Pasaka par bankas izglābšanu

Jā, to nu Domburs galīgi garām pateica, arī es neesmu ne antisemīte, ne rodu kādu prieku no tā, ka šī valsts ir bankrotējusi. Vispār, pietrūkst viņam asuma un spēja izspiest no studijas viesiem atbildes līdz galam. Ja viesis izvairās no atbildes, Domburs atkāpjas ( tāpat kā Elksne 100. pantā un daudzi citi Latvijas žurnālisti.). Kas notiek? Kāpēc nevar uz politiķiem vairāk uzspiest, sevišķi tiešajā ēterā? Bet protams, labi, ka viņš vispār ir un vēl nav izmests no LTV un mums tiek vismaz nedaudz informācijas un politiķu seju tuvplānā

Pēdējā laikā, laikam jau tādēļ, ka ir krīze, medijos atkal un atkal parādās izvērsti prātuļojumi par to, cik viss ir slikti, cik politiķi ir visu salaiduši dēlī un cik inteliģence, mākslinieki, labie mediji un vienkāršā tauta ir sirdsškīsti un nevainīgi. Protams, politiķi un ierēdņi nav daudz ko pamanījuši un izdarījuši, bet vai tikai viņi? Pēdējā laikā vērojam gan vairākstundu televīzijas tiešraides no Saeimas, gan iespēju mīļotajai tautai uzdot jautajumus TIEŠAJĀ ēterā premjeram, gan laiku pa laikam parādas sen nedzirdēti jēdzieni un to skaidrojumi. Nepopulāri, bet vajadzīgi lēmumi, kredītu izsniegšanas toreizējie un tagadējie nosacījumi, valsts budžeta veidošanas saskaitāmie, to vai citu procesu ietekme uz ekonomiku un citi sen nedzirdēti un visai interesanti sižeti. Tad nu - kur Jūs bijāt agrāk? Vai pirms kaut vai 3 gadiem bija iespēja diskutēt par kredītņemšanas paradumiem vai par valsts kopējo ārējo parādu? Varbūt valsts medijos bija iespējas vismaz pāris reizes nedēļā baudīt izvērstu speciālistu diskusiju par patēriņa un attīstības kredītu atšķirībām un ietekmi uz tautsaimniecību? Varbūt kāds no tautas mīluļiem publiski aicināja tautu nedaudz piebremzēt ar aizņemšanos? Vai tie, kas aicināja, ir apzināti? Vai šo problēmu pieminēšana izvērsās par vismaz pāris papildu jautājumiem vai arī tika veiksmīgi noairēta uz citiem, it kā, bet tomēr ne daudz svarīgākiem un interesantākiem jautājumiem? Pēdējais gadījums ASV ar 70 gadus veco biržas darbinieku, kurs uzbūvējis 50 miljardu shēmu piramīdu, kurā iebrukušas lielas bankas, liecina, ka vienkāršs konservatīvisms un piesardzība noder arī ekonomikas speciālistiem un veselām bankām ar desmitiem gadu ilgu pieredzi, lai to tik vienkārši neapkrāptu. Latvijas gadījumā starpība starp kredītos nomaksājamo un patieso vērtību iegādātajiem īpašumiem un mākslīgo histēriju aizņemšanās veicināšanai tomēr bija daudz vieglāk pamanāma. Jebkuram. Arī labajiem tēliem. Novērtēsim ne tikai politiķu devumu krīzes attīstīšanai, bet arī savu, savu paziņu, mīļoto mediju, mākslinieku, ekonomikas speciālistu un citu labdaru devumu. Būtu taču visai neloģiski, ja tāds, kurs pēdējo pāris gadu laikā aizņēmis 10 stundas mediju ētera laika ar saviem tekstiem no šīs krīzes iziet ka viedais speciālists ar tautai patīkamu un pieņemamu viedokli vēl uz nākamajiem 10 gadiem. Arī biznesa izglītība, kas pieejama vietējiem nākamajiem specialistiem laikam tomēr tālāk par vidēji sarezģītu lokālu procesu menedžēšanu nepavelk. Taču pie šāda sabiedriskas diskusijas līmeņa ar konkrētajiem vienīgajiem vainīgajiem ir šaubas, vai kaut ko iemācīsiem mēs, kā tauta un tie, kas vadīs valsti nākamajos 10 gados, gan par pašu gudrību, gan ārzemju padomu kvalitāti gan pirms, gan pēc krīzes.

Domburs neteica visaptveroši, ka katrā latvietī sēž antisemīts, vinš teica - droši vien, ka uz tā joka bāzes, ka katrā latvietī sēž antisemīts, daudzi šobrīd, droši vien, applaudē valdības lēmumam atsavināt diviem akcionāriem viņu akcijas. Nevajag uzdot par patiesību to, ka kāds vēlējies dzirdēt.

Ārzemju padomdeveji sastāsta krutajiem pārpircējiem, kuru bizness ir citur ražotas mantas vai nu pa tiešo, vai caur starpniekiem, vai nedaudz apstrādājot pārdot latvietim vidējam, ka tā bus mūžīgi, ka piesātinājums ar mantām, mašīnām, dzīvokļiem, remontiem un citiem atribūtiem nekad neiestāsies, ka visi, kas saka ko citu, ir neveiksminieki un gāzē tik grīdā. Ņem tik kredītus, jo būs jau dārgāk un noguldi naudu bankā, lai nezaudētu inflācijā. Bet tad kādā brīdī, kad nekustamo cenas ir bezjēga lielas un nav kas viņus grib un maksā to naudu un pašu nauda bankā ir tikai 10%, pārējais līgumi un saistības, tad lieli onkuļi slēdz galdu un paprasa REĀLU naudu atpakaļ. Un tad izrādās , ka līgumos ir daži interesanti punkti. Papilddarbiņi un izmaksas - apkarot visādus taupītājus un vietējo resursu izmantotājus un iestastīt, ka bez citu padoma un vērtīgajām precem latvietis nekā nevar. Eksaktos mācīties vispar fui. Ķīna tapat saražos pa lēto un pārdosim un dzīvosim laimīgi. Kad nobruka Banka Baltija riebīgie teorētiķi teica, ka būtu tā ka jāpaanalizē, kas tad deva to slēdzienu, ka bankā viss ok, kādus slēdzienus tie kantori vēl ir devuši, un ka vajadzētu uzraudzīt, kādus padomus, spiedienus un ieteikumus mēs te vispār esam ņēmusi par pilnu. Valsts mediji ar lielu sašutinājumu noraidīja šīs praksē nepamatotās teorijas, slēdza ārā mikrofonus un aicināja visādus viedos speciālistus biezā slānī. Netika izdarīti pareizie secinajumi. Viens no tiem - biznesa izglītība, kas pieejama vietējiem padomu ieteicējiem un vagariem ir surogāts un tālāk par vidēji sarezģītu lokālu procesu menedžēšanu nepavelk. Problēma patiesībā ir cita - nevis pārmēru pozitīvais vai negatīvais ir problēma medijos, bet gan tas, ka tiek pasniegta vienkāršota pasaules aina ar skaidri iezīmētu labo un slikto tēlu galeriju, nesvarīgais pārmāc svarīgo un gatavu štampu putriņa nomāc analītisku informāciju. Ja par negatīvo - ai kā Latvietim vidējam pirms gadiem 5 butu noderējis negatīvo raidījumu cikls par banku krīzēm, līgumu tekstiem sīkajā drukā un to sekām.

Katrs '' apzinīgais '' Latvijas iedzīvotājs parakstītos zem Rožkalnes teiktā un rakstītā - skaidrs taču, ka '' sliktie '' zēni ir valdība, ierēdņi, visādi FKTK - tie un tikai tie ir ''mazo melu'' un puspatiesību stāstītāji, miglas laidēji ! Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju taču ir kristālīri, bezgrēcīgi kā balti jēriņi. Īpaši '' svēti '' cilvēki strādā medijos - žurnālisti ir nācijas '' sirdsapziņa'' ? - 'skaidrs', ka visas ziepes savāra ''dumjie'' vadītāji, kurus ievēl ''gudrā'' tauta ?!

lai cik tas nebūtu dīvaini - šoreiz es parakstos zem Rožkalnes teiktā, lai gan citreiz viņas domas ir pilnīgā pretrunā ar maniem uzskatiem. Visvairāk, valdības, centrālā bankas un FKTK komunikācijas stilā mani sadusmo "mazie meli". Kādēļ jāmelo par nebūtiskiem sīkumiem?????? pēc tādiem meliem, es vairs neticu nevienam vārdam... jo ja melo par sīkumiem.. tātad - melo par visu.....

Manuprāt par to antisemītu bija veiksmīgi pateikts, lai gan es ļoti dusmojos, kad teiciena autors, Jurkāns, atļāvās to spļaut pār lūpām! Bet Domburs labi pielietoja šo teicienu jautājuma formā. Gribētu nedaudz aizstāvēt Karginu, viņam banku vienkārši atņēma, un bankas krīze nebija atkarīga no mazā noguldītāja, tāpēc viņa nevēlēšanās komunicēt ir pilnīgi saprotama! Bet valdība, ja nu viņi mums visā atzītos, kādam būtu jāiet cietumā!

Labs raksts, kas izgaismo ne tikai valdības, bet visas mūsu postpadomju sabiedrības vienu no pamatproblēmām- melot tāpēc, ka ir iemesls, melot bez iemesla, melot tāpat vien- katram gadījumam. Nu paskatieties kaut vai uz komentāriem. Gandrīz visi runā par godīguma trūkumu, tāču nez kādēļ, tikai retais sauc sevi savā vārdā. Tas jau gan tāds sīkums, bet nez par ko tas varētu liecināt?

Amatpersonām esot PR meikeri ?- Priekš kam tāds cilvēkam, kas neko nevienam neatklāj un nevēlas atklāt ( kā k/f 17pavasara mirkļi' izteicās Millers - 'Ko zina 2, to zin' pat cūka' ) : ''Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) žurnālistus informēja, ka "Parex bankai" atrasts potenciālais investors, taču neatklāja, kas viņš ir, kā arī neatklāja informāciju, kā viņš ir atrasts un kāda ir tā izcelsme - Rietumu vai Austrumu.'' iz Delfu vakardienas ziņām.

pilnīgi piekrītu! jo tas ir kā jebkurā ģimenē.. ar nogrēkojušos bērnu var sākt runāt tikai tad ,kad viņš saka- jā, ,tā nu sanāca.. Jeb atzīst. Kamēr mūsu jaukais misionārs Ivars spītīgi klusē, agresīvi pārtrauc sarunu, murca papīriņus.. Bet Neko, pilnīgi Neko, par tādu vienkāršu- jā, laikam būsim kļūdījušies, laikam Kalvīša laikā būs pāršauts pār strīpu, laikam jau uznemejiem vajadzēja palīdzēt ātrāk... nevis 7gadus vēlāk par igauņiem attapt par attistibas finansējuma neaplikšanu ar nodokļiem.. utt.. Nožēlojami garīgie invalīdi ir mūsu vadoņi. Cerams tas drīz mainīsies.citādi pat nevar būt.

Bet par KK un to Parex banku. Vai kādam tas nebija zināms, ka tā ir banka krievu pelēkās naudas atmazgāšanai? Vai kāds to tiešām nezināja? Neliekuļojiet! Tā bija Jūsu pašu izvēle noguldīt naudu šajā spēlē, tagad nav par to ko raudāt. Bet!!! Kas bija tas, kas lika valsts un pašvaldības iestādēm savus kontus pārvietot uz šo banku? Vai tas nebija kāds valdības rīkojums, esmu jau piemirsis, bet skaidri atceros, ka tas mani toreiz izbrīnīja. Kur ir tie žurnālistikas analītiķi, kas var pacelt šo jautājumu?

Cik forsu un vienkārsu recepti ANDA ir pateikusi par so amatpersonu kroplo komunikācijas stilu! Bet tāds jau vins patiesām ir!!! Visiem pēc kārtas. Es arī laikam naivi, bet ticu, ka viss nepateiktais un noklusētais, kā sūdi vienmēr uzpeldēs augšā. So ANDAS blogu visu amatpersonu PR meikeriem vajadzētu ierāmēt pie sienas kā pirmo PR bausli - TEV NEBŪS MELOT

Labs raksts. Latvijas apstākļos aprkstītais paņemiens nedarbosies. Pie mums pārāk daudz nelietību visapkārt.

Protams, pētīsim! Tam mums būs vēl daudz, daudz laika, jo pagātne no mums neaizbēgs. Mēs nedrīkstam nākotni nogulēt, un mums visiem tagad būtu jāsargā un jābūt atbildīgiem par to kas ir mūsu. Mūsu pašu labklājība ir atkarīga no tā, kā mēs rūpēsimies par to, kas ir mūsu. Dzīvoklis, tas vai banka - viss viens...

Dzīvoklis ir labs (ir protams arī vainas - no pazemes pagraba autostāvietā nez no kurienes tek ūdens, tieši pretī logiem tiek celta daudzstāvu māja un aizēno jau tā trūcīgo gaismu, plānojums varētu būt krietni vien labāks, nu nevajadzēja man to dikti dārgo parketu likt, nu tiešām nē, arī to dārgo dušu), bet ātri var tikt līdz centram, no ārpuses izskatās ļoti mūsdienīgs, arī materiāli apdarē vizuāli priecē. Nu reižu pa reizēm parādās sienās plaisas un flīzes pie dzīvokļa sāka atdalīties no sienas. (Piezvanīju apsaimniekotājam un nākamajā dienā jau meistari rosījās, liekas vēl divi dzīvokļi nav pārdoti). Vai pārdot to domāšu tad kad pienāks laiks un redzēšu kādas ir manas iespējas. P.S. Labi, atdzīšos - man nav dzīvokļa. Neuzdrošinājos. Tādā kadu aprakstīju tagad īrēju daļu no tā. Par saprātīgu cenu. Saimnieks cer pārdzīvot šos laiku. K2? Tā jau ir pagātne. Bet to gan aizmirst nevajadzētu. Jāpēta!