Sigur Ros zem Eirovīzijas kāpurķēdēm

zheel, ka areenaa, bet citaadi - briinumaini, ka beidzot vinji speelees arii pie mums!!!!!!!! jaaiet!

Priekš manis - galvenie koncerti šovasar ir 13. jūnija "Melnās piektdienas" pasāciens un saiets jūlijā Blomē, kur būs arī EXPLOITED, CRADLE OF FILTH... etc. Hail! Varbūt IMMORTAL pie mums paviesosies:)

Ja mēs nerunāsim par Eirovīziju, vai tad uzreiz kļūsim smalki u inteliģenti? ==== Uzreiz nekļūsim. Kā liecina japāņu zinātnieku pētījumi, jānoturās vismaz divus mēnešus bez seriāliem un bezgaumīgiem šoviem lai smadzenes pārslēgtos no bezjēdzīgas informācijas akumulēšanas uz domāšanu.

Jā, es pilnībā piekrītu, ka arī Eirovīziju skatīties ir vērts, lai līdz sirds dziļumiem izgaršotu to, ko mēdz dēvēt par sliktu gaumi, un iemācītos to atšķirt no tā, ko savukārt pierasts godāt par labu gaumi. Pavisam noteikti izglītošanās nolūkos der laiku pa laikam paklausīties gan Latvijas Radio Divi, gan paskatīties Eirovīziju, bet ja sliktā mūzikas apgūšanas bībele jau izšķirstīta un apgūta, tad neizjūtu nekādu nepieciešamību to atkal vērt vaļā, lai ieraudzītu tās pašas sen zināmās lietas. Vērtībāk ir atlaisties zālītē un lūkoties debesīs, ļaujoties notikumiem, kas ar nenormālu intensitāti, pat nerijot ripas vai nepīpējiot zāli, norisinās mūsu pašu galvās - mūsu iztēlē - un kurus daudzi no mums pat nepamana, jo nav laika. Aizmirstot par savu esamību, jo viselementārākās rūpes par sevi nomāc šādas eirovīzijas, paņemot visu uzmanību. Iespējams, šis viss no manas puses ir demagoģiski, bet patiesi.

Nju, nju - nevajag uzreiz pārspīlēt ar tik garu tā saucamo inteliģences pazīmju uzskaitījumu. Neviens nav teicis, ka skatoties Eirovīziju cilvēks ir mazāk inteliģents, nekā lasot, piemēram, "Rīgas Laiku". Tiesa, ar visu šo sarakstu Jūs esat atklājusi kādu sabiedrībai būtisku problēmu, proti, konkrētas lietas uztvert kā apliecinājumu cilvēka inteliģencei vai ne-inteliģencei. Nedomāju, ka inteliģences līmeni nosaka patērētās lietas, bet gan veids kādā tas tiek darīts. Piemēram, ar pārgudrību slaveno "Rīgas Laiku" var pašķirstīt arī septiņgadīgs bērnelis, kurš var izlasīt žurnālu no vāka līdz vākam un tāpat neko nesaprast. Līdzīgi var būt arī ar pieaugušiem cilvēkiem, kas var dzīties pēc inteliģences zīmoliem, bet tajā pausto jēgu tā arī nebūt spējīgiem uztvert. Runājot par Eirovīziju, arī to var skatīties ar sajūsmā atplēstām mutēm, uzskatot tās produktus par augstākās meistarības kalngalu, vai arī paskatīties vnk intereses pēc, ne bez šķebinošas sajūtas pakrūtē. Vnk runa ir par attieksmi un prioritāšu sadalījumu, turklāt, kā teica kāda mana sena skolotāja - galva nav izgāztuve, kurā var bāzt visu pēc kārtas.

Ja mēs nerunāsim par Eirovīziju, vai tad uzreiz kļūsim smalki u inteliģenti? Kāpēc izlikties par to, kas neesam? Kāpēc jākautrējas apspriest Eirovīziju? Interesējos gan par nopietniem kultūras notikumiem Latvijā un pasaulē, gan Eirovīziju, skatījos deju šovu, sekoju futbolam Eiropā, lasu "Rīgas Laiku" un "Privāto Dzīvi".... Nu un?

Kāpēc gan cienījamais mūzikas apskatnieks un eksperts pats neseko līdzi Eirovīzijai, un neraksta laikrakstam par [..] notikumu, ko bez ievērības mediji nevar atstāt? = = = Kurš teica, ka to nevar atstāt bez ievērības? Es tikai priecātos, ja mediji reiz rimtos un pievērstos daudz jēdzīgākām lietām par Eirovīziju. Atzīšos, ka pirmajos gados arī es intensīvi sekoju līdzi visām būšanām un nebūšanām, kas ar to saistītas, tomēr trešajā reizē visa sajūsma sāka plakt (autora pieminētās vienveidības pēc, jo palika vnk garlaicīgi), nākamajā gadā es to noskatījos pienākuma pēc (Jūsu paša pieminētās ilūzijas dēļ par notikuma nozīmību) un ar to man pietika, lai saprastu, ka laiks ir pārāk vērtīgs, lai viņu tērētu šādā veidā. Un ziniet? Nemaz nepietrūkst tā šova. Ja nebūtu mediju, kas man par to katru gadu atgādina, iespējams, es vispār vairs neatcerētos, ka tāda Eirovīzija maz pastāv. Un te runa nav ne par snobismu, ne deguna celšanu gaisā - vnk cilvēkam ir jāaug. Ja vairākus gadus laiks tiek veltīts vienai un tai pašai lietai, kas savā kvalitātē nemainās, drīzāk pretēji - slīd lejup, tad ir tikai pašsaprotami, ja apvārsnis tiek paplašināts un uzmanība tiek veltīta kaut kam citam, kam, pēc idejas, būtu jābūt augstākā kvalitātē. Diemžēl ir cilvēki, kas paši ar savu galvu domāt nemāk, un brīžos, kad mediju saceltā ažiotāža ap kādu notikumu ir pilnīgi nevietā, akli pakļaujas propagandai, padarot viņu pausto viedokli par savējo. Skumji:(

man šamie arī patīk

Starp citu, kritis esmu neskaitāmas reizes no visdažādākajiem augstumiem, tā ka jūtos norūdījies un sen no tādiem niekiem vairs nebaidos. Kas attiecas uz sekošanu līdzi Eirovīzijai, tur gadu no gada nekas nemainās. Absolūti nekas! Ik reizi var ar putām uz lūpām atkārtot sen zināmo patiesību, ka tas nav dziesmu konkurss, bet krāšņs šovs un izklaide, bet arī izklaides mēdz būt dažādās, tāpat kā to patērētāji. Mani nesaista un atstāj vienaldzīgu grandiozi šovi, kuros ieguldītas astonomiskas summas, lai tikai atstātu iespaidu, cik tas ir bijis grandiozi. Neskaitāmas reizes esmu iestājies par to, ka viens mūziķis ar akustisko ģitāru rokās var aizkustināt daudz vairāk nekā šāds izklaides industrijas produkts. Un ka šī mūziķa pakļaušanās industrijas diktātam, padarot savu tik personisko priekšnesumu par šovu, ir daudz kaitējusi gan sākotnējo trio Placebo un Muse koncertiem, gan daudziem citiem, kuri kādā karjeras posmā nolemj tomēr atgriezties pie saknēm. Lūk, The White Stripes paliek divatā un nezaudē savu burvību. Tāpat arī mazbudžeta kino, kas stāv tālu no Holivudas miljoniem, ir daudz mīļāks par specefektiem pārsātinātajiem supergrāvējiem. Kas attiecas uz Kiss šovu, biju to vērot jau turnejas atklāšanā Oberhauzenē pirms trim nedēlām, lai par to pastāstītu Dienas Izklaides lasītājiem jau pirms gaidāmā koncerta. Dvireiz mēneša laikā iet uz vienu koncertu un atkārtoti likt uz papīra līdzīgus iespaidus ir vēl garlaicīgāk nekā divas, trīs vai pat desmit reizes smieties par vienu un to pašu joku.

Kāpēc gan cienījamais mūzikas apskatnieks un eksperts pats neseko līdzi Eirovīzijai, un neraksta laikrakstam par šo, lai arī odiozo, tomēr notikumu, ko bez ievērības mediji nevar atstāt? Taču tik lieliska iespēja "gariem zobiem" atklāt, kādus postījumus mūzikas eksperta dvēseles smalkajām stīgām atstājuši Eirovīzijas bauri! Arī par Kiss Rīgā vien no nostāstiem zina atreferēt? Protams, protams, negribas nolaisties līdz laju līmenim, vien varētu atcerēties - kas augstu kāpj...

nav tik traki..shodien sigur ros zinju uzgaaju daudz aatraak par piraatu. Un tas, kas ir zem kaapurkkeedeem, ir atkariiigs no pasha zinjas lasiitaaja. Siguriem buu un 22. augustam veel vairaak.

Eirovīzija tādās mazvalstīs kā Latvija ir padarīta par bezmaz vai gada centrālo notikumu mūzikā un tas ir pilnīgi normāli, nevajag par to "cepties". Sigur Ros radītais tomēr nav "masu" produkts, tādēļ arī šī grupa neizraisa nekādas emocijas tiem, kas ikdienā klausās mūziku, kas vairāk vai mazāk ir eirovīzijas "formāts". Tiem, kam S.G. kaut ko nozīmē, iesaku nepalaist garām šo vienreizējo iespēju viņu baudīt še pat Rīgā!

paldies par labo ziņu!

Latviešiem taču bez hokeja izlases un Eirovīzijas dalībniekiem nekā vairāk arī nav, ko parādīt plašajai pasaulei... Vismaz tāds priekšstats tiešām rodas, pavērojot cilvēku ieinterēstības līmeni. Būtu interesanti uzzināt, ko paši īslandieši domā par savu arīdzan finālā iekļuvušo pārstāvi, kas spīdīguma ziņā Sigur Ros ielika kā kanādieši hokejā latviešiem! Ir glābiņš - beigsim Eirovīziju uztvert kā dziesmu konkursu un viss būs kārtībā. Televīzijā visā pasaulē netrūkst bezgaumīgu šovu un šis ir viens no tādiem!

Uldi - tā pat ir labāk :) Vakar varējām priecāties par mūsējo iekļūšano finālā, savukārt šodien - par neapšaubāmi lielisko gaidāmo Sigur Ros koncertu. Lai arī vairums no mums Eirovīziju kritizē, vai Tu neatzīsi to, ka tomēr ir patīkami, ka spējam konkurēt ar Eiropu arī ar šāda līmeņa mūziku? Bet Sigur Ros - jā, tas noteikti būs daudzu šī gada Lielais notikums. Arī mans :)