Kost vai nekost? "Krēslas" ceturtais dublis

Meijere NAV laba rakstniece. Vispirms uzrakstījusi pirmo un pēdējo daļu, viņa stiepj garumā stāstu un zaudē saikni ar pašas radītajiem raksturiem trešajā daļā, samudžinot stāstījumu tā, ka fani pamatoti jūtas aizkaitināti.

Zanes rakstā iet runa par Stefaniju Meijeri un viņas darbiem. Esmu domājusi arī par rakstu rakstīšanu par dažādām tēmām. Taču pirms to darīt, neskatoties uz ilggadējo pieredzi personīga rakstura rakstniecībā, uzskatu, ka daudz kas jāapgūst valodas kvalitātē un izpratnes kvalitātē par tēmām, kuras vēlos apspriest. Turklāt publiskajā telpā (internets šajā gadījumā). Zanes teksts liek domāt, ka elementārs profesionālisms mājas lapas īpašniekam nav svarīgs. Ka tik kaut kas uzskribināts par katru lietu.

Filozofs , kurs saneemis zinu par lielummaaniju. Pamostas. Izberzee acis, atver taas. Iedzer skaidru uudeni , apslaka luupas un saka : " Labriit , Zilit ! "

ka tas buutu stingrs nezinu , bet paruna ja vecis otraa dienaa peec kaartiigas pjankas skan taa; novītis kaa pi**is peec kaazaam... taa gan Zīlīt!

Kas tas ir - "stingrs sekss peec kazam " ??!! ?? :))))))))))))))))))))))))))

zane nav lasījusi nedz oriģ., nedz tulkojumu, citādi nesarakstītu blēņas :)

Tulkojums tiešām ir gana interesants ;) Pirmkārt, kā no StephEnie varēja dabūt StefĀniju? Angļiem un amerikāņiem daudzu vārdu izruna tomēr būtiski atšķiras. Otrkārt, sirsnīgs sveiciens Kaijusam un Markusam no Gaijusa Jūliusa Cēzara... Ir vēl ļoti daudz lietu un vietu, pie kā paklūp skatiens, pārskrienot tulkojumam, un laikam jau ir talanti, kas ģimenē tomēr neiedzimst un netiek nodoti tālāk. Tomēr - paldies tulkotājai, ka ielūkošanās tulkotajā variantā radīja nepārvaramu vēlmi izlasīt, kā tad tomēr bija oriģinālā, un no angļu valodas varianta varēju gūt visnotaļ labu izklaidi. Grāmata, protams, nav no tām, ko gribētos simtreiz pārlasīt, ik reizi atrodot kaut ko jaunu, tomēr savā nišā tas ir lielisks produkts ar ļoti veiksmīgu mārketingu. Ar ko arī varam apsveikt Stephenie Meyer.

Šoreiz Zanei nepiekritīšu. Lasīju Krēslas grāmatas gan latviski, gan angliski. Ja latviešu variantā šaušalīgi primitīvo valodu varēja norakstīt tulkotāja kontā, tad, palasot oriģinālu, tapa skaidrs, ka no nekā nevar kaut ko labu iztulkot. Vienīgais, kas grāmatās aizrauj - sižeta pavērsieni. Bet nu vispār jau grāmatiņas kreps, vienas no tām, kuras pēc izlasīšanas dod tālāk un atpakaļ negaida :)

jo S.Meieres valodas plūdums spēj noturēt par spīti sižeta iepriekšparedzamībai =========== Nu nē. Valoda ir šausmīga, toties sižeta pavērsieni gan neparedzami.