Muzejs bez krājuma

Muzeju valsts pārvalde skaidro, ka RTMM sadalīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu muzeju attīstību. Savukārt muzeja pārstāvji baidās, ka reorganizācija faktiski nozīmētu muzeja daļu likvidēšanu un apdraudētu unikālo muzeja krājumu. "Šis nav stāsts par to, ka nav vajadzīgas pārmaiņas, bet par to, kā tās tiek veidotas," formulē RTMM direktors Ivars Zukulis. "Saprotu, ka konstruktīvas reformas muzejā ir nepieciešamas — uzbūvē, funkcijās, infrastruktūrā," saka RTMM direktors I.Zukulis, uzskaitot, kā muzejs meklējis iespējas modernizēties. "No 1997.gada Kultūras ministrijas atbildīgajām struktūrām tika iesniegti projekti muzeja bāzes modernizācijai un infrastruktūras optimizācijai. Nesagaidījis konstruktīvas atbildes un plānu samilzušo problēmu risināšanai, 2005.gada septembrī Dzejas dienu laikā muzeja kolektīvs bija gatavs protesta akcijām, lai valdība budžetā iekļautu līdzekļus Rakstniecības muzeja ēkas un citu muzeju atjaunošanai." 2006.gadā programmā Mantojums 2018 tika iekļauti vairāki RTMM projekti. Tomēr 2007.gada maijā KM izdeva rīkojumu par muzeja reorganizāciju. "Latvijas Muzeju padomei un RTMM kolektīvam tika uzdots izstrādāt reorganizācijas modeļus. Ministrijai tika piedāvāti vairāki varianti, kuri netika pieņemti. Augustā KM pasūtīja funkcionālo auditu muzeja darbības izvērtēšanai. Ar audita rezultātiem un Muzeju padomes atzinumu muzejs oficiāli nav iepazīstināts līdz pat šai dienai. Valdības deklarācijā pēkšņi parādās RTMM reorganizācijas uzdevums kā svarīgs KM pasākums blakus Dziesmu svētku organizēšanai un koncertzāles projektēšanai. Taču nekas nenotika. 2008.gada 9.decembrī internetā uzzinājām, ka Ministru kabinetā pieņemts lēmums par RTMM restrukturizāciju. Tikai 29.decembrī uzzinājām, ka muzeja galvenās struktūrvienības plānots bez jebkāda pamatojuma pievienot Mūzikas akadēmijai, Nacionālajai bibliotēkai, Kultūras akadēmijai. Cik zināms, pašlaik tiek steidzīgi gatavots rīkojuma projekts iesniegšanai Ministru kabinetā. Mēs jau pusotra gada esam turēti neziņā," komentē I.Zukulis. Muzejs uzskata — kaut pārmaiņas nepieciešamas, tās jāveic, RTMM kā vienotu veselumu nesadalot. Lēmums par RTMM restrukturizāciju tika pieņemts pēc funkcionālā audita, uz kura rezultātiem atsaucas arī Muzeju valsts pārvaldes vadītājs Jānis Garjāns, jautāts, kāpēc RTMM restrukurizācija nepieciešama. Audits konstatēja, ka RTMM savas funkcijas neveic tik efektīvi kā citi valsts muzeji. Kaut arī RTMM krājums ir "nepārvērtējams" — lielākais Latvijā (vairāk nekā 750 000 priekšmetu), muzejs nepiesaista apmeklētājus. Pēc audita ziņojuma datiem, 2007.gadā muzejs pats nopelnījis nepilnus 2% no kopējā muzeja budžeta (valsts muzejos vidēji — 5,5%), savukārt apmeklētāju skaits tiek aprēķināts 16 cilvēki uz vienu ekspozīcijas kvadrātmetru (O.Vācieša un A.Upīša muzejos attiecīgi — 29 un 19), no atsevišķiem valsts muzejiem atpaliekot šajā rādītājā pat desmit reižu. Tā kā muzeja infrastruktūras uzturēšanā ilgstoši nav ieguldīti līdzekļi, gandrīz visos RTMM objektos ir nepieciešami nopietni restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, menedžments nespēj nodrošināt sekmīgu programmas Mantojums 2018 izpildi, tehniskā bāze un ekspozīcijas fiziski un morāli novecojušas, uzskaita ziņojums. Par būtiskāko problēmas cēloni audita ziņojums atzīst centralizēto muzeja pārvaldi, īpaši finansiālo — muzeja struktūrvienības nav informētas, kāda finansējuma daļa tām pienākas, līdz ar to nav motivētas racionāli izmantot resursus. Audita ziņojums arī secina, ka muzejs, lai novērstu jau iepriekš konstatētos trūkumus, izlīdzējies vien ar "kosmētiskas dabas izmaiņām", tāpēc nepieciešams to sadalīt pēc "profiliem" jeb tēmām. Decentralizācijas plāns paredzēja saglabāt visas muzeja struktūrvienības, apvienojot trīs muzejos — Rakstniecības (ar filiālēm "Krišjāņa Barona muzejs", "Jāņa Akuratera muzejs"), Teātra un mūzikas muzeju (ar filiāli "Emīla Dārziņa muzejs") un Raiņa un Aspazijas muzeju (ar struktūrvienībām Rīgā, Jūrmalā, Tadenavā, Jasmuižā). Krājums pēc plāna tiktu saglabāts kā patstāvīga institūcija Rakstniecības, teātra un mūzikas materiālu krātuve, kas, sadarbojoties ar visiem minētajiem muzejiem, nodrošina to krājuma glabāšanu un pieejamību. Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeju nodotu Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, jo tas atrodas J.Rozentāla dzīvoklī. "Tagad situācija saistībā ar ekonomisko krīzi ir mainījusies, tāpēc arī risinājumi, visticamāk, būs citi. Tomēr līdzšinējā RTMM darbība mūs neapmierina," saka J.Garjāns. Muzejs tiks restrukturizēts — apgalvo Kultūras ministrijas preses sekretāre Dace Vizule, piebilstot, ka "darbs pie restrukturizācijas procesa turpinās, notiek sadarbība un konsultācijas ar pašvaldībām, nozares profesionāļiem un vairākām KM institūcijām. Informatīvais ziņojums tiks izstrādāts līdz februāra beigām, jo KM vēl nav saņēmusi viedokļus no pašvaldībām". Pēc neoficiālas informācijas šobrīd tiek spriests par plānu atsevišķas RTMM daļas pievienot Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Latvijas Kultūras akadēmijai un Latvijas Mūzikas akadēmijai. "Sadalīšanas modeļi patlaban vēl tiek apspriesti, tāpēc negribētos pāragri par to runāt. Ja kādas muzeja funkcijas tiks nodotas citai kultūras institūcijai, protams, tam līdzi nāks arī resursi — gan finanšu, gan personāla. Muzeja krājuma dalīšana nav pieļaujama, tas netiek paredzēts nevienā no scenārijiem," par turpmāko plānu RTMM restrukturizācijā saka J.Garjāns, uzsverot, ka "ministrijas un pārvaldes vēlme ir veikt pārmaiņas, kas būtu stimuls kvalitatīvi labākam, mūsdienīgākam, sabiedrībai vajadzīgākam muzeja darbības rezultātam". Tieši krājuma sadalīšana acīmredzot restrukturizācijas procesā kļūs par sāpīgāko jautājumu, jo, kā uzsver RTMM, bez krājuma muzeju nav iespējams akreditēt. Vienlaikus apdraudēts arī pats krājums. "Nekādi mākslīgi līgumi nevienu vairs nepiespiedīs gatavot un nodot neatkarīgai krātuvei materiālus. Taču pats svarīgākais ir tas, ka pēc Latvijas Muzeju likuma muzeju nevar akreditēt, ja tam nav sava krājuma. Ja krājums, par laimi, netiek sadalīts, tad atdalītie muzeji tālāk pēc likuma nevar pastāvēt," rezumē I.Zukulis.RTMM restrukturizācijas plāns Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadītājs Jautājums bija pacelts līdz līmenim, ka runājām ar Kultūras ministriju, Muzeju valsts pārvaldi un muzeja pārstāvjiem, bet tagad es vairs neko nesaprotu. Lasīju jaunos Ministru kabineta dokumentus, tur vairs nekas tāds neparādās. Krājums jebkurā gadījumā būtu palicis kā atsevišķa vienība, šķiet, Muzeju valsts pārvaldes pārziņā. Mums būtu tikušas pāris struktūrvienību. Bet joprojām bija daudz neskaidru jautājumu, piemēram, par funkcionalitāti — kādas būtu funkcijas, iespējamās ekspozīcijas. Tie bija neskaidri jautājumi pašos pamatos, ko risināt būtu jaunas sarunu fāzes uzdevums. Mēs nebijām idejas ģenerators, un tas arī nebija jautājums — gribam vai negribam. Ņemšana vai neņemšana būtu bijusi atkarīga no tā, kāds būtu sarunu iznākums. Pieļauju, ka bija iespējami gan mums pieņemami, gan nepieņemami varianti. Bet mēs neatteicāmies par šo lietu runāt. Artis Sīmanis, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Sarunas ir bijušas, bet no ministrijas puses ļoti nekonkrētas. Mēs gribētu konkrētību — par finansējumu, par to, kādas funkcijas būtu jāveic. Šī joma nav mūsu specifika, tāpēc mēs mazliet baidāmies. Trīs reizes esam tikušies, tagad pienākusi vēstule no S.Zvidriņas, lai mēs šo jautājumu skatām. Termiņi vēstulē nav minēti, kaut saprotu, ka ministrijai jautājums ir diezgan steidzams. Bet mēs jau nemaz tik viegli to nevaram izdarīt — iekļaut jaunu struktūrvienību. Tas būtībā ir akadēmijas Satversmes sapulces jautājums. Un, lai skatītu, ir jābūt konkrētībai. Tagad sarunas it kā notiek, it kā nenotiek. Atklāti sakot, mēs jau arī sevišķi neraujamies. Cik saprotu, muzeja krājums netiek dalīts — vismaz mums tā saka. Mums droši vien būtu līgumattiecības, varētu kaut ko aizņemties. Cik saprotu, mūzikas instrumentu muzejs arī tiktu likts krājumos. Tas, kas pie mums atnāktu, acīmredzot nebūtu muzejs, bet pētnieki, jo manā uztverē par reālu muzeju bez ekspozīcijas nemaz nevar runāt. Protams, galvenais, lai muzejs nepazustu, un var būt, ka mums šādas pārmaiņas pat būtu interesantas, ja varētu izmantot to pētniecībā, ko akadēmijā jau veicam. Bet gribētos lielāku konkrētību.Jānis Siliņš, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Par plāniem jautājiet ministrijā vai Ministru kabinetā. Versijas ir vairākas. Dokumentu neesam saņēmuši. Esam runājuši par variantiem, kādas ir iespējamības.