Vienkāršība un apgarotība, bet vien veidības nav

Tās slēdz ne tikai ar Dieva dāvātiem un pašas izkoptiem vokāliem dotumiem un interpretācijas gudrību, bet arī strāvo no viņas cilvēciskās būtības. Hermaņa Brauna fonda izdotais albums Ave Maria — baroka, romantisma, verisma operas meistaru garīgās mūzikas opusi un to izlase prezentācijas koncertā, precīzi piepilda misiju, ko māksliniece paudusi CD bukletiņā. "Tādēļ jau mēs dzīvojam — lai atvērtu cilvēku sirdis, lai liktu viņiem gan iegrimt sen aizmirstās izjūtās, gan pacelties virs pelēkās ikdienas…" Viņa iesāk ar K.Sensansa it kā pavisam vienkāršo, taču melodiski tik lokano Ave Maria, kas uzrunā ar gluži vai slāvisku sirsnību. Vēl tuvāku krievu liriskajām dziesmām I.Galante izgaismojusi G.Forē O Salutaris. Dalīties mīlestībā dziedot viņa prot ļoti personiski, amplitūdā no mirdzoši skaidras soprāna skaņas un saviļņojošas drāmas līdz apburošajam, tikai viņai īpašajām klusajām ppp virsotnēm. I.Galante spēj apgarot pat aprisēs itin klasisko G.Forē Tantum ergo. P.Maskaņji Ave Maria, kura melodijā opermīļotāji atpazīs slaveno orķestra Intermecco no operas Zemnieka gods, neapšaubāmi ir viena no saviļņojošākajiem albuma virsotnēm. Ar emociju tiešumu brīvi atraisītā operas vērienā. Rūpīgi pārdomātajā programmas sakārtojumā, neļaujot reiz atmodinātam saviļņojumam atslābt, seko pazīstamais Ž.Masnē Ave Maria. Tajā I.Galantes balss uzplaukst kā krāšņa puķe. Gaišā kontemplācija, kādas mums tik ļoti pietrūkst, I.Galantes lasījumā izvēršas G.Forē Pie Jesu — kā līdzsvarojoša šūpuļdziesma pieaugušajiem. Ekspresīvā, vokāla spēkpilnā drāmā uzreiz krasi ved smailē O.Respīgi Nebbie — iespaidīgs mērogs, kas Rīgas Domā iegūst īpašu apjomu, parādot I.Galantes liriski dramatiskā soprāna dimensijas. Gan plašo diapazonu, gan dramatismu, kas vokāli nekļūst nepatīkami ass. Ar īstu operas drāmas vērienu, kam toni uzdod krasie faktūras un dinamikas kontrasti Aivara Kalēja ērģeļu ievadā, izskan Ž.Bizē Agnus Dei. Albumā, kurš, pretēji koncerta programmas secībai, noslēdzas ar Hendeļa baroku, vienveidības nav. Tajā atrodam arī sāpju piesātinātu belkanto — Dž.Rosīni Preghiera, kura locījumu pasāžas Galantes dziedājumā ne brīdi nešķiet dekoratīvas. Saudzīgi, ar lielu pietāti pavadot dziedātāju, A.Kalēja spēlētās Rīgas Doma ērģeles pārsvarā skan kamerstilā — brīžiem gandrīz kā ērģelītes lauku baznīcā. Arī I.Galante būtiskā programmas daļā izpaudās ne kā operdīva, bet kamermūziķe. Tāpēc organisks šķita programmas noslēgums altāra priekšā un ērģeļu pozitīva pavadījumā, tā ļaujot pa jaunam izbaudīt I.Galantes galveno hitu — Dž.Kačīni Ave Maria. Jaunajai vijolniecei Elīnai Bukšai, kura šoruden kļuva par A.Dombrovska konkursa laureāti, šī ir vēsturiska debija — pirmais CD ieraksts. Ar savu vijoli, kas albumā pirmoreiz ieskanas S.Franka Ave Maria II un CD izmantota piecos skaņdarbos, viņa brīžiem izpilda arī šajā programmā iztrūkstošā čella lomu. Albuma noskaņai būtisks ir smalkais līdzsvars, ko Normunds Šnē panācis pie skaņu režijas pults.