procesa nodrošināšana, saglabājot VKKF misiju, regulāros projektu konkursus. Mērķprogrammās pirmā prioritāte ir vizuālās mākslas centru, galeriju un izstāžu zāļu nekomerciālās darbības atbalsts, jo nozarei ļoti būtiska ir infrastruktūra, kas virza procesu un nodrošina tā nepārtrauktību. Otrā — stipendijas radošajam darbam vizuālajā mākslā un mākslas zinātnē, tiešā veidā dodot iespēju individuālajiem māksliniekiem un mākslas zinātniekiem nodarboties ar radošo darbu. Atbalstījām arī Venēcijas biennāli — notikumu, kas vienmēr virzīts kā viena no nozares prioritātēm. Tā ir iespēja skatīt Latvijas mākslu starptautiskā kontekstā.Daira Āboliņa, Filmu nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Nav tādu kritēriju, ar kuru palīdzību var sadalīt neesošu naudu. Filmu nozares eksperti pirms sēdes jau bija iepazīstināti ar Nacionālā kino centra atklāto vēstuli par situāciju nozarē, kas deva papildu priekšstatu par kinomākslas izdzīvošanas minimumu. Pēc emocionālām diskusijām tika pieņemts lēmums nevienu no valstiski nozīmīgajiem kultūras pasākumiem un kultūras programmām neatcelt, finansējumu samazinot proporcionāli visiem projektiem (— 43%), tomēr izveidojot prioritāšu reitingu, kas pēdējā kaujā (sēdē), ļautu saglabāt racionālismu. Izmantoju iespēju iepazīties ar projektiem citās kultūras nozarēs, līdz ar to situācijas skarbumu iespējams izprast plašāk un arī asāk. Tika pieņemts lēmums naudas "īsināšanas" procesā saglabāt nozaru koleģialitāti, paturot tomēr rūpi par katras nozares specifiskajām pamatnepieciešamībām. Principiāli tiek anulētas visu nozaru radošās balvas. Iespējams, ka šajā aspektā nacionālā kino skate Lielais Kristaps zaudēja salīdzinoši visvairāk. Atšķirībā no Spēlmaņu nakts un Lielās mūzikas balvas Kristaps filmas sijā tikai reizi divos gados. Un tā pēc būtības ir vienīgā iespēja publikai redzēt Latvijas kino veikumu vienās skatē. Otrā principiālā atteikšanās — materiāli tehniskās bāzes nepapildināšana — kino nozarē būtu skārusi Kultūras akadēmijas kultūras programmu (LKA programma tika pilnībā likvidēta arī starpnozarē). Bet kino nozarē 2009.gadā režijas studentiem ir jāizstrādā diplomdarbi, tāpēc gandrīz vai simboliskais Ls 15 000 piešķīrums ir morāls atbalsts ekonomiski domājošiem talantiem. Trešā atteikšanās — būtisks festivāla tipa pasākumu samazinājums. Tādēļ finansējums tika atcelts Arsenālam, kurš 2009.gadā nenotiek, un pēc diskusijām atbalstīts kinofestivāls Baltijas pērle. Prioritāri tika atbalstīta līdzfinansējuma programma Eiropas fondu naudas piesaistei Latvijas filmām un trīs valstu sadarbības platforma starptautiskajā mērogā Baltic films, kas dod iespēju producentiem piedalīties kino tirgos un forumos, kā arī nodrošina Latvijas pārstāvniecību pasaulē (kaut reducētā apmērā). Atbalstot Latvijas filmu reproducēšanu, tiek saglabāta vismaz iespēja, ka pabeigta filma tiešām kļūs par filmu vai DVD disku, respektīvi, nonāks līdz auditorijai.Rolands Kronlaks, Mūzikas un dejas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Mūzikas un dejas nozarē ir atbalstītas tās mērķprogrammas Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi norises, kuru realizācija paredzēta 2009.gada pirmajā ceturksnī — 6.starptautiskais saksofonmūzikas festivāls Saxophonie, 17.starptautiskais pianisma zvaigžņu festivāls, 9.starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls, Latvijas Mūzikas informācijas centra projekts Latvijas mūzika pasaulē: piedalīšanās starptautiskajās mūzikas industrijas izstādēs, kā arī 14.starptautiskais Baltijas baleta festivāls, kurš noris aprīlī. Turklāt pirmo finansējuma daļu Ls 30 000 saņems Latvijas Koncerti kultūras programmas Kamermūzika realizācijai. Par šī finansējuma detalizētu sadalījumu vēl atsevišķi lems Kamermūzikas repertuāra padome.Anda Beitāne, Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Mums vispār nav pamata runāt par finansējumu, jo mums pirmajā ceturksnī nav neviena valstiski nozīmīga pasākuma. Tāpat kā pārējie, bijām spiesti par 50% samazināt mērķprogrammu finansējumu. Tātad — pirmajā ceturksnī mūsējie naudu nesaņems vispār. Protams, tiek kavēta, piemēram, grāmatu izdošana, process kā tāds. Ļoti ceram, tāpat kā visi, ka pēc marta budžeta grozījumiem nauda būs un tātad būs arī iespēja izsludināt konkursu. Tad arī varēsim runāt par prioritātēm. Bet jau tagad ir skaidrs, ka konkurss būs nežēlīgs. Un — nav jau skaidrs, vai gadījumā budžeta grozījumi nebūs mums nelabvēlīgi. ***Ieskats VKKF 2009.gada 1.ceturkšņa piešķīrumos (Kultūras programmas nosaukums, piešķirtais un summa, kas tiks izmaksāta 2009.gada 1.ceturksnī (Ls)) Latvijas literatūra pasaulē (Literatūra) — 40 912 — 10 000 Bērnu literatūras tapšana un izdošana (Literatūra) — 40 000 — 00,00 Profesionālu nevalstisku teātra organizāciju atbalsts (Teātris) — 60 000 — 00,00 Latvijas Kultūras mantojuma konservācija un restaurācija (Kultūras mantojums) — 150 000 — 00,00 Televīzijas raidījumi Latvijas Televīzijā (Starpnozare) — 50 000 — 00,00 Nacionālā muzeju krājuma papildināšana, saglabāšana, pieejamības veicināšana (Starpnozare) — 60 000 — 00,00 Mērķprogrammas Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi projekti. (Piešķirtais un summa, kas tiks izmaksāta 2009.gada 1.ceturksnī (Ls)) Dzejas dienas 2009 — 12 000 — 00,00 Festivāls Prozas lasījumi 2009 — 6000 — 00,00 Jaunās mūzikas festivāls Arēna — 20 000 — 00,00 14.starptautiskais Baleta festivāls — 6000 — 6000 Starptautiskais Jaunā teātra festivāls Homo Novus 2009 — 30 000 — 00,00 Starptautiskais kinoaktieru festivāls Baltijas pērle — 10 000 — 00,00 Latvijas dalība Venēcijas 53.starptautiskajā mākslas biennālē — 70 000 — 70 000 Mākslas festivāls Cēsis 2009 — 12 000 — 00,00