Svētā padauza kļūst par čūsku

Domājam taču līdzi ko daram... "(...) ja salīdzina jauno Ilgu tramvaju ar A.Jaunušana iestudēto..."; "(...) Man šis ir pirmais Ilgu tramvajs. Nav atmiņu par leģendām apvīto Alfreda Jaunušana iestudējumu Nacionālajā teātrī..." Ko tad var gudri spriedelēt...

nezinu vai kaadreiz turp aiziesu...:(

Diemžēl Poļiščukas lugās dominē primātu instinkti. Tikko izlasīju Serdara Ozkana "Rozes balsi". Burvīgs stāsts par pašatklāsmi, dzīves ceļa dziļāko jēgu, gaismas pielūgsmi.

intriģējoša recenzija, lasu un sajūsminos par tēlu interpretācijas iespējām. radās nepārvarama vēlme izrādi noskatīties. un pie viena atsvaidzināt atmiņā arī pašu lugu.

Arī uztvēru izrādi pilnīgi savādāk. Īsumā - Stella pieņem dzīvi un cilvēkus, kādi tie ir, Blanša cer izspiest no viņiem kaut kādu iedālu, to, ka pati savā galvā iedomājusies....un no tā arī "lomkas"- tādas vispār labi pazīstamas lomkas - nespēja samierināties ar "dzīvi kāda tā īr". Čūska jau galīgi no citas operas.

Redzēju to pašu izrādi, ko Radzobes jaunkudze, un nesaprotu, kur viņa ir izrāvusi šādu traktējumu. Kāda čūska? Kāda maita?

piekriitu tapata-i, TWa Ilgu tramvajs, nakaadi nesaskan ar sho recenziju. Ja izraade (kuru neesmu redzeejusi) patieshaam izveidota shaadi, tad tajaa vairs nav ne minjas no autora iecereem un izvirziitajaam probleemaam. un es domaaju, ka daudzi man piekritiis: atshkjiriiba starp interpretaaciju un deformaaciju ir milziiga .... pavirzot sho domu taalaak, shkjiet, ka shis iestudeejums veidots peec realitaates/skaistuma shovu shablona... jo ir tachu tik gruuti izteeloties un pasniegt skatiitaajam, ka blanche ir trausla ,psihiski neliidzsvarota sieviete, nevis blondiine sex-simbols. Ha ha

Blānšai ir ļoti būtiska atziņa. "Es esmu par maģiju," viņa izrādē saka. "Jā, par maģiju! Es nesaku taisnību, kā ir, bet kā vajadzētu būt." Tā, manuprāt, ir atslēga viņas lomai un dzīvei vispār. .... To saka intervijā Dienā pati Rēzija, un tas neiet nekādi kopā ar Zanes Radzobes definēto maitu... Neesmu vēl redzējusi... jocīgi, ka viss spožā gaismā, Blanšai taču nemaz tas nepatika. Pretēji - viņa centās notušēt spilgto gaismu. ... Jaunušana izrādei bija īpaša smarža, skaņa... visādas fīčas - Flores, flores, flores para muertes...

Jocīgi, sapratu šo lugu pilnīgi citādāk. Neviens netika nosodīts - mēs visi esam cilvēki. Arī Blānšā nebija ne miņas no čūskas. Viņa bija sieviete, kuru salauzusi apkārtējā pasaule. Bet nu var jau būt, ka dažiem tādas sievietes ir čūskas... Bet piekrītu izrāde nepārsteidza, bet Rēzija gan nospēlēja spēcīgi.