Šokolādes Jēzus

Tauste Mēs visi zinām, cik erotiska, mūzikas ritmā saskaroties augumiem, var būt dejošana. Deja var būt īsta priekšspēle: pamēģiniet dejot vaigu pie vaiga, sadevušies rokās, ar krūtīm skarot vīrieša ķermeni, ar gurniem — gurnus, ar nedaudz izvērstam kājām, lai saskartos augšstilbi un dzimumorgāni, — tas viss atgādina seksuālu kontaktu. Kustību, gaismas un mūzikas radītie redzes un dzirdes iespaidi šo sajūtu vēl pastiprina.

Piekrītu Tontone komentāram! Visas šā brīža cilvēku emocijas tiek pabāztas zem ekonomiskās krīzes, vislabāk zem pasaules, jo tā izdevīgāk mūsu varas elitei, lai pārējo nedzirdētu un neredzētu. Viņi gib apmānīt sevi, mani? ... Cilvēkos šodien tiek samīdīti toreiz pie ugunskuriem izsapņotie brīvības ideāli, un to dara savējie ,,pašu auklētie pekainām kājiņām" Tāds raupjš cilvēks kā Šlesers to var nesaprast, bet ko Godmanis...mēs taču viņam tik ļoti ticējām? Es neko vairs nesaprotu un nevienam neticu, un tas ir traģiski!

Intelektuālisms diemžēl pārāk reti biedrojas ar inteliģenci... (Skat. pārāk daudzus, manuprāt, iepriekšējus komentus).

Nora ir Nora! Turies!

Seksīgi.

Jā, ir sāpīgi, kad tevi mīda svešas varas, bet daudz, daudz sāpīgāk, kad mīda savējie.

man patīk Ikstenas rakstītais pārsvarā. arī šis. un es neraizējos tieši pie kādiem inteliģentiem vai neinteleģentiem būtu pieskaitāma. man tas vienalga. man patīk. un es sajūtu norā tās pašas skumjas, kas ir manī. to pašu bezspēcību, cerības, dusmas un galu galā - ja arī visi striķi trūks, es zinu, ka mūsu vecmāmiņas un vectēvi izdzīvoja vēl trakākas briesmas kara gados un pēc tam. lai cik grūti - mēs arī varēsim. paldies.

Varbūt mums visiem tomēr vajadzētu nokrist ceļos Dieva priekšā (Nora tā nedarot)? "Atmoda bez garīguma ir kārtējā Oktobra revolūcija," saka Anda Līce.

Manas izjūtas, lasot šo sleju, ir tādas pašas kā Čiepai.

Kur tad palika skaistais solījums: ,,Kaut pastalās, bet brīvā Latvijā!" To vairs nepiemin, neviens vairs negrib staigāt pastalās, tikai smalkās kurpēs, braukt ar dārgiem auto, ēst pirmās klases restorānos... Nav jūtama pieticība, iecietība, sirds siltuma pret vārgāku, trūcīgāku, ne tik veiksmīgu. Viens no diviem - Latvijā vajadzīgs vai nu diktators vai jāpieprasa pievienošanās Krievijai!

tās ir arī demakovas interviju tēmas - 1:1!

Vēlētos šī mūsu laika kodolīgāku atainojumu- vismaz Veidenbauma tiešumā.

Bet Ikstena jau vienmēr ir rakstījusi tieši tā - paviršs stils un pasekla doma. Toties māk skaistus vārdus salikt kopā un visu to apklāt ar "ģeniālitātes" mērci.

Kur gan ir visi parējie inteliģenti, kuriem šajā situācijā būtu jākļūst par tautas balss izteicējiem, par taurētājiem, par kopā saucējiem, šķiet daudzi labi pārtikuši no AKKA LAA bezgalīgajiem procentiem un norūpējušies tikai par vienu - ka tik mani neviens neizmanto!

Man gan patika, kā viss, ko raksta Nora. Kādus dziļumus jūs gaidāt - esības nepanesamo vieglumu? Emocijas vienmēr var tikt dēvētas par seklām. Arī es šo laiku uztveru līdzīgi. Un šis laiks sākās pēc šīs saiemas ievēlēšanas, kad redzējām, ka patiesībā esam aunu bars, kas skrien pakaļ izskaistinātām sejām TV aģitācijas rullīšos un te nelīdz nekādi žurnālistu atmaskojumi visādu andru, ainaru, agaru, aivaru virzienos. Tauta strikti pieturējās ilūzijas par cilvēkiem, kas "māk dzīvot", neanalizējot, kā radies viņu kapitāls un ko viņi patiesībā dara . Desmitiem reižu šai laikā pēc kārtējām vastiskajām cūcībām un nodevībām jūtos kā dabūjusi ar slapju dvieli pa seju, tā no visa spēka... Bet tai visā sakarā, ko es konkrēti varu, man ir mans patriotisms, atbildības sajūta, bet nav tādu spēju un arī iespēju kaut ko valsts lēmumu un pārvaldes limenī ietekmēt. Mana profesija gan saistās ar iespēju uzrunāt diezgan plašu sabiedrību visā Latvijā, un es toarī turpinu darīt , stiprinu ētisko ideālus un dalos savā pārliecībā un cenšos strātāt labi, lai ir gandarījums. Bet rokas ir nolaidušās, un stiepjas pēc bruģa, to gan nedarīšu, bet izjutu tiešām gandarījumu par to, kas notika Vecrīgā, primitīvu gandarījumu, kaut gan neatbalstu vardarbību. Sāk pārņemt izmisums, reāli draud kredītu neatdošana, un citas nepatikšanas, kuras nevaru ietekmēt. Un šajā laikā var tikai turēties pie saviem tuvākajiem, saglabāt cieņu, cerēt , ka izdzīvošu, ka citi izdzīvos, ka būs tie asni, bet zinu, ka vēsture ir patiesa un nežēlīgu un laba talā ir tik maz... tādēl atliek tikai lūgt saviem tuvākajiem - sargi sevi, sargi mani!