Raudive būtu pārsteigts

Kristietība māca par dvēseles un miesas augšāmcelšanos — kā sacīts Nīkajas ticības apliecībā, "ticu uz miesas augšāmcelšanos un mūžīgu dzīvošanu" —,hinduisti ir pārliecināti par dvēseles pārdzimšanām, līdz sasniegta apgaismība. Mirča Eliade sacīja, ka nāve atļauj saglabāt veselumu. Mēs it kā koķetējam ar nāvi, jo tā apliecina mūsu dzīves neizbēgamo galu, bīstamies no tās un vienlaikus idealizējam, padarām sakrālu. Neizzināma. Gandrīz kā Dievs. Neizbēgama. Un visos laikos ir bijuši cilvēki, kas tiekušies izzināt Nāves mistēriju. Atklāj noslēpumus? Konstantīns Raudive, kurš iepazīstināja klausītājus ar radiovēstījumiem no viņpasaules, būtu pārsteigts, cik tālu uz priekšu šajā jomā pavirzījušies viņa pēcteči. Reimonds Moudijs nāca klajā ar "nāves brīža" atklāsmēm, ko piedzīvojuši cilvēki, kas atradušies klīniskajā nāvē, — teju katrs būs dzirdējis par tuneli ar gaismu galā, mirušajiem tuviniekiem, kas sagaida, neaprakstāmo labsajūtu un gaismu, kas apņem nācēju, un pavēli doties atpakaļ, jo "laiks vēl nav pienācis". Lai gan katru no šīm pieredzēm ir gan apstrīdējuši, gan nolieguši, vēlme izzināt un noticēt, ka ir arī kaut kas vēl aiz šīs robežas, aiz kuras mūsu skats nesniedzas, saglabājas. Un nu aiznāves dzīves pētniekiem pievienojies amerikāņu psihologs Maikls Ņūtons ar veselām divām grāmatām — Dvēseļu ceļojums un Dvēseļu liktenis. Pirmā iznāca pērn, otrā šogad un ir uzskatāma par papildinātu, pilnīgotu pirmās grāmatas versiju. Atzīties tajā, ka lasu šāda tipa grāmatas, nav īsti labais tonis, taču neņemiet ļaunā. Ja jūs esat no tiem, kuri tādas grāmatas nelasa, — lūdzu, lieciet pie malas šo rakstu un atrodiet kādu interesantāku nodarbi! Taču man abas M.Ņūtona grāmatas patika, interesantas likās tajās izklāstītās iespējas un notikumi. Zinu arī, ka ir cilvēki, kas Ņūtona un viņa izpētes objektu atklāsmes uztver teju vēl nopietnāk nekā jebkuras līdz šim eksistējušas reliģijas svētos rakstus. Pats autors par savu darbu saka: "(..) sarakstīju, lai sniegtu sabiedrībai informācijas pamatus (..), ko nozīmē mirt un pāriet citā pasaulē — kas mūs sagaida, kurp dodamies un ko gara pasaulē darām kā dvēseles, pirms izvēlamies sev nākamo ķermeni atdzimšanai." Skola starp zvaigznēm Maikls Ņūtons kā praktizējošs konsultējošais psihologs un hipnoterapeits savus uzskatus par pēcnāves dzīvi smēlies no hipnozes seansiem, kuros pētījis klientu iepriekšējo dzīvju pieredzes uz Zemes, pakāpeniski nonākot arī līdz tam, kas tad notiek šo Zemes dzīvju starplaikos. Mācības. Lūk, kas mūs sagaida pēc nāves. Un tiesa, bet ne tādā nozīmē, kā to saprot atsevišķi kristietības adepti. Tiesa, kas balstīta uz izpratni un mīlestību, katras uz Zemes dzīvotās dzīves ikviena mezgliņa atšķetināšana. Dvēsele, kas vēl tikai uzsākusi atdzimšanas ceļu un vēl neprot pati izvērtēt sasniegtā un nepadarītā svarīgumu, pēc nāves iegūst skolotāju vai pat vairākus, kas palīdz šajā darbā. "Mēs izejam pašapgaismības posmus, nevis soda posmus," saka Ņūtons. Katrai dvēselei ir savs radnieciskais loks, kurā ietilpst dvēseles, kas Zemes dzīvē bijušas tuvas un tādas turpina būt arī pēc nāves un nākamajās dzīvēs. Ja vienā dzīvē esat bijuši brālis un māsa, nākamajā varat atdzimt kā mīlētāji vai ienaidnieki — tas atkarīgs no tā, kuru svarīgo mācību jums nav izdevies apgūt līdz galam. Ņūtons apgalvo, ka tajā dzīvē reliģiskā pārliecība nav no svara, noliedz arī dvēseļu pārceļošanas iespēju no vienas būtnes citā un apgalvo, ka uz Zemes ļoti reti ierodas dvēseles no citām planētām. Protams, lai pilnībā mēģinātu izprast Ņūtona teorijas, kas atspoguļo visdažādāko reliģiju uzskatus, samiksētus pavisam citā veidā, nekā esam raduši, interesantāk ir lasīt tad, ja tā nav gluži pirmā grāmata par nāves un atdzimšanas tēmu, jo pilnīgi nesagatavotam lasītājam ir tieksme visam pieiet vai nu pārlieku nekritiski, vai, tieši otrādi, absolūti noliedzoši. Neiedziļināšos ikvienā niansē, kura, Ņūtonaprāt, piemīt aiznāves dzīvei, jo viņa teorijas ir gana interesantas, lai tās lasītu katrs pats un soli pa solim izietu dvēseļu ceļojumu no atkalpiedzimšanas kā dvēselei, kas ir brīva no ķermeniskajām važām, bet brīva arī no daudzām tikai Zemes dzīvē gūstamām pieredzēm un sajūtām, līdz atkalpiedzimšanai jaunai Zemes dzīvei. Vieglāk un vienkāršāk abas grāmatas ir lasīt secīgi, sākot ar Dvēseļu ceļojumu. Galu galā, ja arī tā nav taisnība, vismaz es nevaru to pierādīt. Un vārdi, ko Maikls Ņūtons citē nobeigumā, ir iedvesmojoši: "Uz Zemes mums jāiemācās pārvarēt neiecietību, dusmas un skumjas, kamēr mēs meklējam prieku un mīlestību. Savā ceļā nedrīkstam zaudēt viengabalainību, izdzīvošanas dēļ upurējot labestību un apgūstot izturēšanos, kas ir pārāka attiecībā pret apkārtējiem vai liek tiem justies zemākiem.[..] Jo apzinīgāki mēs kļūsim, jo pieaugs mūsu esamības kvalitāte. Tā mēs tiekam pārbaudīti. Šīs pārbaudes izturēšana ir mūsu liktenis.