Maskavas tiesa Serebreņņikovam piespriež nosacītu cietumsodu

Serebreņņikovam piespriests arī 800 000 rubļu (apmēram 10 000 eiro) naudassods.

Maskavas Meščanskas rajona tiesa norādīja, ka Serebreņņikova "labošanās iespējama bez reāla [ieslodzījuma] termiņa".

Iepriekš prokurors bija pieprasījis piespriest Serebreņņikovam sešu gadu reālu cietumsodu.

Pēc sprieduma pasludināšanas Serebreņņikovs, kurš savu vainu neatzīst, paziņoja, ka ar spriedumu nav apmierināts. Viņa advokāti gatavojas spriedumu pārsūdzēt.

Vēl diviem apsūdzētajiem, kas līdz ar Serebreņņikovu tika atzīti par vainīgiem krāpšanā - Serebreņņikova dibinātās nekomerciālās organizācijas Sedmaja studija bijušajam ģenerāldirektoram Jurijam Itinam un bijušajam galvenajam producentam  Aleksejam Malobrodskim - arī piespriesti nosacīti cietumsodi.

Itinam piespriests trīs gadu nosacīts  cietumsods un 200 000 rubļu  (apmēram 2600 eiro) naudassods, bet Malobrodskim - divu gadu nosacīts cietumsods un 300 000 rubļu (apmēram 3900 eiro) naudassods.

Tiesa arī nolēma piedzīt no Serebreņņikova, Itina un Malobrodska zaudējumus 129 miljonu rubļu (apmēram 1,7 miljonu eiro) apmērā.

Bijušajai Kultūras ministrijas darbiniecei Sofijai Apfelbaumai, kas tika  atzīta par vainīgu nolaidībā, piespriests naudassods. 

Pie tiesas ēkas sapulcējušies vairāki simti Serebreņņikova atbalstītāju, to vidū aktieri, kā arī vairāki desmiti žurnālistu.

Apmēram 100 Serebreņņikova atbalstītāju tika ielaisti tiesas ēkā, kur viņi klausījās sprieduma nolasīšanu.

Savukārt Berlīnē pie Krievijas vēstniecības protesta akciju piektdien sarīkojuši apmēram 120 Vācijas aktieri un citi teātra darbinieki. Tomēr viņu mēģinājums nodot vēstniecības pārstāvjiem 56 000 cilvēku parakstītu protesta vēstuli pret Serebreņņikova tiesāšanu bija nesekmīgs.

Daudzkārt godalgotais režisors Serebreņņikovs, kurš iestudējis teātra izrādes arī Latvijā, tika aizturēts 2017.gada augustā. Apsūdzībā teikts, ka kopā ar līdzdalībniekiem piesavinājies 129 miljonus rubļu (1,7 miljonus eiro pēc pašreizējā kursa), kas no valsts līdzekļiem piešķirti vienam no Maskavas Gogoļa centra teātra projektiem.

Serebreņņikovs viņam izvirzītās apsūdzības noraidījis, bet Krievijas situācijas pazinēji uzskata, ka apsūdzības ir politiski motivētas, jo Serebreņņikovs atklāti kritizējis prezidenta Vladimira Putina režīma politiku, arī 2014.gadā īstenoto Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju. Režisors kritizējis arī pareizticīgo baznīcu.

Režisors pavadīja gandrīz divus gadus mājas arestā, no kura tika atbrīvots pērnā gada aprīlī.

Nedēļu pirms atbrīvošanas režisoram tika piešķirta Krievijas Kinematogrāfijas mākslas akadēmijas nacionālā prēmija Nika par filmu Ļeto (Vasara), kas vēsta par rokmūziķi Viktoru Coju.

Papildināts viss teksts.