Melno meiteņu īsproza

nebija tik slikt

Piedodiet, atvainojiet - bet tā nav recenzija. Tā nav arī argumentēta kritika, bet gan diezgan neprofesionāla žults izliešana. "Recenzentam" iesaku atcerēties, ka pastāv tāda lieta kā elementāra cieņa pret autoru - diemžēl šis jēdziens viņam, kā noprotams, ir pilnīgi svešs.

ņirdzīgi bez gala.

nu slimi te visi - rej kā suņi... Kultūra?

Sorry - garām. Teksts un izcelumi ir mani - un mani nesauc par Kristapu. No savas mātes, tēva un vārda štrunta vērta recenzenta dēļ neesmu gatavs atkāpties.

ko te daudz brēkāt. kāds darbs, tāda recenzija.

tiešām, LOL. (turklāt - tas ne uz stāstiem, ne recenziju neattiecas - kristapu ar visiem tiem izcēlumiem arī var atpazīt :)))

LOL

Vai recenzents nav sarkanguļu apslimis, aizgalda stūrī iespiedies nikns ruksis ļauju spriest viņam pašam un recenzijas lasītājiem? Vieni fizioloģismi - atsauces uz vecumu un dzimumu - nav tikai "atsūkā" (recenzenta iemīļots poētisms).

Pilnīgi piekrītru spriedumam: "autors, kritizējot citus, ļoti spilgti pārādījis pats sevi." Recenzija ar sevišķu oriģinalitāti neizceļas, lai gan recenzents ir mēģinājis attīstīt literatūrkritikas terminoloģiju, Viņa akadēmisko kompetenci labi raksturo literatūrkritikā līdz šim mazlietoti jēdzieni - “prātīgie teksti” un “vārdu izvēles līmenis” (pēdējā vārda lietojums ir vienkārši ģeniāla novitāte). Tomēr tiem, kuri ir lasījuši recenzenta citus apcerējumus nebūs viegli atspēkot manu pamattēzi – „recenzija ar sevišķu oriģinalitāti neizceļas” – žults, paviršība, augstprātība, žults, paviršība, augstprātība un galvenais - akadēmiskās kultūras PILNĪGS deficīts. Arī recenzijā par Gundegas Repšes grāmatu „Bāreņu nams” recenzijā par Nilu Saksu un Edmundu Frīdvaldu („Abu minēto JAUNEKĻU (mans izcēlums) aktivitātes turpinās iekš vortāla arī tagad un, šķiet, turpināsies, kamēr izsmels sevi vai kulminēs agonijā. .... palasījis Nila ierakstus, esmu nodomājis – PUISIS (mans izcēlums) vēl jauns un gan jau paaugoties, ja vien gribēs paaugties, pie prāta nāks un varbūt ir vēl domāt i rakstīt, i komatus savos ierakstos salikt iemācīsies..... Tomēr abu JAUNEKĻU (mans izcēlums) kliedzieni ir skaņāki par viņu darbiem, tāpēc apsveicami kā mēģinājumi rakstīt, tomēr žēl, ka latviešiem kļuvis par diviem pozēt gribošiem ierēdņiem-publicistiem vairāk”. ir redzams recenzenta kultūras un morālo standartu deficīts. Tāpēc ar recenzentu Rimandu Cepli diskutēt nav vērts. Neko tik un tā nesapratīs/negribēs saprast. Nav lemts un tā nav viņa misija. Viņa misija ir jēlības. Recenzents pat necenšas pamanīt, ka raksturojot “melnās meitenes” pats svaidās ar vispārinājumiem (bitņiki savulaik tika raksturoti līdzīgā veidā. Nekā jauna). Recenzijas temps un frāžu nenoslīpētība “kliedz pēc redaktora”. Nu, bet ja redaktora nav, tad vēlams vismaz korektors – vārdu salikums “PAVIRŠAJAS vārdu izvēles” (mans izcēlums,???) mulsina ar savu paviršumu. Acīmredzot ir jādomā par jaunu kultūras definīciju vai jānomaina avīzes „KULTŪRAS (mans izcēlums) diena” nosaukums. Katrā gadījumā man un laikraksta redaktoriem ir atšķirīga izpratne par jēdzienu ”kultūra”.

iespējams, ka cepļa aizkaitinājums ir pamatots. taču izvēlētais citāts ir tīri labs - mazliet murgains jau ir, bet psihedēlisks arī!

Apsveicama Tabūnas/ Vecgrāves draugu un paziņu atbalsta kampaņa, kas, visticamāk, sākusies pēc pāris noraudātām asarām plašajās interneta dzīlēs. Cepļa recenzija ir par šerpu, varēja jau vispār tad nerakstīt, ja grāmata tik ļoti riebjas. No otras puses - apsveicama neglaudīšana pa spalvai. Personisko nepatiku gan negribētos likt par galveno iemeslu, gan jau Tabūnas rakstītais vārds tomēr bijis pie vainas.

Emmm, tā ir domāta recenzija? Tad man jāsaka: kurp veļas šī pasaule?! "Šamā", "driķēt", tas nudien liecina par recenzijas autora plašo vārdu krājumu un augsto kultūras līmeni! Apsveicami, nudien! Bet tīri subjektīvi - man tā grāmata nudien neatstāja šādu iespaidu. Rodas pat aizdomas, ka šī raksta autoram vienkārši ir personiska nepatika pret Tabūnu.

Vispār traki...Bet raksta autors, gan baigais asmenīts

Grāmata nav lasīta, tāpēc viedoklis par to vēl nav. Toties šī raksta autors, kritizējot citus, ļoti spilgti pārādījis pats sevi.