Skandāli palīdz pārdot biļetes arī teātra pasaulē. Rīgas Operas festivāls šogad noslēdzas ar divām Lielā teātra izrādēm — Krievijas izcilais operteātris uz Latviju ved divus no skandalozākajiem pēdējo sezonu iestudējumiem kaimiņvalstī. Režisora Dmitrija Čerņakova iestudētā Pētera Čaikovska opera Jevgeņijs Oņegins asi kritizēta par ķecerīgu attieksmi pret krievu klasiku, savukārt slavenā lietuviešu režisora Eimunta Nekrošus iestudētās komponista Leonīda Desjatņikova pēc Vladimira Sorokina libreta komponētās operas Rozentāla bērni uzvedums pamanījās izsaukt plašas publiskas debates ar parlamenta iesaistīšanos pat pirms pirmizrādes. Šoreiz gan skandāls drīzāk liecina nevis par prasmīgu reklāmas kampaņu, bet gan diskusiju — kas pieļaujams mākslā, jo īpaši uz "Krievijas pirmās skatuves dēļiem". Abus iestudējumus vērts redzēt kaut izcilo radošo komandu sastāva dēļ.
Mocarts iemīlas prostitūtā
Kā pirmo 17.jūnijā un 18.jūnijā Latvijas Nacionālajā operā iespējams noskatīties Rozentāla bērnu iestudējumu. Eimunta Nekrošus vārds teātra pazinējiem komentārus neprasīs. Ievērības cienīgs arī fakts, ka pēc gandrīz trīsdesmit gadu pārtraukuma Leonīds Desjatņikovs kļuvis par pirmo komponistu, kam Lielais teātris pasūta oriģināloperu. Arī Vladimiru Sorokinu Latvijā pazīst labi. Latvijas teātrī mīlētais autors (Alvis Hermanis Jaunajā Rīgas teātrī iestudējis V.Sorokina Ledu, Ģirts Ēcis — Dostojevsky –Trip) operai radījis libretu, kas — jāpiebilst, vēl pirms iepazīšanās ar tā tekstu — Maskavas politiķus un kultūras darbiniekus rosināja uz protesta akcijām, aicinot aizliegt "pornogrāfiju" teātrī. Operas tēli — Vāgnera, Čaikovska, Musorgska, Verdi un Mocarta kloni, kas pēc PSRS sabrukšanas un sava "tēva" zinātnieka Aleksa Rozentāla nāves tiek iemesti XX gadsimta beigu Krievijas dzīvē. Mocarts iemīlas prostitūtā Taņā, Verdi palīdz izpirkt meiteni no sutenera verdzības. Savukārt suteners kāzās pamanās noindēt visus, izņemot Mocartu, kurš… pret indēm imūns. Par spīti daudzskaitlīgajiem protestiem, 2005.gada pavasarī opera pirmizrādi tomēr piedzīvoja un tika augstu novērtēta.
Norimis arī 2006.gadā Jevgeņija Oņegina izraisītais skandāls, kaut ne mazāk ass. Slavenā operas prīma Gaļina Višņevska pat atcēla savas jubilejas svinības Lielajā teātrī, publiski paziņojot, ka teātrī, kas "tā" iestudē P.Čaikovska operu, nespers savu kāju. Vairākkārtējais Krievijas nacionālās teātra skates Zelta maska laureāts režisors un scenogrāfs Dmitrijs Čerņakovs Jevgeņija Oņegina traktējumu pietuvinājis literārā pirmavota noskaņai — ironijai pret visiem tēliem. Iestudējumā Ļenskis dzied Trikē kuplejas, Tatjana ir pārjūtīga būtne, Olga — ļauna māsa, bet liktenīgā dueļa fatālais iznākums — nejaušība. Katram skatītājam atliek spriest vai šāda interpretācija pazemo P.Čaikovska operu, vai arī piešķir tai jaunu psiholoģisku dziļumu. Izrādes 21.jūnijā un 22.jūnijā.