No angļu val. tulk. Anda Baklāne
Latviski iznākusi grāmata par ievērojamu figūru Francijas kultūrā — literatūras teorētiķi, semiotiķi, rakstnieku Rolānu Bartu. Grāmatas nosaukums Ļoti saistošs ievads nemaldina — tā ir tiešām aizraujoša. Autors — amerikāņu literatūrzinātnieks Džonatans Kalers — ir atzīts Rolāna Barta speciālists, kas turklāt lieliski prot rakstīt.
Šī ir jau otrā Dž. Kalera grāmata "saistošo ievadu" sērijā, ko klajā laidusi izdevniecība ¼ Satori. Sēriju veidojusi Oksfordas universitātes izdevniecība — lielākā universitāšu izdevniecība pasaulē. Dž.Kalers bijis viens no pirmajiem, kas ASV sāka rakstīt par strukturālismu. Viņš vadījis universitāšu studiju kursus par XIX gs. franču literatūru, literatūras teoriju, Deridā un literatūru utt. Kalers sarakstījis tādas gramatas kā Flaubert, Structuralist Poetics, Saussure, The Pursuit of Signs, On Deconstruction u.c. (tās tulkotas daudzās valodās).
Kalers pētamo materiālu organizējis tematiski: Barts kritiķis, mitologs, semiologs, strukturālists, hēdonists, rakstnieks, tādējādi aptverot ļoti dažādās Rolāna Barta darbības jomas. Sākotnēji Barts veido teorijas, darbojas sistemātiski un stingri pēc metodes, taču, kad kāda no viņa teorijām nostiprinās, Barts iet tālāk. Vairākas nodaļas veltītas vēlīnajam periodam, labi parādot ievērojamās pārmaiņas Barta terminoloģijā un pieejā pētāmajam materiālam, kad viņš gribēja strādāt bez metodes un bez koncepcijām. Barts par savu agrīnā posma "eiforisko zinātniskuma sapni" vēlāk izsakās visai ironiski, bet Kalers apgalvo, ka Barta ģenialitāte izpaužas tieši "visu iespējamo zinātņu izmēģināšanā agrīnajos tekstos". Kalers kritiski vērtē vairākus jēdzienus, kas vēlīnajā posmā ienāk Barta diskursā. Tāds ir, piemēram, ķermeņa jēdziens, kura sakarībā Kalers Bartam pārmet atkāpšanos no zinātniskās pieejas un jaunas mitoloģijas radīšanu. Ķermeņa jēdziens, pēc Kalera domām, paver iespēju nekritiski atsaukties uz dabu. Daļa pētnieku (L.Hill, E.Hoft-March u.c.) Kaleram nepiekrīt, taču viņa domas tiek atzītas par vērā ņemamām un apstrīdēšanas vērtām.
Vēlīnā posma tekstos terminoloģija ir vaļīgāka un dažkārt arī grūtāk tulkojama. Hēdonists Barts raksta par patikšanu uz tektiem un nošķir divu veidu sajūtas — plaisir un jouissance un arī divu veidu tekstus, kas šīs sajūtas izraisa. Tekstu tipoloģija pieņemta Jūlijas Kristevas ietekmē (skat. viņas genotekstu un fenotekstu), savukārt plaisir/jouissance nošķīrums saistīts arī ar Žaka Lakāna vārdu. Turklāt plaisir (Lust) ir jēdziens, kam svarīga vieta arī Zigmunda Freida terminoloģijā. Vēl grūtāk kā ar plaisir ir ar jouissance tulkošanu. Kalera izvēle ir ecstasy — ekstāze. Šī vārda gan netrūkst arī franču valodā, un franču autori, ja būtu gribējuši, būtu to arī lietojuši. Gluži pamatoti Kalera izvēle pieņemta arī latviešu tulkojumā — tulkota taču Kalera, ne Barta vai Lakāna grāmata. Tomēr diskusijas par terminoloģiju jāturpina. Nav īsta pamata, vārdnīcu rokā turot, izšķirties par to vai citu vārdu. Jāgaida kāds hēdonistisks pētījums par latviešu literatūru vai arī jāieklausās, kas sakāms pašiem rakstniekiem. Rakstniece Nora Ikstena (Kultūras Forums, 25.I 2008.), piemēram, runā par dievišķīgu sajūtu un prieka asarām rakstot.
Grāmatu no angļu valodas tulkojusi Anda Baklāne, bet Rolāna Barta darbu fragmentus no franču valodas — Agnese Gaile. Darba dalīšana novedusi pie dažām neveiksmēm ar atsevišķu frāžu un īpašvārdu atveidošanu. Jocīgi, ka tulkotājai ķibeles gadījušās tieši ar Ē.Martī (Marty), kas pagājušā gada aprīlī bija Rīgā un nolasīja lekciju par Bartu, un ar citiem labi zināmiem vārdiem, kā Ž.Ženetu (Genette) un L.Altisēru (Althusser).
Tulkojumam piemīt arī nopietnāki trūkumi, kas saistīti ar Barta semiologa un strukturālista terminoloģiju. Rolāna Barta semioloģija ietekmējusies no Ferdinanda Sosīra (Saussure), un tajā nozīmīgi tādi jēdzieni kā zīme (franciski signe, angliski sign) un apzīmētājs (signifiant/signifier) un apzīmējamais (signifié / signified) — divi elementi, no kā zīme sastāv. No franču valodas tulkotajos Barta citātos šī terminoloģija ir ievērota, bet no angļu valodas tulkotajā tekstā — ne. 42.lpp. Baklāne signifier tulkojusi kā "apzīmētājs", bet tālākajā tekstā viņa pie šīs izvēles neatgriežas ne reizi. Visbiežāk signifier tulkots kā "zīme" vai arī pazūd pavisam (84. lpp.). Signifié/signified visbiežāk tulkots kā nozīme, bet dažviet — kā zīme. Runa nav par maziem nieka vārdiņiem, bet par pamatjēdzieniem, uz kuru nošķīrumu un precīzu lietojumu lielā mērā balstītas Barta analīzes. Īpaši skumji kļūst, nonākot līdz 90. lappusei. Grāmatā Essais critiques Barts stāsta, ka tādu vārdu kā fonctions, formes, signes un significations lietojums ir tik plašs un brīvs, ka tie nav derīgi stingrai analīzei, tāpēc strukturālisti lieto tādus vārdus kā signifiant, signifié, synchronie, diachronie. Un še tev, Bart, latviski: "Barts apgalvoja, ka strukturālisma pazīme esot "nopietna pievēršanās zīmjrades terminologijai", un interesentiem ieteica pavērot, kurš izmanto tādus jēdzienus kā zīme un nozīme, sinhronija un diahronija." Citas neprecizitātes pat neminēšu. Principiālus iebildumus izraisa arī lēmums neizmantot nevienu no latviski tulkotajiem Rolāna Barta tekstiem, nenorādot tos arī literatūras sarakstā. Manuprāt, tas pazemina šīs grāmatas lietošanas vērtību.
Šo ļoti saistošo ievadu ar zināmu piesardzību var izmantot kā palīgu darbā, tas parāda katras tēmas attīstību un kontekstu Barta radošajā biogrāfijā, palīdz saprast, nevis visu padara vēl sarežģītāku. Tomēr ne jau tikai darbam lasīšana domāta. Lasīšana taču ir bauda! Neliedziet sev to prieku, lasiet par Bartu! Džonatana Kalera grāmata ir sakārtota un skaidra, tāpēc ekstāzē varbūt gluži nenonāksiet, bet patīkami būs!