Kreacionisma galvenais apgalvojums - Bībelē ir lasāms pilnīgi precīzs radīšanas apraksts. Varbūt zināmākais šī redzējuma piemērs ir Kentakijas štata Pītersburgas pilsētā nesen atklātais augsti tehnoloģiskais Radīšanas muzejs, kur cilvēku modeļi atainoti mīņājamies līdzās dinozauriem. Identificējot Dieva darbību ar noteiktu pasākumu sēriju attiecīgā laika intervālā, nevis vienkārši ar dievišķu mistēriju, kā to dara mazāk radikāli ticīgie, kreacionisti nonāk tiešā konfliktā ar zinātniskajiem skaidrojumiem, vistiešāk ģeoloģiju un evolucionāro bioloģiju, kas balstās uz darvinismu. Šīs kategoriskās, dogmatiskās kustības dzimšanu un pieņemšanos spēkā ir dokumentējis Rolands Nambers grāmatā “The Creationists” jeb “Kreacionisti”.
Tas, kas vēlāk kļuva pazīstams kā kreacionisms, sākās kā reakcija pret XIX.gs Bībeles interpretāciju jauno zinātnisko atklājumu gaismā, kā arī uz tām zinātnes jomām, kas visskaidrāk bija pretrunā ar Bībeles radīšanas stāstu, jau minēto ģeoloģiju un evolucionāro bioloģiju. Tās aizsākumi bija fundamentālistiskajās protestantu baznīcās ASV dienvidštatos XIX.gs vidū. Laikā, kad par Zemes izcelsmi bija zināms maz, bija normāli par patiesu uzskatīt bībelisko radīšanas stāstu. Taču nebija arī gluži vienprātības par to kā tieši to interpretēt. Līdz ar jaunajiem zinātniskajiem atklājumiem arvien vairāk teologu sāka Bībeles stāstu skatīt kā metaforu. Taču tas nebija pieņemams Septītās dienas adventistiem, kas uzskatīja, ka pasaule tika radīta sešās dienās. Tagad to amerikāņu skaits, kas akceptē kādu no kreacionisma formām ir audzis līdz 65,5% un fenomens ir izpleties pa visu pasauli. Kreacionistu galvenais arguments šodien ir tā dēvētā “nereducējamā kompleksistāte” respektīvi uzskats, ka visums un dzīvība ir pārāk kompleksa un perfekta, lai būtu noreducējama līdz zinātniski izskaidrojamai izcelsmei.
Nambers norāda, ka kreacionisti reizēm ir gudri un augsti izglītoti cilvēki, kas cenšas aizstāvēt savu ticību viņuprāt nepieņemamu zinātnes uzskatu priekšā. Mēģināt viņus pārliecināt par pretējo diemžēl nepalīdz tādi skaļi un neiecietīgi zinātnes aizstāvji kā biologs Ričards Doukinzs, kas pazīstams ar saviem ateistiskajiem bestselleriem, norāda Namberss, kas uzskata, ka gan reliģiskajiem fundamentālistiem, gan dažiem zinātniekiem derētu atvēsināt galvu un attīstīt niansētāku un kompleksāku attieksmi.