Muzejs bez krājuma

Būtu gan jāsaprot arī tas, ka "žēlīgajā centrā" muzeja speciālisti dara to ikdienas darbu, ko sauc par muzeja krājuma komplektēšanu un apstrādi, bez kura muzeja, tai skaitā filiāļu, kvalitatīva pastāvēšana nemaz nav iespējama. Tas, ka vēl aizvien muzejam Pils laukumā 2 nav atbilstošu telpu, kur izveidot Rakstniecības muzeja pamatekspozīciju, nav akmens muzejnieku, bet gan ministrijas dārziņā. Tajā pašā laikā esošājās "žēlīgajās" telpās notiek gan izstāžu darbība, gan sarīkojumi, gan muzejpedagoģiskās programmas skolēniem. Šai pašā ēkā, starp citu, ir arī mūzikas intrumentu ekspozīcija!

Filiāles jau ir dzīvas, tikai tas centrs tāds nevienam nevajadzīgs un žēlīgs. Varbūt to centru likvidēt un tad varēs redzēt arī to, kuras filiāles ir sabiedrībai vajadzīgas, bet kuras nav.

Ko nozīmē tukšas krātuves ar sargu tantiņām kaktos? Vai Jūs esat bijusi visos 10 RTMM muzejos, lai varētu izteikt šādu absolutizējošu spriedumu? Protams, katrs no šiem muzejiem ir atšķirīgs, darbības veids un mērķauditorija var būt dažāda, un ļoti dažādi ir arī statistikas rādītāji (tādēļ neobjektīva ir procentu un kvadrātmetru rēķināšana tādā veidā, kā tas izskan rakstā - katram atsevišķam muzejam ir savi statistikas dati!). Šie muzeji gadu no gada ir bijuši vajadzīgi ļoti daudziem cilvēkiem un to apliecina arī tas, ka daudzās filiālēs apmeklētāju skaits katru gadu arvien pieaug. Acīmredzot, tomēr šīs vietas IR dzīvas!

Diemžēl muzeja restrukturizācija ir pats ļaunākais, kas varētu notikt. Sadalīt krājumu, nozīmē, ka desmit gadu laikā lielākā dāļa eksponātu būs visvisādu cilvēku privātkolekcijās vai visādu galeristu vaditajās izsolēs. Tas ari rrāli apgrūtinās zinātniski pētniecisko darbu, ko gan mācibu gan profesionālajos nolūkos veic ļoti, ļoti daudzi cilvēki. Vispār visa tā muzeju apvienošana un resturukturizācija ir totāls farss, kas būs laika un resursu ietilpīgs un nenesīs nekādu labumu. Vienīgais, ko es no sevi vēlētos paŗmest lielai daļai muzeju un īpaši jau šim muzejam - absolūti vājā pašreklāma, nekadas komunikāccijas ar eventuālajiem apmeklētāiem, izglītības programmas, bērnu programmas - tā, lai visas šīs zinību krātuves dzīvotu, nevis stāvētu tukšas vien ar sargu tantiņām kaktos. Jā, saprotu, naudas nav, pat krājuma glabātāji un fondētāji saņem zem iztikas minimuma algu (vismaz kādreiz), taču tas nav attaisnojums. "Šādām vietām ir jābūt dzivām!!!

kā šie restrukturizācijas mēģinājumi ir saistīti ar ieceri pārdot Rakstniecības muzeja ēku Pils laukumā? Kā arī, būtu interesanti noskaidrot, vai gadījumā jau nav atrasts pircējs šim vēsturiskajam Vecrīgas namam... ;)

Ļoti žēl, ka rakstā nav mēģināts atklāt šīs restrukturizācijas patiesos un drīzāk saturiskos cēloņus, kas meklējami muzeja jēgā un kalpošanā Latvijas sabiedrībai pēdējo padsmit gadu laikā. Šķiet, ka tas būtu daudz svarīgāk (īpaši ņemot aktuālo noskaņojumu valstī), nekā sākt ar kašķēsanos par restrukturizācijas formālo pusi - tā būtu piemērojama jaunajam saturam.