Paredzēts, ka, piemēram, Rīgas pašvaldības šī gada mērķdotācija, apvienojot sākotnējo dotāciju 112 437 eiro un papildu mērķdotāciju 126 387 eiro, sasniegs 238 824 eiro.
Ogres novadam šādā gadījumā, ieskaitot šī gada papildu mērķdotāciju 57 078 eiro apmērā, kopējais finansējums māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un VSAO iemaksām būs 107 856 eiro.
Savukārt Madonas novada pašvaldības šī gada mērķdotācija ir 40 703 eiro, kam šogad klāt nāk papildu mērķdotācija 45 753 eiro, tāpēc kopējais finansējums ir 86 456 eiro. Tukuma novada mērķdotācija ir 38 688 eiro, un kopā ar šī gada papildu mērķdotācija 43 488 eiro apmērā kopējais finansējums ir 82 176 eiro.
Bauskas novadam šī gada kopējā mērķdotācija sasniegs 78 752 eiro, Valmieras novada pašvaldībai - 77 896 eiro, Cēsu novadam - 71 048 eiro, Limbažu novadam - 62 488 eiro, bet Aizkraukles novadam - 61 632 eiro.
Jau ziņots, ka valsts budžeta mērķdotācija māksliniecisko kolektīvu vadītājiem turpmāk tiks izmaksāta pēc dibinātāja faktiski veiktajiem maksājumiem kolektīvu vadītāju darba samaksai nevis avansā, otrdien nolēma valdība.
Kā informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Lana Kazlauskiene, valdība pieņēma grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītājiem.
Saistībā ar valdībā nolemto LNKC jau šonedēļ plāno pirmos informatīvos seminārus māksliniecisko kolektīvu dibinātājiem. LNKC pārstāve norāda, ka MK noteikumu grozījumi sagatavoti Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu finansēšanas reformas laikā un paredz jaunas atskaišu sistēmas ieviešanu.
Grozījumi ir veikti gan noteikumos, kas ir saistoši pašvaldībām kā māksliniecisko kolektīvu dibinātājiem, gan arī noteikumos, kas attiecas uz citiem dibinātājiem. Saskaņā ar tiem valsts budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītājiem turpmāk izmaksās nevis avansā, kā tas bijis līdz šim, bet pēc dibinātāja faktiski veiktajiem maksājumiem kolektīvu vadītāju darba samaksai.
Kazlauskiene skaidro, ka attiecīgi, lai dibinātāji saņemtu mērķdotāciju, tiem Valsts kases e-pakalpojumu portālā būs jāiesniedz pārskats par mērķdotācijas pieprasījumu. Tajā būs jāiekļauj ziņas par māksliniecisko kolektīvu, kolektīva vadītāja darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru un jānorāda konts mērķdotācijas saņemšanai.
LNKC desmit darbdienu laikā pēc pārskata saņemšanas veiks mērķdotācijas pārskaitījumu dibinātājam. Ņemot vērā, ka papildu finansējums piešķirts arī 2024.gada mērķdotācijai, dibinātājam līdz šī gada 15.novembrim ir jāsniedz Valsts kases e-pakalpojumu portālā pārskats par mērķdotācijas pieprasījumu par 2024.gada pirmajiem trīs ceturkšņiem un plānotajiem izdevumiem ceturtajā ceturksnī.
Šī gada 24.septembrī valdība apstiprināja LNKC un sadarbības partneru sagatavoto konceptuālo ziņojumu par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu. Atbalstītais pirmais risinājuma variants paredz pakāpeniski noteikt līdzvērtīgu valsts finansējuma daļu, tādējādi stiprinot valsts atbildību attiecībā uz Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajiem jomas profesionāļiem. Attiecīgi esošajai valsts budžeta mērķdotācijai māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2024., 2025. un 2026.gadā paredzēts piešķirt papildu 1 223 916 eiro ik gadu.
Kultūras ministrija ne vēlāk kā līdz 2026.gada 1.aprīlim apņēmusies sagatavot konceptuālajā ziņojumā aprakstītās reformas izvērtējumu un sniegt priekšlikumus tālākajiem soļiem reformas turpināšanai, tai skaitā valsts budžeta mērķdotācijas palielinājumam, lai sasniegtu mērķi, ka daļu izdevumu sedz kolektīva dibinātājs un daļu valsts.