Uz Mozu

UŪ

CIK GRĀDU BIJA TUR AUGŠĀ ...VAI JĀŅEM CIMDI UN PUFAIKA...IR TIKAI PAREIZI JĀAPĢĒRBJAS UN JĀSAŅEM SPĒKI ..TO ES SAKU SEV

Uzkāpu... Bija nežēlīgi grūti... Par grēkiem-nezinu,bet kāpjot bij par ko padomāt... Neesmu reliģioza.Kāpu,lai sev pierādītu,ka to spēju izdarīt.Vairākkārt apsvēru domu par padošanos,bet šķiet,ka vēlme tikt līdz augšai bija stiprāka,par cilvēcisko vājumu un sevis žēlošanu!

man gan raksts patika. gribētos kādreiz šādu gājienu veikt un domāju, ka nav gluži viss jāuztver burtiski, bet gan jāmeklē kāda dziļāka būtība (tas par grēku piedošanu).

Lasot šo, atmiņā ataust V. Pūka došanās atklāt ziemeļpolu. Vai mietiņu neaizmirsāt iespraust?

Tāli tuksneši un kalni - akcija beduīnu lauku tūrisma atbalstam?

raksts ka skonto radio muzika fonaa.nav vests nav.un nevar but jo nav ko vestit liberalas inteligeces parstavei.varbut lai pastasta ko par blavacku vai rerihu.vai gandija pretosanos pasivo.jo nav jau sava stipra pasaules uzskata.tik pludi galvaa lieli pludi.jo esmu rakstniece esmu esmu rakstniece.man jaraksta vardi.es razoju vardus.tie stipraki par mani man tie japieludz.

Galvenais jautājums paliek neatbildēts - vai beduīns turpinātu svara vērošanu, ja Mozus nepiegādātu viņa biznesam cilvēkus no visas pasaules ?

Hi, ha, ha!Laikam kaut kas cits pie vainas - speciāli uzvaktēju burtiņu "m", bet - vienalga, viņa nav...Un dikti lēni koments parādās...

Tā ir mana neuzmanība, kas atļāvusi burtiņam "m" Jūsu nika beigās kaut kur aizlidot.Par to atvainojos. Pilnīgi piekrītu Jūsu teiktajam, ka: "(Turklāt ideja, ka viens cilvēks var dabūt "grēku atlaišanu" vai kaut ko citu izdarīt otra cilvēka vietā, ir vēl tālāk no evaņģēlija vēsts...)"

Tā ir mana neuzmanība, kas vainojama pie tā, ka burtiņš "m" Jūsu nika beigās kaut kur iemanījies aizlidot, par ko atvainojos. Pilnīgi piekrītu Jūsu teiktajam, ka: "(Turklāt ideja, ka viens cilvēks var dabūt "grēku atlaišanu" vai kaut ko citu izdarīt otra cilvēka vietā, ir vēl tālāk no evaņģēlija vēsts...)"

Kāpēc Jūs mani visu laiku saucat par "dabasdraugA"?... :) P.S. Man liekas gan, ka to māņticībiņu par kalnākāpēju "grēku atlaišanu" autore un viņas draugi zināja jau pirms kāpšanas - tie lejā palikušie, kuri, kā rakstā teikts, katrs iedevuši kalnā līdz kādu savu mantu, jo autore "kāps arī par saviem mīļajiem"... :) Tā ka šos tekstus nevarētu vienkārši izskaidrot ar uzkāpšanas brīža eiforiju, kā Jūs piedāvājat. (Turklāt ideja, ka viens cilvēks var dabūt "grēku atlaišanu" vai kaut ko citu izdarīt otra cilvēka vietā, ir vēl tālāk no evaņģēlija vēsts...)

Ui - paldies par aizrādījumu!Tik tiešām tā stāv rakstīts!Bet katrs jau žiglāk jau ierauga un izlasa to, kas pašam pie sirds tuvāk.Es ar labprāt tajā kalnā pakāptos, i necerot uz kādu grēku piedošanu - tāda, manuprāt, nav iespējama ( ja nu vienīgi katrs pats savus grēkus apzinās, pats sev piedod - t.i. - pieņem, ka ir cilvēks un var kļūdīties un pamēģina tālāk bišku citādi dzīvot).Pēc tāds kāpšanas tumšā naktī ir varen skaisti saullēktu sagaidīt - to esmu piedzīvojusi citos kalnos. Un tad cilvēkam atliek vai nu klusēt vai bišku piepacelti runāt un mēģināt aprakstīt vārdos neizsakāmo.

Autorei nebūtu vajadzējis tik daudz grēkot, lai nebūtu tik augstu jākāpj. :)) Un tik pārpacelti rakstīt arī ne.

Varbūt JŪS varētu uzmanīgāk izlasīt rakstu? Lūk, citāts: "Kas tiks augšā, piedzīvos grēku atlaišanu."