Šajā nozīmē piesauktā tīrība galvenokārt saistās ar vienkāršību un tiešumu, kas piemīt izstādītajiem darbiem, veidojot ekspozīcijas idejisko līmeni (ciktāl var noprast no savdabīgā tīrības tēmas izvērsuma, kas atrodams Tasty mājaslapā). Par laimi, paši darbi runā skaidrāku valodu, un izstādes trīszilbīgais nosaukums kā līdz galam neizdibināma mīkla ekspozīcijas apskates laikā saglabā skanisko valdzinājumu. Turklāt mūsdienu mākslas kontekstā piesaukt tīrību nav gluži ierasta lieta — vienādota ar puritānismu un sterilitāti, tā mēdz kļūt par naidīguma objektu daudziem, kas alkst pēc brīvības, saskatot tās ierobežojumus ne tikai akadēmijas kanonā, bet arī trauku mazgāšanā.
Izstādes darbu atlase atstāj saskanīga un labi pārdomāta veseluma iespaidu. Tās emocionāli ietonētie darbi un organiskā iekļaušanās izstāžu telpā satur kopā atomārās vienības — atšķirīgos mākslinieku rokrakstus un skatījumus. Domāju, darbi uzrunās arī tos, kuriem mākslinieku vārdi nav pazīstami, tomēr viena no izstādes nozīmēm saistāma ar faktu, ka mākslinieki, kas piedalās ekspozīcijā, ir pazīstami kā gleznotāji, tātad pavisam cita mākslas dialekta pārstāvji.
Zīmējumi gluži kā rakstnieku piezīmju grāmatiņas atklāj autoru meklējumus, kaislības un nebeidzamos sadzīves sīkumus. Izvēlētie materiāli nav pretenciozi, un vairums darbu ir maza vai neliela formāta. Stilistiski darbi ir ļoti atšķirīgi — no rūpīgi pārdomātas kompozīcijas (piemēram, Janas Briķes mistiskās klusās dabas) līdz spontānai līnijai un izplūdušu formu kustībām (Gundegas Tūtānes vientuļais kosmosa pētnieks Valdis).
Atsvaidzinošs ir plašais tematiskais spektrs, ko inspirē nosacīti nenopietnā mākslas žanra — zīmējuma — sniegtā brīvība. Izstādē apskatāmi gan Kārļa Vītola fantastiskie tēli (to attālos brālēnus un māsīcas var ieraudzīt mākslinieka veidotajās animācijas filmās), gan Ivonnas Zīles alegorijas, gan Ernesta Kļaviņa un Anša Butnora puiciskie darbi. Zīmējums, kas tiecas uzdoties par glezniecības mazo brāli, ļauj ironizēt — šajā vizuālo izteiksmju valodā formulēt lielās dzīves atklāsmes nav diez cik parocīgi. Tāpēc izstādes kopējā noskaņa ir klusa un personīga, tai piemīt skiču nepabeigtība un vieglums (it īpaši Andra Eglīša Lietu kārtībai, Daigas Krūzas un dažiem Evas Vēveres zīmējumiem). Atliek minēt, vai visi apskatāmie darbi bija paredzēti eksponēšanai publiskā vidē vai ne, taču to atturīgā nepiespiestība ļauj iedomāties, ka zīmējumi varēja rasties, piemēram, gaidot kādu kafejnīcā, sēžot garlaicīgā lekcijā vai pārdomājot vārda "tīrs" daudzās nozīmes — vismaz Tildes latviešu sinonīmu datorvārdnīca uzrāda deviņpadsmit skaidrojuma iespējas.
Izstādē piedalās Jana Briķe, Ansis Butnors, Andris Eglītis, Ernests Kļaviņš, Daiga Krūze, Ieva Lapiņa, Inga Meldere, Laura Prikule, Gundega Tūtāne, Anda Lāce, Eva Vēvere, Kārlis Vītols un Ivonna Zīle.