Silti sveicieni no sniegota meža! — no Fērbenksas (Fairbanks) Aļaskā, 130 jūdzes no Ziemeļu polārā loka, Dienai atbild komponists Džons Luters Adamss. Nešauboties par savu radošo pārliecību, šis vīrs ar nolūku izvēlējies dzīvi pasaules malā, lai, vērodams un apbrīnodams skarbās ziemeļu dabas pirmatnīgo skaistumu, ieklausoties tās skanējumos un iezemiešu kultūras balsīs, rakstītu neparastu, apskaidrotu mūziku minimālisma stilā. Vokalīzi Četras saules debesīs viņš uzgleznojis skaņās speciāli kora Kamēr…koncertuzvedumam Pasaules Saules dziesmas, kas Latvijas Universitātes aulā 3. un 4.jūlijā klausītājiem piedāvās 17 dažādu pasaules komponistu redzējumus par Sauli. "Tas ir ļoti neparasts, trīsdesmitdivbalsīgs skaņdarbs, ko dziedāsim, sadalījušies četros astoņbalsīgos koros. Katrs no sava stūra plašajā aulā," stāsta diriģents Māris Sirmais. Komponists viņam atsūtījis arī sauļu skaņdarba loģisko turpinājumu: Četri mēness atspīdumi debesīs. Tas gan neskanēs koncertā, taču tiks ierakstīts albumā, kurš nāks klajā līdz ar pirmatskaņojumu.
Skaņas dabas ainavā
"Vietā, kur dzīvoju, ziemā naktis ir ļoti garas. Pat dienas vidū saule tik tikko pavīd virs kalniem dienvidu pusē un, kad iestājas pavasara ekvinokcija, dienas gaisma ilgst tikai septiņas minūtes. Savukārt vasarās saule tik tikko nolaižas aiz kalniem pie ziemeļu horizonta un debesis visu laiku ir gaišas. Šīs gaismas un tumsas galējības dziļi iespaido mūsu apziņu. Es ticu, ka to var sadzirdēt manā mūzikā!" stāsta Džons Luters Adamss. Vēstulē vēlreiz uzsverot, ka gaisma un tumsa ir viņa mūzikas galvenie, neizsīkstošie iedvesmas avoti, viņš atklāj, ka komponējis virkni skaņdarbu, iedvesmojoties no ziemeļblāzmas. "Savukārt Četras Saules debesīs ir par īpašo saules atspīdumu daudzkāršošanos debesīs — šo parādību dēvē par Sun Dogs (zinātniskais nosaukums — parhēlijs — I.L.) un tā šeit, ziemeļos, ir vērojama jo bieži." Polārā loka tuvumā komponists apmeties ar nodomu jau pirms trīsdesmit gadiem. "Es te iemājoju, jo gribēju būt tuvāk Zemes ritmiem un iztēlojos, ka es varbūt spētu šeit atklāt jauna veida mūziku."
Komponista unikālā skaņu pasaule ne tikai pārtver mūzikā mežonīgās dabas ainavas un iezemiešu kultūru atbalsis, bet arī ir fiziski balstīta pašā dabas fenomenā no putnu balsīm līdz stihiskiem trokšņiem. Viņa skaņas un gaismas vide The Place Where You Go to Listen ir būtiska Aļaskas Fērbenksas universitātes Ziemeļu muzeja (Museum of the North) pastāvīgās ekspozīcijas daļa. Lai uzburtu dabas ilūziju, komponistam noder gan orķestris, gan kameransambļi, sitaminstrumenti un mūsdienu elektronikas iespējas, veidojot skaņas un gaismas instalācijas. Arī cilvēka balss viņam ir dabas sastāvdaļa.
"Brīnišķīga, mirgojoša, bezgalīga, gaismas pilna, ekstātiska," tā Adamsa mūziku raksturo viņa kolēģis, komponists un kritiķis Kails Genns (Kyle Gann). Kaut arī Džons Luters Adamss dzīvo tālu no ASV lielajiem kultūras centriem, viņu 2006.gadā atzina par vienu no vadošajiem komponistiem valstī. Viņa mūzika bieži skan arī daudzviet Eiropā. Mārim Sirmajam viņa savdabīgo, valdzinošo skaņu pasauli atklājis viens no viņa kora Kamēr…dziedātājiem — amerikānis, kurš pie mums atbraucis pētīt latviešu mūziku.
Ziemas mūzika
Četras saules ziemeļu debesīs redzamas tikai ziemā. Stāstot, cik ļoti viņš mīl bezgalīgo vasaras gaismu, saules atgriešanos pavasarī un skumjas rosinošo bālumu rudenī, Dž.L. Adamss atzīstas, ka saule ziemas debesīs tomēr ir viņa sirdij vistuvākā. "Visvairāk es laikam tomēr mīlu Sauli ziemā. Dziļā klusumā Ziemas saulgriežos acumirklīgā Saules parādīšanās ir cerība, gaismas apsolījums!" Neviļus iedomājos, cik ļoti šī ziemeļu dabas vērotāja apbrīna ir rada kontemplatīvajai bezsteigai, kāda apbur, lasot amerikāņu gleznotāja Rokvela Kenta (1882—1971) — īsta ņujorkieša — dienasgrāmatu par Aļaskā kopā ar mazo dēlu pavadīto laiku. (Skarbā pirmatnība. Aļaskas laika mierīgu piedzīvojumu dienasgrāmata. Liesma, 1969.)
Ziemas mūzika. Tā saucas grāmata (Winter Music, Wesleyan 2004), kurā komponists elegantā prozā apcer savas ekoloģiskās dabasmūzikas idejas, estētiku. Par to un savu mākslinieka pilsonisko pārliecību viņš arī daudz rakstījis periodikā. "Kā komponists esmu dziļi pārliecināts, ka mūzika spēj rosināt mūsu ekoloģiskās apziņas atmodu. Padziļinot izpratni par mūsu saikni ar zemi, mūzika kļūst par skanošu modeli cilvēku apziņas un kultūras atjaunotnei," viņš paskaidro Dienai. "Tieši šī pārliecība, gadiem ritot, mani ir vedusi no putnu dziesmu iedvesmotas mūzikas uz ainavu glezniecību skaņās, līdz pirmatnējam troksnim un vēl tālāk aiz tā — ekoloģijas meklējumos mūzikā." Vai te vēl būtu jāsaka, ka Džona Lutera Adamsa mūzikā neatrast skaņu action par... nu, piemēram, brūno ziemeļu lāču medībām? Ziema viņam ir laiks, kad, sekojot dabas balsij, "ierakties alā". Tā komponists sauc savu stundām ilgo, vientuļo diendienas darbu studijā.