Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Nepalaid garām! Ekspertu ieteikumi, izvēloties Arsenāla filmas

Mana Vinipega/My Winnipeg 18.09. 20.30 Kino Rīga Mazā zāle 21.09. 18.00 Kino Rīga Mazā zāle

Iesaka Gints Grūbe (Arsenāla atlases komisijas loceklis)
Vinipega ir Gaja Madina dzimtā pilsēta, kas it kā atrodas Ziemeļamerikas vidū, bet tajā pašā laikā ir nomaļa vieta, kādas cilvēkiem patīk iztēloties, nezin kāpēc, vietas, kurās viņi ir piedzimuši. Vinipegu mēdz arī dēvēt par aukstāko angliski runājošo lielpilsētu pasaulē, kur ziemās ilgi ir sniegs un gaisa temperatūra mēdz sasniegt pat mīnus 40 grādus. Viņš tur taisa filmas, uzdodot dažādus jautājumus, piemēram, cik poētisks var būt mēris, cik daudz alus ietilpst no stikla izgatavotā kājas protēzē. Lai tiktu klāt savam stāstam, viņš noīrē savu bērnības māju un nogādā tajā aktierus, kas izspēlē autobiogrāfiskus pagātnes notikumus tā, ka filmā pazūd robeža starp realitāti, dokumentālo un izdomāto, fikciju. Tos, kuriem interesē personīgās attiecības ar piedzimšanu/bēgšanu/dzīvošanu klusā provincē, filma uzrunās personīgi. Montāža, kuras tēlainība neatpaliek no Eizenšteina, Bunjuela vai Linča. Īsts kino, kur attēls, naratīvs, paša režisora ierunāts, veido apbrīnojamu sinkrētismu.

Iesaka Dāvis Sīmanis Jr (Arsenāla atlases komisijas loceklis)
Jau sen esmu Gaja Madina jeb, kā viņu dēvē mājās Kanādā, trakā Manitobas dzejnieka sludinātās kino brīvības piekritējs - un arī šoreiz viņš neliek vilties. Pasūtot režisoram dokumentālo filmu par viņa dzimto pilsētu, Vinipegas municipalitāte, iespējams, nenojauta, ka tiks ierauta milzīgā pilsētas leģendu vērpetē, kur jaucas retro kino melodramatisms, animācija, psihoanalīze un politkorektuma trūkums. Trakulīgā montāža šokē ar katru nākamo ainu, atgādinot acu kustības straujumu zem aizvērtiem plakstiņiem miegā, un gremdē arvien dziļāk Madina māņos, vienlaikus izraisot arvien jaunas smieklu lēkmes - kaut vai sekojot līdzi vienīgajam Vinipegas seriālam. Tā sērijas ik dienu tiek rādītas jau pēdējos 50 gadu, ikkatra no tām sākas, kādam vīrietim izkāpjot uz daudzstāvu nama jumta dzegas un draudot nolēkt, kamēr Madina māte visas sērijas garumā cenšas viņu pierunāt tomēr atgriezties caur logu.

Klusā gaisma/Silent Light

16.09. 13.30 Kino Rīga Mazā zāle
20.09. 20.30 Kino Rīga Mazā zāle

Iesaka Gints Grūbe (Arsenāla atlases komisijas loceklis)
Meksikāņu režisora Karlosa Reigadasa filma Klusā gaisma. Lēns kino, kas absolūti atbilst filmas vizuālajai estētikai un stāstītajam stāstam. Šāda stāsta/bildes/tēlu vienība nav nemaz tik bieža parādība kino. Filmas varoņi ir savulaik no Šveices izceļojušo anabaptistu - ortodoksālu baptistu menonītu - pēcteči, kuri dzīvo Ziemeļmeksikā kopš XIX gs. Vienkāršs stāsts, kura padarīšana par kino to vērš vēl daudzslāņaināku. Apbrīnojama Reigadasa prasme filmā strādāt ar neprofesionāliem aktieriem, dabu izmantot mūzikas vietā un lēnumu padarīt ievelkošu.

Iesaka Anita Uzulniece (Arsenāla atlases komisijas locekle)

Karlosa Regadasa filma Klusā gaisma apliecina kino kā vizuālas un emocionālas mākslas spēku. Stāstā par mīlestību, nodevību, piedošanu, nāvi un augšāmcelšanos meksikāņu režisors turpina dāņu klasiķa Karla Teodora Dreijera tradīcijas - tikai krāsās - un reabilitē kinovalodu - saullēkts un saulriets tā patiesajā garumā un maģiskajā iedarbībā. Regadass pieder pie maniem spilgtākajiem atklājumiem pēdējos desmit gados.

Iesaka Dāvis Sīmanis Jr (Arsenāla atlases komisijas loceklis)

Laikam jau kopēja Arsenāla favorīte; šī izjustā un kategoriski lēnā filma skatītāju mocīt sāk pavisam negaidīti un, šķiet, katru citādākā veidā. Var tikai apbrīnot Karlosa Reigadasa spēju noturēties pretī kārdinājumam pēc vairāku gadu tuvināšanās askētiskajai menonītu kopienai Meksikas ziemeļos, neuzņemt vienkārši eksotisku stāstu par šiem drusku perversajiem dīvaiņiem, bet uztaustīt tik apjomīgas tēmas kā teoloģisku un sociālu izmisumu vai aizliegtās mīlestības dabu. Šī ir viena no tām retajām filmām, kas neuzskata par banalitāti runāt universālijās, tāpēc nav brīnums, ka tā rada pagātnes sajūtu, atgādinot, teiksim, Dreijera vai Bergmana darbus.

Laimīgajiem veicas/Happy go Lucky

18.09. 21.45 Kino Rīga Mazā zāle
21.09. 19.30 Balle

Iesaka Anita Uzulniece (Arsenāla atlases komisijas locekle)

Maika Lī Laimīgajiem veicas ir britisks un reizē vispārcilvēcīgs kino, kura enerģiskā varone Popija spožajā Sallijas Hokinsas (labākā aktrise Berlīnes kinofestivālā) tēlojumā, izstaro tādu vitalitāti un optimismu, ar kuru pietiktu vai visai Londonai, un inficē ar to arī skatītājus.

Iesaka Valentīna Freimane (Arsenāla atlases komisijas locekle)

Kolēģu favorītu sarakstu gribētu papildināt ar trīs komēdijām - populāro žanru, kas allaž skopi pārstāvēts prasīgās skatēs, jo ekrāna un skatuves mākslā vissmagāk paceļams ir vieglums... Šīs trīs komēdijas ir britu lielmeistara Maika Lī Laimīgajiem veicas, oskarotā čehu režisora Jana Šveraka Tukšā tara un Amerikā strādājošā franču režisora Mišela Gondrī Pēc noskatīšanās attīt. Filmas ir ļoti atšķirīgas - gan tematikas un ieceres, gan arī īstenojuma komponentu stilistikas ziņā. Taču kopīga tām ir šajā žanrā visai reti sastopamā patiesā oriģinalitāte un mākslinieciskums bez banālām klišejām. Kopīgs ir arī tas, ka tās ir skatītāju un kritikas vienlīdz atzītas gan savā tapšanas zemē, gan arī ārzemēs.

Perfektākā neapšaubāmi ir Maika Lī komēdija. Viņa līdzšinējos darbos humora un komisma mazākās vai lielākās devās nav trūcis arī sociālajās drāmās. Šī ir viņa pirmā īstā komēdija, un Lī indīgi izteicies, ka gribējis uzņemt filmu pret vispārējo vaimanāšanu, pret apnikušo modi būt ar visu neapmierinātam nīgram pesimistam un ciniķim.


Dereks/Derek
15.09. 18.00 Kino Rīga Mazā zāle
21.09. 20.30 Kino Rīga Mazā zāle

Iesaka Anita Uzulniece (Arsenāla atlases komisijas locekle)
Īzaka Džūliena Dereks ne tikai saglabā britu neatkarīgā kino spožākā pārstāvja Dereka Džārmena piemiņu, bet ir arī dokuments par šo intensīvo britu kultūras laiku. Intervijas un filmu fragmentus tveram Džārmena "mūzas" Tildas Svintones klātbūtnē un viņas Vēstules eņģelim, kas rakstīta astoņus gadus pēc Meistara nāves.

Andalūzija/Andalucia
13.09. 16.00 Kino Rīga Mazā zāle
21.09. 21.30 Kino Suns

Iesaka Dāvis Sīmanis Jr (Arsenāla atlases komisijas loceklis)
Pieļauju, ka tieši senegāliešu izcelsme pamudina režisoru Alēnu Gomi meklēt cilšu paražas starp Parīzes nomaļu iemītniekiem. Tā arī arābu imigranta Jasina stāsts nelīdzinās lineārai eiropieša dzīvei, bet gan nejaušiem ierakstiem dienasgrāmatā, savstarpēji atrautām situācijām, kurās populārās kultūras tēli, piemēram, futbols vai world music savienojas ar katolicisma tradīciju vai Lakāna teorijām, pārtopot nebeidzamā, brīvā apziņas plūsmā. Tāpat kā Dostojevska Idiots, filma ļauj apjaust, ka šī pasaule ir nenormāla un tomēr tajā vēl var atrast kādu svēto.


Izrāde/Revue

18.09. 17.00 Kino Rīga Mazā zāle
20.09. 13.30 Kino Rīga Mazā zāle


Iesaka Dāvis Sīmanis Jr (Arsenāla atlases komisijas loceklis)
Pēdējos gados līdzās Petera Delpē, Bila Morisona un citu mēģinājumiem eksperimentēt ar kinoarhīvu montāžu viņiem piepulcējies arī Sergejs Lozņica. Lai arī filma Izrāde nesasniedz to dramatisma pakāpi, ko režisora iepriekšējais darbs Blokāde, tomēr tā burtiski parāda padomju ideoloģiskās prakses marasmu un nolemtību. Lozņica montē ar dīvainu nepareizības izjūtu un, pievienojot rafinētu skaņas celiņu, padara mēmos kinohronikas kadrus par taustāmiem vēstures faktiem.


Aleksandra/Alexandra

17.09. 14.45 Forum Cinemas
21.09. 19.15 Forum Cinemas


Iesaka Jegors Jerohomovičs (Arsenāla atlases komisijas loceklis)

Lai gan Aleksandras darbība risinās krievu karavīru militārajā bāzē Čečenijā, šī noteikti nav filma par karu. Tā arī nepieder aktuālo vai patriotisko filmu kategorijai. Vecā sieviete leģendārās operdīvas Gaļinas Višņevskas tēlojumā, kura Čečenijā ierodas apciemot savu mazdēlu - krievu armijas virsnieku, dodas ceļojumā pasaulē, kas atrodas starp mieru un karu, starp dzīvi un nāvi. Viņa negaidīti "ielaužas" šajā slēgtajā vīriešu pasaulē un pat pārveido to - ne uz visiem laikiem, bet tikai uz dažām dienām. Kā jau visas Aleksandra Sokurova filmas, arī Aleksandra ir ļoti estetizēts kinodarbs. Skatiena ceļojums ir svarīgāks par dramatisku konfliktu. Vecmāmiņas un mazdēla attiecības ir intīmā maiguma pilnas - šīs arī ir vīrieša un sievietes, jaunības un vecuma attiecības, ko īpaši izceļ kadra faktūra un gaismēnu kontrasti. Mūsdienu mīts.


Asinssaite/ Mirush

14.09. 16.45 Kino Suns
15.09. 19.00 Kino Rīga Lielā zāle


Iesaka Jegors Jerohomovičs (Arsenāla atlases komisijas loceklis)
Norvēģijas ģimenes drāmas Asinssaite galvenais varonis - 14 gadu vecais puisis Mirušs. Viņš ir emocionāls, agresīvs, viegli ievainojams. Viņš grib mīlēt ne tikai savu vecāko brāli un māti, bet arī tēvu. Tēvs ģimeni ir pametis Kosovā, bet pats devies uz Norvēģiju. Mirušam ir nemierīga sirds, viņa mīlestība var būt nāvējoša. Viņš bezbailīgi dodas uz Oslo, kur atrod tēvu. Tēvam ir nepatikšanas ar albāņu mafiju. Mirušam - arī. Viņš ir Balkānu eņģelis, kurš nes sev līdzi nāvi. Šajā filmā tēva un dēla attiecības - tēma, kas, šķiet, jau sen ir izsmelta, - tiek pārnestas citā vidē, citā kultūrā, kur sadursmes kļūst vēl spēcīgākas un bīstamākas.

Kontrole/ Control

14.09. 21.15 Kino Rīga Lielā Zāle

"Melnbaltā filma par epilepsiju un pašnāvību, režisora debitanta filma ar nezināmiem aktieriem - tā ir ļoti sarežģīta lieta! Esmu priecīgs, ka šī filma aizkustināja cilvēku sirdis. Režisors Stīvens Frīrs man teica: "Tev ir jāapstājas, kamēr esi virsotnē. Tu vairs nekad neuzņemsi filmu, kas būs tik laba kā Kontrole." Es neņemšu vērā viņa ieteikumu," saka Kontroles režisors Antons Korbīns. Tas pats nīderlandietis Korbīns, kurš izveidojis rokgrupu Depeche Mode, U2 un R.E.M. kanoniskos tēlus. Kontrole ir slavenā fotogrāfa un mūzikas video režisora debija lielajā kino. Šī filma noteikti ir jāredz visiem Korbīna faniem, visiem grupas Joy Division un rokmūzikas faniem. Kontrole ir Joy Division līdera Īana Kērtisa traģiskās dzīves stāsts.

Tukšā tara/Empties

14.09. 14.00 Kino Rīga Lielā zāle
17.09. 16.30 Kino Rīga Lielā zāle

Iesaka Valentīna Freimane (Arsenāla atlases komisijas locekle)
Čehu filmā Tukšā tara ir viens galvenais protagonists. Viņa traģikomiskā problēma: ko darīt brašam vīram pensijas gados, kam apriebušies nevaldāmie pusaudži, nomācoša šķiet mājas dzīve un kuru joprojām vilina piedzīvojumi un jaukas dāmas. Ar šo lomu, kuru pats sev uzrakstījis, tādu kā benefici svin čehu publikas jau 40 gadu uzticīgi mīlētais, patiešām vareni šarmantais Zdeneks Šveraks, filmas režisora Jana Šveraka tēvs, teātra un kino aktieris, kinoscenārists, arī četrās sava dēla filmās, kurās spēlējis galvenās lomas (lai atceramies Koļu, kas apbalvots ar Oskaru).

Pēc noskatīšanās attīt/Be kind Rewind

21.09. 21:15 Kino Rīga Lielā zāle

Iesaka Valentīna Freimane (Arsenāla atlases komisijas locekle)Trešā komēdija ir Mišela Gondrī filma, otrā ar viņa paša rakstīto scenāriju. Ideja ir lieliska: vecmodīgā video nomā, kur par DVD iegādi pat sapņot nevar, negadījuma rezultātā nodzēsti visi ieraksti. Filmas varoņi, kas mēģina izkļūt no ķezas, ir klasiskā klaunu pāra mūsdienu amerikāņu variants. Moss Defs ir lēnais introvertais, mūžam bailīgais partneris. Džeks Bleks ir ekstravertais, agresīvais, galīgi dullais. Kopā viņi atrod izeju - zudušās filmas pašiem jāuzņem no jauna. Šie mājas kārtībā darinātie rimeiki top labākajās slapstick tradīcijās. Nav grūti atšifrēt jokos un gegos iekodēto ironiju, nepatiku pret kinematogrāfa aizvien brutālāko komercializēšanu un tehnikas dominanti. Vēl jaušamāka ir mazliet nostalģiskā mīlestība pret aizrautīgo naivo kino no Meljesa fantāzijām un lielā mēmā komikas

Misters Vientulība/Mister Lonely

16.09. 21.15 Kino Rīga Lielā zāle
20.09 18.00 Balle

Iesaka Dienas kino kritiķe Dita Rietuma
Neatkarīgā amerikāņa Harmonija Korīna ekstravagantais karnevāls - filma "Misters vientulība" pirmizrādi piedzīvoja pirms gada vienā no Kannu kinofestivāla sadaļām. Ņemot vērā Korīna iepriekšējo darbu "kulta" statusu (Džulian Donkey Boy), filma provocēs interesi - tās sirreālā sižeta un karnevālisko varoņu dēļ. Ir jābūt neprātim, lai vienā Skotijas pilī sapulcinātu slavenību dubultnieku komūnu un tajā pašā laikā filmā risinātu paralēlo sižetu par humānās palīdzības sniedzējiem Āfrikā un no gaisa krītošām mūķenēm. Te spoža solo loma ir vācu dzīvajam klasiķim un ekscentriķim Verneram Hercogam, kurš pie Korīna filmējies jau agrāk. Mistera Vientulības galvenie varoņi ir cilvēki bez pašu identitātes - viņi izvēlējušies dzīvot kā Merilina Monro, kā Čārlijs Čaplins, Maikls Džeksons vai Ābrams Linkolns. Šajā dīvaiņu komūnā saimnieku statusā ir Merilinai Monro (Samanta Mortone), viņas despotiskais vīrs Čārlijs Čaplins (Denī Lavāns) un viņu meitiņai Šērlijai Templai… Savukārt jauniņā viņu vidē - Maikla Džeksona (Djego Luna) acīm atklājas šīs komūnas destruktīvās kaislības. Misters vientulība nav šedevrs - nekādā gadījumā nē, tomēr šai sirreālajai traģikomēdija ir pamatīgs potenciāls piesaistīt skatītāju - ASV ainavā sevi pamanāmi pieteikušam, vēl jaunam režisoram.

Prom no viņas/Away from Her

15.09 21.15 Kino Rīga lielā Zāle
21.09. 15.00 Balle

Iesaka Dienas kino kritiķe Dita Rietuma
Arī šis ir amerikāņu kino, tomēr ar minimālām potencēm nonākt normālā kinoiznomā Rīgā. Psiholoģiska drāma par padzīvojušiem cilvēkiem - pāri, kuru attiecības pārbauda Alcheimera slimība, netiks atzīta par filmu ar "komercpotenciālu". Tāpēc, ķeriet teju vienīgo iespēju uz lielā ekrāna redzēt šo aktieriski vienkārši izcili nospēlēto, jā, traģēdiju. Ne velti kādreizējais britu 60.-70.gadu sekssimbols - Džūlija Kristi, spilgta dramatiska aktrise, par šo lomu šogad tika nominēta Oskaram. Interesanti, ka šo filmu kā režisore veidojusi Kanādā atzīta, jauna aktrise Sāra Pollija, kas pati daudz filmējusies, tā dēvētajā festivālu kino. Būdama aktrise, Pollija uzņemšanas laukumā ideāli izjutusi savus kolēģus - aktierus un arī žanru - saasinātas psiholoģiskas drāmas stilistiku. Iespējams, tieši tādēļ viņas režisētā filma par atmiņas, patības zudumu un iznīcību, kas projicēta divu sirmu cilvēku aizkustinošajā attiecību stāstā, var kļūt par personisku emocionālu pārdzīvojumu.

Lornas klusēšana/Lorna's Silence


16.09. 16.30 Kino Rīga Lielā zāle
20.09. 14.00 Kino Rīga Lielā zāle

Viens no vērtīgākajiem Arsenāla programmas piedāvājumiem - šā gada Kannu kinofestivāla konkursa programmas filma, kas gan netika pie "zelta lauriem", taču viena vienīga iemesla dēļ. Cik tad var apzeltīt mūsdienu Eiropas kinorežijas dzīvos klasiķus brāļus Dardēnus (viņu kontā jau bija pat divi Zelta palmas zari - par filmām "Roseta" un "Bērns"). Tiem, kas pazīst beļģu režisoru stilu - askētisku, šķietami neuzbāzīgu, bet ārkārtīgi precīzu, un viņu spēju no šķietami nestrukturētas dzīves plūsmas radīt teju trillera cienīgu spriedzi nebūs pārsteigti. Kaut Loras klusēšanā šīs spriedzes ir pat krietni vairāk nekā citās Dardēnu filmās. Iemesls tam ir sižets ar kriminālintrigas piešprici - jauna sieviete no Austrumeiropas izmanto laulību par maksu pakalpojumu, lai iegūtu Beļģijas pilsonību. Taču šīs biznesa organizētāji lūkojas tālāk, "vīrs" narkomāns ir jānogalina, bet jaunajai sievietei Lornai jāpārņem stafete "precības par naudu" pilsonības vārdā stafetē. Ir arī klienti - kāds krievs. Kaut arī Dardēni šķietami turpina Rietumeiropas un Austrumeiropas cilvēcisko konfliktu tēmu, kas rietumu kino nereti tiek piedāvāta arī haltūras formā (sak, fondiem sociālā aktualitāte patīk un filmām ir vieglāk tikt pie finansējuma), šis nav Lornas klusēšanas gadījums, Jūsu uzmanībai psiholoģiski smalks eksistenciāls trilleris.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja