Amatpersonas pēc traģiskajiem notikumiem Zolitūdē apņēmušās padarīt stingrāku būvniecības procesa regulējumu. To skaitā būvspeciālistu sertifikāciju.
Patiesībā jau tagad būvniecības process Latvijā ir viens no birokrātiskākajiem Eiropas Savienībā. Ja tagad metas virsū jaunajam Būvniecības likumam, tad jāatgādina, ka sabrukusī ēka tika celta atbilstoši iepriekšējā likuma regulējumam. Citiem vārdiem sakot, ne jau jaunajā likumā ir vaina. Jāsaka gan, ka ar likumu vien nepietiek, tas ir "jāapaudzē", un te ir notikušas dīvainas lietas. Proti, tā apaudzēšana ir notikusi ar mēģinājumiem palielināt sertifikātu skaitu, kas, atvainojiet, ir kādam papildu peļņas iespēja, savukārt vispārējo būvnoteikumu projekts parādījās tikai tagad, turklāt ne visai kvalitatīvs. Respektīvi, pamats ir ielikts normāls, bet tālākais ir bijis apšaubāms. Ko tas dos, ja sertifikācijas sistēmu padarīs sadrumstalotāku, prasot vēl vairāk sertifikātu? Ja pasūtītājam projekts liksies par dārgu, ja radīsies vēlme ietaupīt, ticiet man, viņš atradīs kādu pensionāru - sertificētu konstruktoru, kurš vajadzīgos parakstus saliks, jo viņam ... pats saprotiet. Jo sadrumstalotāka sertifikācija, jo tieši lielākas iespējas vajadzības gadījumā kaut ko "sarunāt".
Bet tad jau rodas pavisam bēdīgi secinājumi...
Pagaidiet! Vienkārši vajag kārtību. Es daudz strādāju arī kā būvuzraugs. Ja es eju uz laukumu parakstīt dokumentus, bet man saka, ka galvenais būvdarbu vadītājs nav uz vietas, es eju prom. Bieži vien cilvēki dusmīgi. Jo, redzat, lielajās būvfirmās nereti ir tā, ka projektu skaits uz būvdarbu vadītāju ir tāds, ka ar 24 stundām diennaktī ir par maz. Var saprast, bet tomēr - ir jābūt kādam, kurš reāli atbild uz vietas. Un kas tas par formulējumu "projekta vadītājs"?! Tagad visi ir projektu vadītāji, belašu tirgotājus ieskaitot! Ir jābūt precīzi definētai galvenā būvuzņēmēja atbildībai! Ja šis ir būvlaukums (zīmē taisnstūri), kurā strādā kaut desmit apakšuzņēmēju, tad - ienākot pa būvlaukuma vārtiem, šo apakšuzņēmēju strādnieki ir pakļauti galvenajam būvuzņēmējam. Tas nav nopietni, ja viņi parakstās, teiksim, par darba drošības noteikumiem kaut kur ofisā Aizkrauklē - viņiem ir jāsaņem instruktāža konkrētajā būvlaukumā. Ir jābeidz prakse, ka dažs labs galvenais būvuzņēmējs faktiski strādā ar tāmēm - pasūtītāja un izdevumu. Un par to saņem gana labus procentus. Vēsturiski ir izveidojies zināmā mērā lielo būvuzņēmēju kartelis, "jumts". Nu, labi. Bet tad šim lielajam būvlaukumā arī jāatbild "pa visu perimetru". Lūk, tas ir svarīgi, nevis mēģināt ražot atkal jaunus papīriņus, sauktus par sertifikātiem, ar kuriem piesegties.
Pilnu interviju ar Ilmāru Birzgali Valsts ķeras "no nepareizā gala" lasiet otrdienas, 3.decembra, laikrakstā Diena!