Superrekords + Augusta faktors

Proti, kreatīvais tandēms Ēķis + Grauba ir izplānojuši, ka valsts svētkos, Latvijas 90-tās jubilejas dienā 18.novembrī (vai ļoti tuvu šim datumam) vismaz 250 Latvijas «kultūras namos», pat ja tas būtu ciema bibliotēkā ierīkots improvizēts «televīzijas stūrītis» ar DVD atskaņotāju goda vietā, varētu notikt vislatvijas _Rīgas sargu_ kolektīvās skatīšanās akcija. Pie viena šajos datumos visā Latvijā pārdošanā tiek laista filmas-nacionālā grāvēja DVD versija (par cenu neko nezinu). Atsaucība no visiem Latvijas novadiem esot milzīga, Graubam «skaitītājs» acīs riņķojot kā negudrs, nācies algot īpašu kundzi, kura sēž pie telefona un atbild katrai pilsētai, ciematam, sādžiņai, apdzīvotai vietai, viensētai, kā tehniski sarīkot šo _Rīgas sargu _«vislatvijas kinoseansu».Objektīvi jāatzīst – pirmo reizi valsts proklamēšanas jubilejas svētku centrā ir nevis pašdarbnieku koklētāju, daiļlasītāju, līnijdeju dančinieku vai koristu apsveikums vietējai tautai, bet gan ar nacionālo kino saistīts izklaides fakts. Tas nekas, ka paralēli notiks, kā teiktu Joske no _Skroderdienām_, vien’ maziņ’ andel’. Priecē arī producenta Andreja Ēķa vēriens – līdz maksimuma izžmiegt no viena «produkta» (_Rīgas sargiem_) visu, ko vien var. Izvirzīšana Oskaram izrādījās tikai pumpuriņi, tagad, lūk, _Rīgas sargi_ visā Latvijā un filmas DVD - katrā latvieša mājā, Ziediņi laikam būs _Rīgas sargu_ patriotiskās komandas pieteikšana Nobela Miera prēmijai. Es neironizēju un, ja arī, tad mīļi – jo secinājums ir tikai viens: ja Latvijā katras filmas producents strādātu šādā intensitātē... oi, baidos, ka Holivudu nāktos pārcelt uz Baltijas jūras krastmalu, kur mīt slaveno «reņģēdāju» tauta!Bēdīgā ziņa. Ar kinoforuma _Arsenāls _«uzraudzības padomes» (tajā ir trīs cilvēki, «troika» – _Arsenāla _idejas tēvs, ilggadējs vadītājs un patlaban it kā Spānijā mītošais kinorežisors Augusts Sukuts, mākslinieks Aleksandrs Busse un uzņēmējs Māris Gailis) šī gada maijā ar paša Sukuta svētību par jauno _Arsenāla _direktori ieceltā Elvita Ruka pagājušo nedēļu, tikai mēnesi pēc viņas pirmā vadītā _Arsenāla_, ir atbrīvota no amata.Pirmkārt, pārsteidz šī lēmuma steidzamība, kura man šķiet īpaši aplama kaut vai tādēļ, ka nav pilnībā pabeigta nesen notikušā _Arsenāla _grāmatvedība, kura spriežot pēc aptuvenām aplēsēm ir bijusi itin veiksmīga – publikas pieplūduma un biļešu tirdzniecības cipari drīzāk priecē, kā signalizē par jelkādu «katastrofu». Otrkārt, arī stratēģiski šāds lēmums nešķiet korekts – atlaist no darba cilvēku, neļaujot viņam vismaz nākamajā _Arsenālā_ «labot kļūdas» (ja tādas ir bijušas) vai uzlabot _Arsenāla _satura un repertuāra konceptu (un to savukārt var darīt bezgalīgi), ir netālredzīgi.Visbeidzot, rādās, ka pie «Rukas likvidācijas» noteicošais būs bijis Sukuta faktors – _Arsenāla _tēvam itin raksturīgs voluntārs akts, kura simboliskā un, baidos, ka arī reālā ieguvuma jēga būs tāda, ka aizvien grūtāk nāksies sameklēt cilvēku, kurš uzņemtos atbildību par nākamo (-ajiem) _Arsenāliem_.Ja jau šādas _troikas _var pēkšņi piezvanīt un paziņot apmēram tā «_sorry_, bet tu mums tomēr nederi», gribas redzēt to nākamo trako kinomānu un starptautiskā menedžmenta entuziastu, kurš piekritīs strādāt pie tik darba un laikietilpīga projekta ar šādiem noteikumiem. Ja nu vienīgi pats Augusts Sukuts kā mītiskais putns Fēnikss atdzims no spāņu pelniem un turpinās stūrēt, baidos, nogrimušu/paša nogremdētu kuģi, vārdā _Arsenāls_.