Turklāt rakstītāji lielākoties bija nevis Miglainajā Albionā plaši mājojošā ekspadomju pilsoņu daļa vai citi ģenētiski, sociāli vai teritoriāli ar bijušo PSRS vai Austrumu bloka valstīm saistīti cilvēki. Tātad britu sabiedrībai sociālisms un komunisms nav vis tukša skaņa vai neizprotama eksotika. Zemēk publicējam uzvarētāju desmitnieku, un mans joks-konkurss jums, Dienas lasītāji, savukārt ir sekojošs –—uzminēt, kura no The Times redakcijā saņemtajām komunistiskajām anekdotēm vinnēja pirmo vietu! Balviņa garantēta tiem, kas līdz 1. augustam atbildēs pareizi, šā raksta komentāru sadaļā. Laipni lūdzu rakstīt arī savus jokus par “sociālismu”.
@ Maskava, 30. gadi. Partijas avīze Pravda ziņo, ka redakcijā ļoti gaida lasītāju vēstules. Korespondentiem tiek lūgts vēstulēm pievienot vārdu, uzvārdu, adresi — savu un tuvāko radinieku. (Neil T.)
@ PSKP ģenerālsekretārs Leonīds Brežņevs viesojas Francijā un viņam sarīkota VIP ekskursija pa Parīzi. Rāda Elizejas lauku skaistumus, bet ģenerālsekretārs, kā allaž, saglabā akmens izteiksmi. Aizved uz Luvru un demonstrē mākslas šedevrus, no Brežņeva puses atkal — nulles reakcija. Pieved viņu pie Triumfa arkas, bet Brežņevs neizrāda ne mazāko interesi. Visbeidzot aizved viņu pie Eifeļa torņa. Pēkšņi ģenerālsekretārs ir šokā! Viņš vēršas pie franču pavadoņiem un pārsteigts jautā: „Paklau, Parīzē dzīvo 9 miljoni cilvēku un jums pietiek tikai ar vienu sargtorni? (Geraint Jennings)
@ Jautājums: kādēļ bijuši STASI (Vācijas Demokrātiskās Republikas drošības komiteja) aģenti ir labākie taksometra šoferi Berlīnē? Atbilde: jums pietiek nosaukt savu uzvārdu, bet adresi, kur jūs aizvest, viņi jau paši zina.
@ Stepes būdiņā mirst sirmgalvis. Atskan nikna klauvēšana pie durvīm. „Kas tur?” – jautā mirējs. „Nāve” – atskan aizdurvē. ”Paldies Dieva, es jau domāju, ka atnākuši no KGB.” (Dan Sweeney)
@ Trīs darbarūķi tiek ietupināti ķurķī un jautā viens otram, par ko. Pirmais: „Es vienmēr desmit minūtes kavēju darbu un mani apsūdzēja sabotāžā”. Otrs: „Es vienmēr nācu uz darbu desmit minūtes ātrāk un mani apsūdzēja spiegošanā”. Trešais: „Es vienmēr darbā ierados precīzi, mani apsūdzēja par to ka man esot rietumos ražots pulkstenis.” (Kelly Norton)
@ Cilvēks Padomju Savienībā taupīgi dzīvojis un sakrājis naudu automašīnai. Maksā naudu, bet pārdevējs saka, ka braucamais būšot pēc trim gadiem.
- Pēc trim gadiem! – sajūsmā pircējs – Kurā mēnesī?
- Augustā.
- Augustā! Lieliski! Kurā dienā?
- Otrajā augustā. – viņam atbild veikalnieks.
- No rīta vai pēcpusdienā?
- Pēcpusdienā. Bet kas par lietu? – taujā pārdevējs.
- A man tajā datumā no rīta santehniķis jau ir aizrunāts! (Mark)
@ Reiz Josifs Visarionovičs Staļins nolēma inkognito pastaigāt pa Maskavu, pavērot, kā tauta dzīvo, kāds noskaņojums cilvēkiem. Viņš slepus izgāja no Kremļa, iegāja tuvējā kinoteātrī. Seansam beidzoties, tiek izpildīta PSRS himna, bet uz ekrāna parādās milzīga Staļina portreja. Visi skatītāji steigšus pieceļas kājās, dzied un vētraini aplaudē. Visi, izņemot, dabiski, Staļinu. Viņs sēž.
Pēc brīža ģeneralisimusam no aizmugures pieliecas kāds pilsonis un čukst ausī: „Paklau, biedri, mēs visi jūtam to pašu, ko jūs, bet es jums sirsnīgi ieteiktu paša drošības dēļ tomēr piecelties”. (Robert B.)
@ Maskava, 70. gadi. Barga ziema. Pilsētā paklīst baumas, ka rīt Centrālajā gastronomā došot gaļu.
Naktī pie veikala jau veidojas rinda – kādi desmit tūkstoši gribētāju: ļaudis kažokos, ar taburetēm, šņabi, šahu veido kārtīgu rindu. Otrā dienā ap plkst. 15-iem iznāk gaļas izcirtējs un noaurojas: „Biedri, tikko man piezvanīja no partijas centrālkomitejas – izrādās, gaļa visiem nepietiks, tāpēc žīdiem jāiet mājās.” Ebreji skumji, bet paklausīgi izklīst. Pārējie paliek.
19. 00 atkal iznāk izcirtējs un bļauj pūlim: „Mana tikko atkal no CK zvanīja, izrādās, gaļas vispār veikalā nebūs, tādēļ mājās jāiet visiem!” Pūlis, neapmierināti rūkdams, izklīst: „Velns parāvis, mūžīgi tiem nolādētajiem žīdiem veicas!” (Andrew Vornic, Julian Cox)
@ Jautājums: kādēļ KGB vienmēr darbojās troikās (grupās pa trim)? Atbilde: tāpēc, ka viens prot lasīt, otrs – rakstīt, bet trešais pielikts, lai tos divus sūda inteliģentus cītīgi uzrauga. (Lee Jakeman)
@ KGB oficieris staigā pa parku un redz vecu žīdu ar grāmatu. Kāgēbešņiks: „Ko lasi, vacais?” Ebrejs: „Mācos ivritu”. Oficieris: „Kam tev ivrits? Izraēlas vīzu jāgaida gadiem ilgi, tu ātrāk nomirsi, nekā tavi dokumenti būs gatavi.” Večuks: „Es apgūstu ivritu tādēļ, lai tad, kad nomiršu un nokļūšu paradīzē, varētu ar Mozu un Ābramu papļāpāt.” Oficieris: „Bet ja tu nonāksi ellē?” „Krievu valodu es taču jau zinu!” – atbild sirmais ebrejs. (Larry Rasczak)