Svaigs skatījums un cita dienas kārtība TV5

Es gribētu pievērst uzmanību diviem profesionāļiem un diviem raidījumiem TV5. Nosacīto konkurenci ar svētdienas vakara analītiskajiem nedēļas apskatiem („Nekā personīga” , „De facto”, „Top 10”) ļoti labā līmenī iztur Vjačeslava Andrjeva „7 jaunumi”. Viņš piedāvā gan nedaudz citādu nedēļas notikumu izlasi, gan arī citu viedokli par tiem. Pēdējās nedēļās sekojot „7 jaunumu” saturam, esmu ievērojusi, ka par zināmajiem notikumiem (piemēram, kārtējā Jaunžeikara domas pērle par Limbažu vietu „Panorāmas” saturā) viņa raidījumā faktu materiāls ir daudz pilnīgāks, nekā citiem, un komentāri tāpēc pamatotāki. Andrejevs ir ļoti asprātīgs, ar gudru skatījumu un viņa žurnālistikas principi krietni progresīvāki par krievu mediju parastajām tradīcijām. Arī vakar, stāstot par Andra Grūtupa aktuālajiem domu graudiem (kādās daļās jāsadala un kā jākontrolē krievvalodīgos iedzīvotājus) un nedēļas beigās gaidāmo praidu, Andrejevs rādīja ļoti dziļus un vispusīgus sižetus, ir kā nemaz nebūtu ietekmējies no tām pieejām, kas par šiem notikumiem izskanēja nedēļas laikā. Tas ir svaigs skatījums, pasniegts ieinteresēti un ļoti profesionāli. Katrā „7 jaunumu” izlaidumā ir arī pētījums, kas darītu godu jebkuram no Latvijas kanāliem. Andrejevu lieliski raksturo arī aktuālais strīds ar krievu preses īpašniekiem, kuri TV 5 interesi par laikrakstu „Čas” un „Telegraf” apvienošanās aizkulisēm, sagaidīja ar ietiepīgu klusēšanu un maigu šantāžas piesitienu. Viņš pasmaidīja par šo spiedienu - tas liecina, ka raidījums nespēlē nosacītajā krievu mediju laukuma pusē, kurā ir tikai savējie. Otrs raidījums, ko darbdienu pievakarēs vērts noskatīties, lai ieraudzītu nedaudz atšķirīgu skatījumu, ir Andreja Mamikina „Bez cenzūras”. Tā ir aizraujoša un dinamiska tiešraide, kurā kopā ar studijas viesiem, zvaniem ekspertiem un skatītāju pieslēgšanos tiek apspriestas gan aktualitātes, gan analizēta kāda Latvijas iedzīvotājiem būtiska problēma. Šajā raidījumā līdzās nenoliedzamajam Mamikina profesionālismam un televīzijas šarmam, man vissimpātiskākā liekas viņa prasme tēmu izvēlē neizvairīties no it kā sadzīviskiem jautājumiem, no ikdienišķām neērtībām. Es pat gribētu teikt, ka viņš spēj asus un precīzus jautājumus amatpersonām uzdot par lietām, ko citi mediji neuzskata par intereses vērtiem vai pieņēmuši kā neizmaināmas un neapspriežamas (piemēram, "Latvenergo" attieksme pret klientiem vienā pagājušās nedēļas raidījumā). Arī krievu presei savureiz raksturīgā tīksmināšanās par Latvijas problēmām TV5 darbiniekiem nav raksturīga. Abu minēto raidījumu komandas nedomā, ka Latvijā esam „mēs un viņi”, tāpēc viedoklis jāmaina, atkarībā no tā kurā, pusē esi. Man tas liekas ļoti labi.